Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Evija Trifanova

Pētījumā noskaidrots, cik cilvēku Latvijā ārstējas paši, vadoties no internetā atrodamās informācijas 18

33% cilvēku ārstējas paši, vadoties no internetā atrodamās informācijas, liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” ikgadējais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Lasīt citas ziņas

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pašārstēšanās internetā augusi par pieciem procentpunktiem. Gada laikā vienu reizi internetā šāda veida informāciju meklējuši 10% respondentu, savukārt 23% to darījuši vairākas reizes.

Visbiežāk pašārstējušās sievietes vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar augstāko izglītību, bet visretāk pašārstējušies seniori un iedzīvotāji laukos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Manas aptiekas” farmaceite, Tukuma “Centra aptiekas” vadītāja Agnese Ritene uzsvēra, ka tas, ka cilvēki meklē informāciju internetā, ir labi, taču atrasto informāciju noteikti vajadzētu pārrunāt ar ģimenes ārstu vai farmaceitu.

Savukārt “Veselības centra 4” ģimenes ārste Ilze Skuja atzina, ka būtu labi, ja cilvēki pilnveidotu prasmes atrast nepieciešamo informāciju, mācētu pārbaudīt avotu ticamību un konsultētos ar speciālistiem, nevis pēc sava prāta ārstētu visu ģimeni.

Pētījums atklājis, ka 82% uzticas aptieku farmaceitiem, 80% vismaz reizi ir vērsušies pie farmaceita pēc padoma. 17% aptaujāto piekrīt, ka farmaceitu loma Covid-19 laikā ir pieaugusi.

Kā vēstīts, katram trešajam Latvijas iedzīvotājam ir neveselīgs dzīvesveids. Pētījumā secināts, ka 65% Latvijas iedzīvotāju savu dzīvesveidu vērtē kā veselīgu, taču vienlaikus tikai 35% veic pietiekami daudz fizisko aktivitāšu.

Visveselīgākais dzīvesveids ir sievietēm vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību. 72% sieviešu savu dzīvesveidu biežāk vērtē kā veselīgu, kamēr 58% vīriešu uzskata, ka viņu dzīvesveids ir veselīgs.

Pēdējā gada laikā par trīs procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri atzinuši, ka viņiem ir pietiekami daudz fizisko aktivitāšu. Regulāras fiziskās aktivitātes ir 39% vīriešu un 31 procentam sieviešu. Savukārt visaktīvāk sporto vīrieši vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar pamatizglītību.

Šī gada pētījuma rezultāti atklāj, ka arvien vairāk iedzīvotāju piemīt kāds kaitīgs ieradums. Pēdējā gada laikā par vienu procentpunktu ir audzis regulāro smēķētāju skaits. 24% atzīst, ka nepietiekami izguļas. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par diviem procentpunktiem samazinājies to cilvēku skaits, kuri neveselīgi ēd, proti, katrs piektais.

Reklāma
Reklāma

Pandēmijas laikā audzis to cilvēku skaits, kuri pārmērīgi ēd saldumus un uzturā lieto miltu produktus. Tāpat pēdējā gada laikā palielinājusies pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi, bieža pārēšanās un pārmērīga alkohola lietošana.

82% vīriešu atzīst, ka no kaitīgajiem ieradumiem viņi biežāk smēķē un pārmērīgi lieto alkohola. Savukārt 66% sieviešu atzīst pārmērības uzturā. “Veselības centra 4” ģimenes ārste Ilze Skuja uzsvēra, ka attālinātais darbs ir veicinājis alkohola lietošanu arī darba laikā.

Pētījums atklāj, ka cenšoties dzīvot veselīgāk, 47% veltījuši miegam pietiekami daudz laika, 45% nekad nepārsniedz pieļaujamās alkohola normas. Nedaudz samazinājies to cilvēku skaits, kuri izdzer pietiekami daudz ūdens un cenšas ēst veselīgi. Gandrīz trešdaļa vismaz divas reizes nedēļā sporto.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, kurā ik gadu tiešās intervijās tiek aptaujāti 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Šis ir sestais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības Indekss” pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.