Nemīlestības sekas 15
Ilustratīvs attēls
Tātad bērni pamana un izjūt atšķirīgu attieksmi, izturēšanos un mīlestības izpausmes no vecākiem. Bērni nereti uz to arī norāda, vecākiem tieši pasakot, piemēram: kāpēc māsu vai brāli mīl vairāk, kāpēc mani neviens nemīl, es nevienam neesmu vajadzīgs, man nekas nekad nesanāk… Nevienlīdzības sajūtu rada arī konsekvences trūkums attieksmē un prasībās pret bērniem – kas tiek atļauts un pieļauts, kas liegts, par ko tiek izteikti nosodījumi un kritika vienam vai otram bērnam. Jo lielāka ir atšķirība vecāku saskarē ar bērniem, jo lielāka iespēja, ka parādīsies negatīvas izmaiņas bērna veselībā. Piemēram, pazemināta imunitāte, slimošana, emocionālās sfēras traucējumi. Tāpat nevienlīdzības sajūta var radīt uzvedības problēmas, noslēgšanos. Nevienlīdzības sajūta bieži vien atstāj sekas arī brāļu un māsu savstarpējās attiecībās. Cīņā par vecāku uzmanību un mīlestību var parādīties naidīgums un neiecietība vienam pret otru, brīdina J. Segliņa-Gluškova.
Ja bērnam pietrūkst vecāku mīlestības, uzmanības, viņa uzvedība var kļūt destruktīva, jo bērns ātri pamana, ka vecāki viņam pievēršas, kad ir nepatikšanas, un neapzināti sāk tās sagādāt aizvien no jauna, skaidro Dz. Feldmane.
Kādi izaugs bērni, kam pietrūcis mīlestības? J. Segliņa-Gluškova teic, ka viņi izmisīgi visu savu dzīvi meklēs mīlestību un, pat ja to atradīs, tik un tā izjutīs mīlestības deficītu. Jo neviens pieaugušam cilvēkam nevar iedot to, kas būtu bijis jāsaņem bērnam. “Šie pieaugušie bērni bieži nepazīst un tāpēc nespēj atpazīt mīlestību un tās klātbūtni. Jā, un mīlestības meklējumi šos cilvēkus aizved līdz psihologiem, psihoterapeitiem. Šie cilvēki nenāk sakārtot savu dzīvi, viņi nāk pēc mīlestības. Un gaida to arī no speciālista – caur sapratni, pieņemšanu, empātiju un atbalstu. Visu to, kas bērnam nepieciešams bērnībā no vecākiem, lai augtu par psiholoģiski stipru, patstāvīgu un emocionāli stabilu personību,” stāsta J. Segliņa-Gluškova.
Turklāt pieauguši nemīlētie bērni ar vecākiem, kā arī saviem brāļiem un māsām bieži vien veido distancētas attiecības.
Vēl vienas sekas ir tādas, ka bērnībā iedotā nepilnvērtības apziņa radījusi sajūtu, ka centieni nesniedz rezultātu. Tajā pašā laikā var attīstīties skaudība un greizsirdība pret tiem, kam veicas labāk.
