Veselam
Ārstēšana

Par ko saņem pamatalgu? Nezina… Stradiņa slimnīcā pārbaudīs, vai jaunais atalgojuma modelis ir dzīvotspējīgs0


Ministrija vēl neatklāj, kāds būs jaunais mediķu atalgojuma modelis, kamēr tas nebūs izmēģināts P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Ministrija vēl neatklāj, kāds būs jaunais mediķu atalgojuma modelis, kamēr tas nebūs izmēģināts P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.
Foto: Karīna Miezāja

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

No jūlija līdz oktobrim P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) plānots pilotprojekta veidā pārbaudīt, kā reālajā dzīvē darbojas mediķu jaunā atalgojuma sistēma, ko izstrādājusi Veselības ministrija (VM) kopā ar medicīnas nozares un Valsts kancelejas (VK) pārstāvjiem.

Taču to plānots ieviest tikai 2023. gadā.

“Šīs būs tik lielas sistēmiskas izmaiņas, ka ar ātrumu varam nokaut šo labo ieceri. Tas ir arī naudas jautājums. Nav jēgas to darīt, ja nav pārliecības, ka jaunajai atalgojuma sistēmai būs papildu finansējums.

Ja kādam ir ilūzija, ka šis jaunums maksās lētāk, tad tā nav taisnība, jo jaunais atalgojuma modelis nekādā ziņā nemaksās lētāk. Tas neļaus ietaupīt uz mediķu atalgojuma rēķina,” tā veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par”) par šo jaunumu stāstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem.

Ministrija kopā ar Valsts kanceleju un pieaicinātajiem medicīnas jomas pārstāvjiem pie jaunas mediķu darba samaksas sistēmas strādā jau kopš gada sākuma.

Šo uzdevumu ar savu rezolūciju ir nostiprinājis Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, norādot, ka jaunajā atalgojuma modelī ir jābūt iekļautam pilnas darba slodzes ekvivalentam (pilnas darba slodzes apjoms, ņemot vērā specialitāti un darba apstākļus).

Tas nozīmē, ka katram mediķim ir jābūt skaidri saprotamam, kādi pienākumi viņam ir jāveic pamatdarba laikā un cik liela alga par to ir jāsaņem.

Maksā arī tad, kad nav pacientu

Jauno ārstu asociācijas vadītājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka uz darba grupas sēdēm bijuši uzaicināti, piemēram, ķirurgi no dažādām ārstniecības ie­stādēm.

K. Rācenis: “Viņiem tika uzdots vienkāršs jautājums: par ko jūs saņemat pamatalgu, cik jums ir liela darba slodze ārstniecības iestādē? Viņi atbildēja, ka slodze esot 0,7 vai 0,8, vai pilna slodze. Kad ķirurgiem vaicājām, par ko viņi saņem pamatalgu, atbilde bija, ka nezinot.

Vēlējāmies uzzināt, vai arī tad, kad nav pacientu, viņiem maksā pamatalgu, atbilde bija, ka maksājot. Vai viņi to pieskaita pie atalgojuma? Nē, tā neskaitoties kā atalgojums.

Manā specialitātē (Kārlis Rācenis ir internists. – M. L.) tas ir pilnīgi otrādi – mēs iztiekam no pamatalgas par darba slodzi. Man nav piemaksu par pacienta papildu ārstēšanu.

Es neskaitu – ja es veikšu noteiktu skaitu medicīnisko manipulāciju, es saņemšu kārtīgu piemaksu un mans atalgojums sasniegs vairākus tūkstošus eiro mēnesī.

Tas ir netaisnīgi, kamēr nav precīzi noteikts, par ko maksā pamatalgu. Kā var būt tā, ka universitātes slimnīcā atalgojums ir trīs reizes mazāks par atalgojumu, piemēram, Daugavpils slimnīcā? Bet darba apjoms ir lielāks un darbs sarežģītāks.”

To, kāds būs jaunais atalgojuma modelis, veselības ministre neatklāj, kamēr tas nebūs izmēģināts Stradiņa slimnīcā. Viņķele norādīja, ka tam jābūt caurskatāmam, konkurētspējīgam un taisnīgam ar sabalansētu fiksēto un mainīgo atalgojuma daļu.

Lai neaizbēgtu uz privāto sektoru

Jaunā atalgojuma modeļa projekts ir nodots Stradiņa slimnīcas medicīnas padomei, un jūlijā to sāks ieviest Asinsvadu ķirurģijas centrā, Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā, kā arī Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrā.

Viņķele skaidroja, ka šī slimnīca izmēģinājumam izraudzīta tādēļ, ka “tajā koncentrētā veidā var izanalizēt ekstremālās vērtības atalgojuma sistēmā”.

Tur strādājot gan labi atalgoti mediķi, gan arī ne tik labi atalgoti.

PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš solīja trīs mēnešu laikā nonākt līdz testa rezultātiem vismaz virtuālajā vidē. Grāmatveži pieminētajos ķirurģijas centros mediķiem algas maksās tāpat kā līdz šim, bet līdztekus tās aprēķinās pēc jaunā modeļa, lai izvērtētu, kā būtu, ja būtu.

Stradiņa slimnīcā atalgojuma revīziju patlaban veic Valsts kontrole. Kā norādīja revidenti, atalgojuma sistēma ir tik sarežģīta, ka revīzija ir neparedzēti ieilgusi ne tikai koronavīrusa dēļ, bet arī tieši atalgojuma piņķerīgās sistēmas dēļ.

Veselības ministre uzsvēra, ka nav iespējams paredzēt, kādas izvēles mediķi izdarīšot, kad viņiem būs zināmas atalgojuma pārmaiņas.

“Vai viņi koncentrēs savu darbu vienā vietā vai ne, to mēs bez testēšanas nevaram paredzēt. Tam var būt pietiekama ietekme uz personāla kustību ārstniecības iestādē,” sacīja Viņķele.

Bailes no tā, ka ārsti var atstāt publisko sektoru, lai pārietu strādāt uz privātajām ārstniecības iestādēm, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ministrija jauno atalgojuma sistēmu neieviesīs strauji.

Viņķele pastāstīja, ka mediķu algu palielinājumam 2021. gadā ministrija pieprasīšot 80 miljonus eiro, lai valstī noteiktās minimālās mediķu algas var palielināt par desmit procentiem, un ka šo naudas summu sadalīšot, iekļaujot to medicīnas pakalpojuma tarifā, tāpat kā tas bijis līdz šim.

Tas, kā naudas sadale notiks nākotnē, vai caur tarifu vai ārpus tā, nav zināms. Deputāti no ministrijas valsts sekretāra vietnieka Āra Kasparāna uzzināja, ka esot vairāki varianti.

Anesteziologam par dežūru – 900 eiro

Vairākas ārstniecības iestādes jau patlaban strādā pie savas atalgojuma sistēmas sakārtošanas. Tas notiek, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, arī Cēsu klīnikā un Jēkabpils reģionālajā slimnīcā, kur tieši šī iemesla dēļ radušās pamatīgas domstarpības starp ginekologiem, dzemdību speciālistiem un valdi.

Slimnīcas vadība vēlas noteikt, kas ārstiem ir jādara pamatdarba laikā, un negrib pieļaut, ka šajā laikā ārsti veic darbu, kas būtu jāveic ārpus pamatdarba laika, līdz ar to saņemot dubultu samaksu.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova informēja, ka piektdien notikšot valdes, arodbiedrības un ginekoloģijas nodaļas pārstāvju fināla tikšanās, kuras laikā tikšot pieņemts noslēdzošais kompromisa lēmums un sniegta plašāka informācija.

“Ja Jēkabpils slimnīcā ginekologiem šķiet, ka ar 4000 eiro mēnesī nav kaut kas kārtībā ar algām, tad es nezinu, kas ir kārtībā ar algām. Plus pie tā, ka darba slodze, kas jāveic, ir vairāk nekā pārdesmit pacienti ražīgā mēnesī, tad, manuprāt, šis ir spilgts apliecinājums tam, ka ar algu sistēmu ir ļoti tālu līdz pilnībai,” atzina veselības ministre.

Pozitīvi nākotnes modeli novērtēja Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina: “Manā mediķa praksē šis ir unikāls gadījums, kad mēs strādājam uz kaut ko progresīvu. Māsu profesija ir neatkarīga un patstāvīga, un mēs vēlamies, lai mūsu amatu novērtē nevis no ārsta algas [60% no ārsta algas], bet pēc būtības. Šis jaunais modelis ir tas, kas dos iespēju tikt novērtētam savā amatu grupā.”

Viņķele deputātiem pastāstīja, ka atsevišķās ārstniecības iestādēs par viena anesteziologa dežūru maksājot 900 eiro.

Saistītie raksti

Šo iestāžu īpašnieks pašvaldība neesot tāda, “kura rok naftu” un varot atļauties šādas ekstravagances.

“Acīmredzot tarifa elementi, kas ir paredzēti citām pozīcijām, tiek izmaksāti atalgojumam, lai šāda negodīga rīcība varētu turpināties. Tieši tādēļ jaunā atalgojuma modeļa veiksme ir visai cieši saistīta ar slimnīcu līmeņu revīziju. Mums nevienas pasaules naudas nepietiks, ja mēs šādā veidā izlietojam veselības aprūpei atvēlētos finanšu resursus,” sacīja Viņķele.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

AO
Andris Ozoliņš
Dabā
“Vilks kļūtu zaļš aiz skaudības.” Krišjānis Lielupes krastā uzbūvējis salmu māju tikai no vietējiem materiāliem
5 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Esmu pieņēmusi lēmumu daļu savu darbu iznīcināt!” Pazīstamā tēlniece Olga Šilova skaidro, kāpēc tā rīkosies
Intervija 38 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Latvijā novērots jūlijam netipisks cenu pieaugums. Kas to ietekmēja?
5 stundas
AO
Andris Ozoliņš
Praktiski
Jauna ceļa uzsākšana, protams, rada mazu diskomfortu: atzīst latviešu māksliniece, kas rada kleitas kā gleznas
5 stundas
LE
LETA
Latvijā
VIDEO. Jaunieši Vecmīlgrāvī “izklaidējas”, izraisot avārijas, un pārraida tās interneta tiešraidē
2 stundas