Bolēvics: Latvijai straujāk jāmazina atpalicība jauno zāļu pieejamībā 0
Autors – Dr. Valters Bolēvics, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors
Šogad valsts ir uzsākusi apmaksāt jaunākās paaudzes kompensējamās zāles daudz plašākam pacientu lokam, ļaujot Latvijai šajā jomā mazināt atpalicību no citām Eiropas valstīm. Tomēr joprojām ir virkne diagnožu, kur jauno un efektīvo zāļu nav nemaz vai tās ir pieejamas ļoti ierobežoti. Tāpēc, veidojot nākamā gada valsts budžetu, zāļu ražotāji aicina politiķus neaizmirst par papildu finansējuma nepieciešamību tieši jaunajiem un efektīvajiem medikamentiem arī tādām diagnozēm kā 2.tipa cukura diabēts, metastātisks krūts vēzis, sirds un asinsvadu slimības un plaušu vēzis. Ieguvums būtu ne tikai veselāki un laimīgāki iedzīvotāji, bet arī vairāk naudas valsts ekonomikai, jo efektīvas zāles ilgtermiņā būtiski samazina veselības aprūpes izmaksas.
Diabēta pacientiem jāuzlabo terapijas iespējas
Diabēta ārstēšana un aprūpe Latvijā pēdējos gados ir būtski uzlabojusies, tomēr ne visi pacienti to izjūt. Piemēram, riska grupā, kas nesaņem pietiekami efektīvu terapiju, ir 2.tipa diabēta pacienti, kuru veselību apdraud dažādas sirds un asinsvadu slimības. Latvijā ar 2.tipa diabētu, ko bieži pavada liekais svars, sirgst aptuveni 85 000 cilvēku. Aptuveni 20-30% no viņiem līdzās pamatslimībai ir arī sirds un asinsvadu slimību riska faktori, kas var izraisīt miokarda infarktu, sirds mazspēju, insultu u.c. Attīstajās pasaules valstīs jau vairākus gadus šo risku ierobežošanai diabēta pacientiem tiek nodrošināti efektīvi jaunākās paaudzes medikamenti.
Kaut gan šīs zāles ir pieejamas arī Latvijā, kompensācijas noteikumi ierobežo ārsta izvēli nozīmēt piemērotāko medikamentu konkrētam diabēta pacientam.
Pēc plaši izplatītā metformīna visiem cukura diabēta pacientiem ir jāsaņem sulfanilurīnvielas preparāti, un tikai gadījumā, ja ar abām maksimālajām šo zāļu devām neizdodas sasniegt diabēta kontroli, ārsts var nozīmēt kādu no jaunajām preparātu grupām. Tas pasliktina pacienta dzīves kvalitāti, palielina slimības komplikāciju risku, kas savukārt uzliek papildu slogu veselības budžetam, kā arī izraisa priekšlaicīgus nāves gadījumus. Būtiski, ka minētie kompensācijas ierobežojumi ir pretrunā ar Eiropas un Amerikas diabēta asociāciju vadlīniju rekomendācijām, kurām tiecas sekot ārsti arī Latvijā.
Lai mainītu šo situāciju, pēc zāļu ražotāju domām, jaunie cukura diabēta medikamenti, kas pierādījuši papildu ieguvumus kardiovaskularā riska samazināšanā, būtu iekļaujami kompensējamo zāļu sistēmā kā otras rindas preparāts un būtu izrakstāmi noteiktām pacientu grupām – pacientiem ar kardiovaskularā riska faktoriem. Pēc SIFFA aprēķiniem, no valsts budžeta šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 3-4 miljoni eiro gadā.
Krūts vēža ārstēšanā nevienlīdzīgas iespējas
Arī krūts vēža ārstēšana Latvijā pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies, tomēr efektīva valsts apmaksāta āstēšana ar mērķterapijas medikamentiem pagaidām ir pieejama tikai daļai pacienšu. Proti, sievietēm ar krūts vēža formu HER2+ jaunās zāles valsts kompensē, turpretī sievietēm ar HR+/HER2- metastātisku krūts vēzi, kad audzējs ir sācis izplatīties organismā, šādas efektīvas zāles, kas palēnina krūts vēža šūnu augšanu, kompensējamo zāļu sarakstā nav iekļautas.
Tikmēr Eiropas Savienībā zāles HR+/HER2- vēža ārstēšanai ir pieejamas jau divus gadus. Tas ir pirmais medikaments, kas pēdējo desmit gadu laikā apstiprināts kā pirmās izvēles preparāts šāda veida metastātiska krūts vēža terapijā sievietēm. Jāatgādina, ka krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm arī Latvijā – 2017. gadā tika diagnosticēti 1143 jauni krūts vēža gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Pēc SIFFA aprēķiniem, no valsts budžeta šim mērķim būtu nepieciešami aptuveni 3 miljoni eiro gadā, kas būtu pirmais būtiskais solis šo pacienšu dzīvildzes palielināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Sirds slimības ārstē ar senām zālēm
Kaut gan kompensējamo zāļu saraksta papildināšanai ar jauniem medikamentiem sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai no valsts budžeta šogad papildus atvēlēti 3,05 miljoni eiro, šīs zāles Latvijā joprojām ir pieejamas ievērojami mazākam pacientu skaitam nekā būtu nepieciešams. Tas nozīmē, ka Latvijā sirds slimnieki daudz biežāk kļūst darba nespējīgi vai mirst no diagnozēm, ko citur sekmīgi ārstē ar jauno zāļu palīdzību. Uzskatāms piemērs ir mirdzaritmija jeb sirds ritma traucējumi, kurus neārstējot, pacients ir pakļauts augstam išēmiskā insulta riskam (asinsvadu nosprostojums galvas smadzenēs ar trombu).
Svarīgākie medikamenti šīs slimības ārstēšanai ir antikoagulanti jeb asins šķīdinātāji, kas kavē trombu veidošanos. Latvija ir viena no retajām valstīm Eiropā, kur efektīvi un droši antikoagulanti kompensējamo zāļu sarakstā ir pieejami ierobežotā apmērā un tikai daļai pacientu. Tāpēc joprojām tiek lietots gadu desmitiem zināmais vecās paaudzes antikoagulants varfarīns, kas ievērojami paaugstina asiņošanas risku un pacientam ir nepieciešama ikdienas asins analīžu noteikšana.
Tāpēc zāļu ražotāji aicina nākamā gada budžetā atvēlēt pietiekamus/papildu līdzekļus jauno antikoagulantu kompensācijai pacientiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams (augsta riska pacientiem, bez ierobežojuma), jo bez šīm zālēm neizdosies sasniegt Veselības ministrijas izvirzīto mērķi samazināt mirstību no sirds asinsvadu slimībām, kas Latvijā joprojām ir viena no augstākajām Eiropā.
Plaušu vēža slimnieki gaida modernu mērķterapiju
Pēdējā desmitgadē zāļu ražotāju un zinātnieku sadarbības rezultātā plaušu veža, īpaši metastātiska nesīkšūnu plaušu audzēja ārstēšanā, kas ir biežāk sastopamā šī vēža forma, notikusi īsta revolūcija. Cīņai ar slimību tiek izmantoti molekulārie marķieri, kurus nosakot, katram pacientam tiek piemērota specifiska personalizēta mērķterapija, kas iedarbojas precīzi uz vēža šūnām.
Ārstēšanas rezultātā būtiski tiek pagarināta dzīvildze un dzīves kvalitāte šīs smagās un letālās diagnozes pacientiem. Arī Latvijai būtu jādomā par mērķterapijas iekļaušanu valsts apmaksāto zāļu sarakstā plaušu vēža pacientiem, ko saviem iedzīvotājiem jau vairākus gadus spēj nodrošināt arī mūsu kaimiņi Igaunija un Lietuva.
Domājot par nākamā gada veselības budžetu, jāpatur prātā, ka efektīva valsts apmaksāto zāļu pieejamībai ir tieša ietekme gan uz iedzīvotāju dzīves ilgumu, gan dzīves kvalitāti, kas savukārt būtiski ietekmē valsts ekonomiskās attīstības rādītājus. Tāpēc jautājumam par valsts kompensējamo zāļu labāku pieejamību ir jābūt vienai no nākamā gada veselības budžeta prioritātēm.
