Pēc operācijas drošāk 0
Ja asinsvadu ķirurgs piedāvā operāciju, nebūtu prātīgi no tās atteikties. Iepriekš nepieciešams apzināt un ārstēt blakusslimības: arteriālo hipertensiju, cukura diabētu un koronāro sirds slimību.
Miega artērijas operācijas laikā izdara nelielu griezienu kaklā un iztīra asinsvadu. Lai gan slimnieki baidoties, dakteris Ķīsis mierina, ka operācija nav smaga. Parasti sāpes ir minimālas un pacienti jau otrajā trešajā dienā vēloties doties mājās. Iespējams virspusējo ādas jušanas nervu bojājums, tāpēc āda operētajā vietā var palikt nejutīga, taču pusgada laikā tas pāriet. Atkarībā no bojājuma izmēra saglabājas vidēji 5 – 7 centimetrus liela rēta, kas parasti labi sadzīst.
2 – 3% gadījumu operācijas laikā var notikt insults, taču šāda iespēja ir daudz mazāka, nekā dzīvojot ar kritiski sašaurinātu miega artēriju, kad 10 gadu laikā tas iespējams 10 – 15% pacientu. Slimnieks pēc operācijas tiek novērots intensīvās terapijas palātā un neiroloģisku komplikāciju gadījumā saņem operatīvu palīdzību. Tas ir daudz drošāk nekā, piemēram, ja insults notiek, mežā sēņojot.
Tā kā miega artērijas pēc operācijas 8 – 10% pacientu var aizaugt atkārtoti, pēc pusgada un vēlāk ik pēc gada jāveic ultrasonogrāfija. Ja atkal izveidojas sašaurinājums, izdara angioplastiju, miega artērijā ievietojot stentu. To veic arī gadījumos, kad ir smagas sirds vai citas blakusslimības, ticis apstarots audzējs kaklā vai arī asinsvads sašaurināts garā posmā un tehniski nav iespējams veikt operāciju.
“Pagaidām nav pierādījumu, ka stentēšanai, salīdzinot ar vaļēju operāciju, būtu daudz vairāk priekšrocību un tā pasargātu no atkārtotas sašaurinājuma veidošanās miega artērijās,” komentē Kaspars Ķīsis. Ne vienmēr arī stentu iespējams ievietot, it īpaši, ja asinsvads ir izlocīts. Turklāt pētījumi liecina, ka insulta risks stentēšanas gadījumā ir augstāks, nekā veicot vaļēju operāciju (ap 6%).
Abos gadījumos līdz mūža galam jālieto zāles asiņu šķidrināšanai un holesterīna līmeņa samazināšanai. Rezultāti būs sliktāki, turpinot smēķēt, nenovēršot citus riska faktorus un nelietojot holesterīna līmeni samazinošas zāles.
Uzziņa
Sašaurinājumu veidošanos asinsvados, tostarp miega artērijās, veicina paaugstināts holesterīna līmenis asinīs, cukura diabēts un smēķēšana.
Apmēram 8% cilvēku sašaurinājumi veidojas sirds, galvas, kāju un miega artērijās vienlaikus.
