“Smadzeņu puve” no sociālajiem medijiem? 12 veidi, kā ļaut smadzenēm atpūsties 0
Mūsdienu digitālajā laikmetā arvien biežāk dzirdams apzīmējums “smadzeņu puve” jeb angļu valodā — “brain rot”. Ar to raksturo mentālu nogurumu un koncentrēšanās spēju pasliktināšanos, ko veicina pārmērīga virspusēja un mazvērtīga digitālā satura patērēšana — bezgalīga sociālo mediju ritināšana, īsie video un nepārtraukta informācijas plūsma.
Lai gan tas nav oficiāls medicīnisks termins, izdevuma Health eksperti norāda, ka pārāk ilga digitālo ierīču lietošana var negatīvi ietekmēt uzmanību, atmiņu un pašsajūtu.
Cilvēki arvien biežāk pamana, ka kļūst grūtāk koncentrēties, ilgāk noturēt uzmanību vai pilnvērtīgi atpūsties bez telefona. Nereti parādās arī sajūta par “miglu galvā”, nogurums un aizkaitināmība.
Lūk, 12 paņēmieni, ko speciālisti iesaka, lai palīdzētu smadzenēm atpūsties no nepārtrauktās informācijas plūsmas.
1. Ierobežo sociālo mediju lietošanas laiku
Sociālo mediju platformas ir veidotas tā, lai pēc iespējas ilgāk noturētu cilvēka uzmanību. Lai gan bezgalīga satura ritināšana var šķist izklaidējoša, tas var negatīvi ietekmēt koncentrēšanās spējas, produktivitāti un pašsajūtu.
Pētījumi liecina, ka pārmērīga sociālo mediju lietošana var palielināt trauksmes un depresijas risku, kā arī negatīvi ietekmēt darba un mācību rezultātus.
Eksperti iesaka noteikt konkrētu laiku sociālajiem medijiem, izslēgt paziņojumus un biežāk ieplānot aktivitātes bez telefona — piemēram, pastaigas, sportošanu vai lasīšanu.
2. Trenē uzmanību ar apzinātības praksēm
Speciālisti norāda, ka regulāras apzinātības prakses var palīdzēt mazināt stresu, uzlabot uzmanību un atmiņu, kā arī samazināt ieradumu bezmērķīgi ritināt sociālos medijus.
Pat 10–15 minūtes dienā var būt noderīgas. Var palīdzēt elpošanas vingrinājumi, apzinātas pastaigas, relaksācijas vingrinājumi, lēna un apzināta ēšana.
3. Kusties vairāk
Fiziskās aktivitātes ir svarīgas ne tikai ķermenim, bet arī smadzenēm. Regulāras kustības uzlabo asinsriti un palīdz smadzenēm saņemt vairāk skābekļa un uzturvielu.
Eksperti norāda, ka fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt asu prātu, mazina stresu un samazina mentālo nogurumu, kas bieži rodas pēc ilgstošas digitālo ierīču lietošanas.
Ieteicams veltīt vismaz 150 minūtes mērenām fiziskām aktivitātēm— piemēram, pastaigām, peldēšanai, riteņbraukšanai vai spēka treniņiem.
4. Lasi grāmatas
Atšķirībā no īsa un virspusēja digitālā satura, grāmatu lasīšana prasa ilgstošāku uzmanību un aktivizē smadzenes daudz dziļākā līmenī.
Lasīšana palīdz uzlabot koncentrēšanās spējas, izpratni un spēju analizēt sarežģītāku informāciju. Pētījumi rāda, ka cilvēkiem, kuri lasa vismaz 30 minūtes dienā, ir mazāks kognitīvo spēju pasliktināšanās risks.
Eksperti iesaka kombinēt daiļliteratūru ar izzinošo literatūru.
5. Atsakies no vairāku darbu darīšanas vienlaikus
Lai gan daudzi uzskata, ka vairāku uzdevumu jeb “multi-tasking” režīms palīdz būt produktīvākiem, patiesībā tas var pārslogot smadzenes.
Pastāvīga pārslēgšanās starp e-pastiem, sociālajiem medijiem un citiem uzdevumiem samazina koncentrēšanās spējas un apgrūtina informācijas apstrādi.
Speciālisti iesaka koncentrēties uz vienu uzdevumu vienlaikus un ieplānot konkrētu laiku darbam bez traucēkļiem.
6. Pavadi vairāk laika ar cilvēkiem klātienē
Cilvēkiem nepieciešama reāla socializēšanās, ne tikai komunikācija internetā.
Eksperti uzsver, ka klātienes sarunas un tikšanās palīdz stiprināt emocionālo pašsajūtu, uzlabo atmiņu un mazina vientulības sajūtu.
Tāpēc ieteicams regulāri satikt draugus, ģimeni vai iesaistīties kopienas aktivitātēs.
7. Ik pa laikam atsakies no digitālajām ierīcēm
Digitālais detokss jeb apzināta atslēgšanās no telefona, datora un sociālajiem medijiem palīdz smadzenēm atpūsties.
Pētījumi liecina, ka šādi pārtraukumi var uzlabot miega kvalitāti, garastāvokli un koncentrēšanās spējas. Pat neliels pārtraukums no ekrāniem var būt vērtīgs.
8. Apgūsti ko jaunu
Jaunu prasmju apgūšana palīdz uzturēt smadzenes aktīvas. Tas var būt mūzikas instruments, svešvaloda, fotografēšana, ēst gatavošana vai jebkura cita nodarbe, kas liek smadzenēm mācīties un pielāgoties.
Eksperti norāda, ka tas uzlabo atmiņu, problēmu risināšanas spējas un smadzeņu elastību.
9. Pavadi vairāk laika dabā
Laiks svaigā gaisā palīdz mazināt digitālās pārslodzes ietekmi un uzlabo emocionālo pašsajūtu.
Speciālisti mudina ikdienā atrast laiku pastaigām, meža vai parka apmeklējumam – pētījumi rāda, ka pat 30 minūtes dabā var uzlabot koncentrēšanās spējas un mazināt stresu.
10. Velti laiku radošām nodarbēm
Zīmēšana, rakstīšana, rokdarbi, adīšana vai muzicēšana palīdz smadzenēm darboties aktīvāk un attīsta radošo domāšanu.
Speciālisti norāda, ka radošas aktivitātes palīdz mazināt mentālo nogurumu, kas saistīts ar pārmērīgu ekrānu lietošanu.
11. Rūpējies par miega kvalitāti
Miegs ir viens no svarīgākajiem faktoriem smadzeņu veselībai. Tieši miega laikā smadzenes apstrādā informāciju, nostiprina atmiņas un “attīrās” no dienas laikā uzkrātā noguruma.
Eksperti iesaka gulēt 7–9 stundas diennaktī un vismaz 30 minūtes pirms miega izvairīties no telefona vai televizora lietošanas.
12. Pievērs uzmanību uzturam
Sabalansēts uzturs ir svarīgs ne tikai ķermenim, bet arī smadzenēm. Eksperti iesaka uzturā vairāk lietot produktus, kas bagāti ar omega-3 taukskābēm, vitamīniem un antioksidantiem — piemēram, zivis, riekstus, ogas un zaļos lapu dārzeņus.
Savukārt pārmērīgs cukura un pārstrādātas pārtikas patēriņš ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt koncentrēšanās spējas un atmiņu.
Raksts sagatavots pēc ārvalstu preses materiāliem.
