Kā tikt tam pāri? 15
Vai tiešām nemīlētajiem jāļauj, ka šī bērnības trauma iespaidos visu turpmāko dzīvi? Vai nekas vairs nav vēršams par labu?
Tā gluži nav. J. Segliņa-Gluškova iesaka izprast savus vecākus, viņu nespēju un, visticamāk, arī neziņu atrast pareizo pieeju audzināšanā. Nevainot vecākus, saprotot, ka arī viņu spēja mīlēt un veidot attiecības ar saviem bērniem ir bāzēta viņu bērnībā un dzīves pieredzē, kas visbiežāk nav bijusi viegla. Tā nav bērna vaina, ka vecāks neprot paust mīlestību, tās ir vecāka paša grūtības tikt ar kaut ko galā. Ļoti svarīgi nodalīt savu vecāku spējas un prasmes no savām, mainīt pieņēmumu par sevi – tas, kā ir bijis agrāk, nenozīmē to, kā būs nākotnē.
Vēl viens risinājums ir iemācīties radīt pašiem mīlestības pieredzi. Pilnveidot spēju mīlēt savā dzīvē un pieredzē, mācoties mīlēt pašiem sevi – cienīt, pieņemt, rūpēties par sevi gan garīgi, gan fiziski. Mācīties piepildīt savu dzīvi ar mīlestību pret sevi – izvēlēties to dzīves ceļu un veidu, kas mums dod personīgo piepildījumu un gandarījumu. Svarīgi ir iemācīties nekritizēt sevi, bet izturēties pret sevi iecietīgi un līdzjūtīgi. Svarīgi apzināties, kas ir tas, ko savā dzīvē gribas darīt citādi, nekā darīja vecāki.
Vajag radīt pašiem tādu mīlestību, kādu būtu gribējies saņemt. Mīlestību dot tiem, kas to pieņem, kam tā ir vajadzīga. Tas var izpausties arī rūpēs par dabu un dzīvniekiem.
