Kā Arnis Resnis uzlaboja redzi: Agrāk brilles līdzās neredzēju, tagad lasu bez acenēm 0
Uzlabot redzi ar speciālu metodi, kas ietver acu vingrinājumus, – to piedāvā veselības atjaunošanas skolotājs Norbekovs, pēc tautības uzbeks, un dažādi kaimiņzemes Krievijas praktiķi. Latvijā savukārt darbojas dabiskās redzes skolotāja Vija Buša, viņa mācījusies pie ASV speciālistiem. Ko saka cilvēki, kuri izmēģinājuši redzes uzlabošanas netradicionālās metodes? Stāsta uzņēmējs un pirtnieks Arnis Resnis no Vangažiem.
Brilles nēsāju kopš otrās klases. Esmu tālredzīgs, bērnībā arī šķielēju. Skolā briļļainos apsmēja, tādēļ ļoti gribēju tikt vaļā no brillēm. Pamazām man vajadzēja arvien stiprākas acenes, visbeidzot bija jau +7 dioptrijas.
Lai saprastu, kāda bija mana spēja redzēt, saku tā – līdzās noliktas brilles, bet es tās neredzu.
Vēlāk sāku lietot lēcas, tolaik gan tās nebija pārāk kvalitatīvas.
Kad sākās datoru laikmets, internetā atradu daudzus rakstus, ka redzi iespējams uzlabot, atliek tikai vingrināties. Domāju– vai tiešām viņi visi melo?! Nolēmu pārbaudīt. Nu jau četrus gadus esmu bez brillēm.
Iesāku ar Vladimira Ždanova redzes atjaunošanas kursu. Ždanovs ir Krievijas fiziķis un psihologs, piedāvā dažādas nemedicīniskas metodes, kā atbrīvoties no kaitīgiem ieradumiem. Tiem viņš pieskaita arī briļļu nēsāšanu.
Vēlāk atradu Norbekova kursus. Mirzakarīmam Norbekovam ir visdziļākā, pamatīgākā pieeja. Esmu izgājis divus viņa metodes līmeņus. Mācījos pie Norbekova skolnieces psiholoģes Svetlanas Sapožņikovas, kura regulāri brauc uz Latviju.
Pamazām kļuvu par tādu kā redzes atjaunošanas fanu, uz savas ādas esmu izbaudījis daudzas metodes un sistēmas. Jāteic, tās visas ir diezgan līdzīgas.
Vingrinājumus pildu pusstundu no rīta, ļoti cītīgi. Tā ir arī fiziska vingrošana, atslābina plecus un mugurkaulu, jo tur rodas enerģētiski sabiezējumi. Vēl ir skatīšanās tuvumā un tālumā, kā arī acu grozīšana uz visām pusēm.
Kad sāk trenēt acu muskuļus, nedrīkst pārcensties, citādi var rasties diskomforts un parādās graušanas sajūta acīs. Vēl viens vingrinājums – acu atpūtināšana, ko Norbekovs dēvē par uzšķauditto– uzspļauditto, citi sauc par palmingu. Plaukstas tur tuvu sejai un cītīgi berzē vienu pret otru. Tās uzliek aizvērtām acīm tā, lai nepiekļūtu gaisma.
Mana redze uzlabojās pakāpeniski. Apmēram reizi mēnesī ņēmu vājākas brilles, arvien mazākām dioptrijām.
Sākumā bez brillēm varēju pusi lapas izlasīt, tad arvien vairāk. Pagāja gads, un brilles vairs nelietoju.
Norbekovs saka: no vienas dioptrijas var tikt vaļā 4–6 dienās. Man tik ātri nesanāca. Iespējams, ja nestrādātu, būtu prom no visa, ja līdzās būtu citi, kuri uzlabo redzi… Bet realitāte ievieš savas korekcijas. Tas ir līdzīgi kā ar svara nomešanu. Pirmie kilogrami pazūd ātri, pēc tam jāpiepūlas vairāk. Redze jau uzlabojas visiem, tikai daudzi iesākto pamet, pietrūkst gribasspēka.
Regulāri pašam sevi jāpārbauda ar redzes tabulas starpniecību, lai saprastu progresu. Esmu studējis fizmatos, mani tas pārliecina.
No rīta, kamēr griežu citronu un gatavoju sev citronūdeni, skatos tabulā. Acis atslābinās, visu redzu perfekti. Pēc stresa pārpilnas dienas tā var nebūt. Daudz kas atkarīgs no noskaņojuma. Nāk slikta ziņa, sabojājas oma, sacepos – uzreiz sliktāk redzu. Jā, nereti iet kā pa viļņiem, tomēr kopējā tendence ir pozitīva. Turklāt – ja esmu ko iesācis, gribu izdarīt līdz galam! Gribu ik reizi skaidri saskatīt septīto, astoto rindu redzes tabulā.
Kad esmu pie auto stūres, lieku brilles, tas vajadzīgs drošībai. Savulaik kāda draudzīga acu ārste man pārbaudīja redzi un izrakstīja +4,5 dioptriju brilles, lai tieku pie autovadīšanas tiesībām.
Šī ārste arī izstāstīja interesantu fenomenu – cilvēks zina un jūt, ka skaidrāk redz, bet medicīnas iekārtas šo uzlabojumu neuzrāda.
Esmu sakārtojis sevi arī emocionāli un psiholoģiski. Jaunu skatījumu uz dzīvi iedeva Norbekova metodes otrais līmenis. Acu un ķermeņa vingrojumus papildina dažādas garīgās prakses, darbs ar emocijām, piedošanas meditācijas. Ja mainies pats, pasaule pret tevi mainās. Kādreiz es par to šaubījos, tagad zinu skaidri – tā ir!
Un vēl – mani pozitīvi uzlādē cilvēki, kuri arī iet šo ceļu. Gan acu draugu klubiņā, gan nometnēs, kur satiekamies, varu iedvesmoties, pasmelties no viņiem enerģiju. Es jau smejos, ka mums vajag šo sektu, cits citu uzmundrinām!
Ārsti gan izturas diezgan skeptiski pret šīm redzes uzlabošanas metodēm. Reiz radio dzirdēju raidījumu, kur kāda speciāliste teica, ka nav satikusi nevienu, kam šādā veidā būtu uzlabojusies redze, tomēr šie cilvēki kaut kā iemācās redzēt…
Speciālistes viedoklis
Alise Kalteniece, optometriste, doktorante medicīnā Mančestras universitātē: – Vai ar alternatīvām metodēm iespējams atbrīvoties no brillēm? Mana atbilde – jā un nē. Ja redze pasliktinājusies pavājinātas akomodācijas darbības dēļ, to iespējams labot. Savukārt, ja ar to ir domāts izlabot refraktīvo kļūdu (piemēram, –2 dioptrijas vai +2 dioptrijas), teikšu nešaubīgi – nav iespējams.
Vispirms jāsaprot acs anatomija un tas, kā veidojas attēls, ko redzam. Attēla fokusam jabūt precīzi uz tīklenes, taču ir gadījumi, kas to var neatļaut. Acs refrakcijas kļūdu var radīt dažādi faktori. Piemēram, acs garums var būt garāks vai īsāks nekā norma, tad atbilstīgi acī ienākošās gaismas fokuss ne-veidojas uz tīklenes, bet aiz vai pirms tās, un attēls, ko redz, ir miglains. Attēls būs neskaidrs arī tad, ja radzenes izliekums nav ideāli sfēriskas formas. Arī acs lēcas izliekuma dēļ var rasties neskaidrs attēls.
Varbūt vērts uzdot sev dažus jautājumus. Vai vingrinājumi izmainīs manu acu radzenes izliekumu? Vai tie izmainīs acs garumu un spēju, kā attēls fokusējas uz tīkleni?
Nevar izlabot tālredzību, tuvredzību vai presbiopiju jeb vecuma tālredzību! Nevar ne ar vienu alternatīvo metodi, ja vien neiejaucas ķirurģiski vai arī nenēsā atbilstīgu korekcijas līdzekli. Zinātniski tam nav pierādījumu.
Arņa rezumē
Arnis Resnis no pieredzes secina: “Ja acis trenē, redze noteikti uzlabojas, par to varu likt galvu ķīlā. Iesākumā labāk apmeklēt kādus kursus, trenēties kopā ar citiem. Es priecājos, ka esmu ieguvis labāku redzi, turklāt citādi saredzu sevi un pasauli. Eju vērtīgo pašattīstības ceļu, mana dzīve kļuvusi pilnvērtīgāka.”
