Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: Pexels.com

Cik daudz kaloriju nepieciešams uzņemt dažādos vecuma posmos? 6

Tuvojoties 40 gadu slieksnim, pamani pāris liekus kilogramus, lai gan sporto un ēd tieši tāpat kā 20 gadu vecumā? Kas notiek? Organismam nepieciešamo kaloriju daudzums ar gadiem samazinās, kā rezultātā pie optimāla svara uzturēšanas nepieciešams piestrādāt, tomēr vajadzība pēc sabalansēta uztura nemainās. Kam pievērst uzmanību, domājot par kaloriju uzņemšanu dažādos vecuma posmos, stāsta Veselības centra “Vivendi” sertificētā uztura speciāliste, kognitīvi biheiviorālās terapijas ēšanas traucējumiem (KBT ĒT) metodes speciāliste Dr. Laila Siliņa un aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Reklāma
Reklāma
Veselam
11 drošas pazīmes, ka ar jūsu veselību viss ir kārtībā
VIDEO. “Kaut ko tādu dzīvē nebiju redzējusi!” Kristīne netālu no Valmieras vakarā sastapusies ar veselu “zoodārzu” 8
VIDEO. “Vai nu runājiet latviešu valodā, vai es nesaprotu!” Stingrs autobusa šoferis izpelnās pretrunīgu reakciju, atsakoties apkalpot sievieti ar bērnu
Lasīt citas ziņas

“Izmaiņas mūsu ķermenī turpinās visa mūža garumā – mainās vielmaiņas ātrums, pakāpeniski sāk palielināties tauku īpatsvars un samazināties muskuļu masa. Tā kā muskuļi sadedzina vairāk kaloriju nekā taukaudi, tad ar gadiem pie svara uzturēšanas jāsāk piestrādāt – ēst mazāk vai patērēt vairāk kaloriju. Šī tendence turpinās līdz pat mūža galam, turklāt tai pievienojas vēl otrs izaicinājums – kā, patērējot mazāk kaloriju, vienlaikus nodrošināt organismu ar nepieciešamajām minerālvielām un vitamīniem,” stāsta “Apotheka” sertificētā farmaceite Ozoliņa.

Turklāt tas jāspēj izdarīt ne vien tikpat pilnvērtīgā apjomā kā līdz šim, bet dažas uzturvielas, piemēram, olbaltumvielas un D vitamīnu, pat uzņemot vairāk. Tāpēc ir būtiski visa mūža garumā sekot līdzi uztura kvantitātes un kvalitātes sabalansēšanai, dodot priekšroku veselīgam uzturam, kvalitatīviem un sezonāliem produktiem un gatavošanai mājās, kā arī ieplānot laiku regulārām fiziskām aktivitātēm,” stāsta Ozoliņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā neatbilstošs uzņemto kaloriju daudzums var ietekmēt veselību?

Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt un veikt ikdienas aktivitātes, tam ir nepieciešama enerģija, ko ik dienas uzņemam ar pārtikas produktiem, un to izsaka kilokalorijās (kcal). Dienā nepieciešamais enerģijas daudzums galvenokārt ir atkarīgs no cilvēka vecuma, dzimuma, ķermeņa masas un auguma, garuma, kā arī fiziskās aktivitātes. Pirmais solis, izvērtējot uzņemto kaloriju patēriņu, ir vadīšanās pēc vispārējām kaloriju normām, taču kopumā katra situācija ir jāizvērtē individuāli.

„Lai iegūtu personalizētas uztura rekomendācijas, vajadzīgi papildu dati, jo nepieciešamais enerģijas daudzums katram individuāli var atšķirties. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir ķermeņa kompozīcija jeb ķermeņa muskuļaudu, tauku, kaulu un ūdens procentuālā attiecība. To var noteikt, piemēram, ar bioimpedances metodi – īpašiem svariem, kas nereti pieejami uztura vai citu speciālistu kabinetos. Lai gan šādi veikti mērījumi nav absolūti precīzi, tomēr tie palīdz izstrādāt pielāgotas rekomendācijas un pēcāk iezīmēt dinamiku – atkārtotos mērījumos ir iespējams redzēt, vai ir progress un tiek zaudēti taukaudi, vai kaut kas tiek darīts neatbilstoši mērķim un vienlaikus zūd arī muskuļu masa,” sacīja sertificētā uztura speciāliste Siliņa.

Savukārt, lai aprēķinātu kopējo nepieciešamās enerģijas daudzumu, iesākumā jāņem talkā Harisa-Benedikta formula:

• sievietēm: 655,1 + (9,56 x ķermeņa masa, kg) + (1,85 x auguma garums, cm) – (4,68 x vecums, gados);
• vīriešiem: 66,47 + (13,75 x ķermeņa masa, kg) + (5 x garums, cm) – (6,76 x vecums, gados).

Reklāma
Reklāma

Kad tā aprēķināta, rezultāts jr jāreizina ar fiziskās aktivitātes koeficientu, proti, 1,2 ir mazkustīgs, 1,4 mēreni aktīvam dzīvesveidam, 1,6 – 1,8 ļoti aktīvam dzīvesveidam ar regulāriem un intensīviem treniņiem.

Uzņemot pārmēru maz kaloriju, organismam var pietrūkt būtisku barības vielu, var palēnināties vielmaiņa, zust enerģija un ciest imūnsistēma. Uzņemot palielinātu enerģijas daudzumu, kas dienas gaitā netiek iztērēts, var veidoties liekā ķermeņa masa un attīstīties aptaukošanās, kas apvienojumā ar mazkustīgu dzīvesveidu sekmē dažādu hronisku saslimšanu attīstību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, otrā tipa cukura diabēta un onkoloģisko slimību attīstību.

Tāpat veidojas papildu slodze skeleta un muskuļu sistēmai, veicinot iekaisumu, osteoartrītu, deformācijas un citas veselības problēmas.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.