Sirds mazspejas iemesls bieži ir citas sirds slimibas.
Sirds mazspejas iemesls bieži ir citas sirds slimibas.
Foto: Dragana Gordic/SHUTTERSTOCK

Sirds pamazām zaudē jaudu. Kādi ir biežākie sirds mazspējas simptomi? 14

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Līdz 40 gadu vecumam sirds mazspēja skar tikai nelielu iedzīvotāju daļu, lielākoties tos, kuriem ir kādas iedzimtas sirds pataloģijas, bet līdz ar gadiem tās izplatība ievērojami pieaug. Vecumā virs 60 gadiem tā jau ir 9%, bet pēc 80 gadu vecuma jau gandrīz 15% cilvēku. Statistika liecina, ka sirds mazspēja ir biežākais iemesls, kādēļ slimnīcā nonāk pensijas vecuma cilvēki, turklāt daļa ne vienu reizi vien.

Nogurums, tūska, aizdusa

Sirds mazspēja pati par sevi nav slimība, bet sindroms, kuram raksturīgs noteikts simptomu kopums, un tā attīstās sirds strukturālo un funkcionālo izmaiņu dēļ.

CITI ŠOBRĪD LASA

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardioloģe Ginta Kamzola kā biežākos sirds mazspējas iemeslus min dažādas sirds un asinsvadu slimības – koronārā sirds slimība, arteriālā hipertensija, kardiomiopātijas, sirds vārstuļu pataloģijas, miokardītus, noteiktu medikamentu, it īpaši ķīmijterapijas preparātu, lietošana, staru terapija, endokrīnas slimības, piemēram, cukura diabēts, pastiprināta vai pavājināta vairogdziedzera funkcija (hipertireoze vai hipotireoze), aptaukošanās.

“Vidēji 20–45% iedzīvotāju dzīves laikā pastāv risks saslimt ar sirds mazspēju. Arī jauniem cilvēkiem var attīstīties sirds mazspēja, piemēram, pēc vīrusu infekcijas izraisīta sirds muskuļa iekaisuma jeb miokardīta. Dažiem šī slimība pāriet, neatstājot nekādas sekas, bet citiem attīstās sirds muskuļa paplašināšanās un pavājinās tā funkcijas,” viņa teic, piebilstot, ka jebkura sirds slimība, ja tā netiek pienācīgi ārstēta, var atstāt ietekmi uz sirds funkciju.

Biežākie sirds mazspējas simptomi ir nespēks, nogurums, elpas trūkums, sirdsklauves, vāja fiziskās slodzes panesamība, potīšu un citu ķermeņa daļu pietūkums.

Retāk pacientiem parādās nakts klepus, svilpjoša elpa, apetītes trūkums, kognitīvo spēju samazināšanās. “Sirds mazspējas simptomi ir nespecifiski – tādi var būt gan plaušu, gan citu orgānu saslimšanas gadījumā. Pacienti reizēm stāsta, ka viņiem ir pūšanās sajūta, šķiet, ka ir palielinājies vēders, ātrāk parādās sāta sajūta pēc ēšanas vai, tieši otrādi, ir ēstgribas trūkums un samazinās ķermeņa svars.

Attīstoties sirds mazspējai, gados vecākiem pacientiem var būt kognitīvie traucējumi, galvas reiboņi, ģīboņi,” stāsta kardioloģe. Par sirds mazspēju dažkārt var liecināt arī elpas trūkums, kurš pieaug, noliecoties uz priekšu, piemēram, lai aizšņorētu kurpju saites.

Sirds mazspējai ir divas formas – ar samazinātu vai saglabātu kreisā kambara izsviedes frakciju. Ja pacientam ir sindromam raksturīgie simptomi un, veicot ehokardiogrāfiju, tiek atklātas sirds strukturālas izmaiņas, turklāt kreisā kambara izsviede ir mazāka par 40%, viņam ir pirmā mazspējas forma. Otrā slimības forma biežāk ir sievietēm un gados vecākiem pacientiem.

Lielākajai daļai šo pacientu slimības vēsturē ir arī paaugstināts, slikti kontrolēts asinsspiediens, priekškambaru mirgošana.

Vienā gadījumā mazspējas pamatā ir sirds “pumpja” funkcijas, sirds muskuļa saraušanās traucējumi, otrā – kreisā sirds kambara muskuļa sabiezēšana, elastības zudums un pildīšanās traucējumi. Katrai no šīm formām nepieciešama atšķirīga ārstēšana.

Pēc slimības smaguma sirds mazspēju iedala vairākās stadijās. Pirmajā pacientam ir augsts mazspējas attīstības risks (arteriālā hipertensija, koronāra sirds slimība, cukura diabēts), bet sirdī vēl nav strukturālu izmaiņu. Otrajā tās jau ir parādījušās, piemēram, palielināta kreisā kambara masa, taču vēl nav nekādu simptomu. Trešajā stadijā bez sirds strukturālajām izmaiņām jūtams nogurums, sirdsklauves, aizdusa un citi simptomi. Ceturtajā stadijā tie pacientu moka arī miera stāvoklī.

Reklāma
Reklāma

Agrīna diagnostika

Kardioloģe Ginta Kamzola uzsver, ka ļoti svarīgi sirds mazspēju “noķert” pēc iespējas agrīni, otrajā stadijā, kad parādījušās pirmās izmaiņas sirds struktūrā, lai novērstu tās progresēšanu. “Sirds mazspējas diagnostika ir visai vienkārša. Pirmkārt, nepieciešams laboratoriski noteikt nātrijurētisko peptīdu līmeni. Viens no šiem hormoniem izdalās sirds muskuļa šūnās kā atbildes reakcija uz kambaru sienas iestiepuma palielināšanos. Otrkārt, jāveic ehokardiogrāfija, kas parāda sirds strukturālās un funkcionālās izmaiņas,” stāsta kardioloģe.

“Ja ārstēšana uzsākta laikus, pastāv liela iespēja, ka dzīves laikā izdosies izvairīties no sirds mazspējas. Ja cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens, bet, veicot ehokardiogrāfiju, redzams, ka sirds muskulis ir vesels, lietojot medikamentus, kas normalizē asinsspiedienu, sirds mazspēja, visticamāk, neattīstīsies. Tas arī ir ārstēšanas mērķis – saglabāt normālu sirds muskuli, nieres, asinsvadus.

Ja sirds muskulis jau ir sabiezēts, no tās pilnīgi izvairīties neizdosies, taču sirds mazspēja var būt vieglā formā.

Tas nozīmē, ka ar nelielu slodzi pacients jutīsies labi, bet sūdzības parādīsies tikai lielas slodzes laikā,” teic ārste, piebilstot, ka arī tad, ja sindroms ir progresējis, ļoti svarīgi ir sekot līdzi ārsta norādījumiem, lietot medikamentus. “Zināms, ka katrs nākamais sirds mazspējas paasinājums pasliktina sirds stāvokli. Jo vairāk pacients spēj izvairīties no paasinājumiem, kuru dēļ viņš nonāk slimnīcā, jo stabilāka slimības gaita un augstāka dzīves kvalitāte.”

Sirds izmeklēšana

* Elektrokardiogramma sniedz informāciju par sirds ritmu, elektrisko impulsu vadīšanas traucējumiem, sirds muskuļa pārslodzi, pārciestiem miokarda infarktiem. Tā jāveic, ja sākušās sirdsklauves, jūtamas spiedošas, dedzinošas sāpes krūtīs.

* Ehokardiogrāfija ir sirds un asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu. Tās laikā iespējams iegūt informāciju par sirds uzbūvi, sirds muskuļa un vārstuļu stāvokli.

* Transtorakālā ehokardiogrāfija ir viena no ehokardiogrāfijas metodēm, kuru izmanto visbiežāk. Izmeklējuma laikā pacienta krūškurvim piestiprina elektrodus, ko pieslēdz monitoram, bet ārsts izmanto ultraskaņas zondi, ko vada pa pacienta krūškurvi, kaklu un vēderu. Izmeklējuma laikā dzirdamās skaņas ļauj izvērtēt sirds vārstuļus un lielos asinsvadus.

* Transezofagiālā ehokardiogrāfija ir sirds izmeklēšana ar ultraskaņas zondi caur barības vadu. To nozīmē gadījumos, kad jāprecizē transtorakālās ehokardiogrāfijas dati.

* Krūškurvja rentgenogrammas laikā tiek iegūts krūškurvja orgānu rentgena attēls. Tas ļauj spriest par iespējamu sirds paplašināšanos, venozo sastrēguma un šķidruma uzkrāšanos.