Latvija Eiropā joprojām līdere jaunatklāto gadījumu skaitā! HIV pozitīvs – tiešām nav par mani? 0
“Seksuāli transmisīvo infekciju jomā situācija mūsu valstī nav tik slikta, bet gluži citādi tas ir ar HIV infekciju un AIDS.
Diemžēl attiecībā uz šo kaiti Latvija aizsteigusies priekšā vairumam Eiropas valstu,” uzsver asociācijas “Pret seksuāli transmisīvām slimībām” vadītājs profesors Jānis Ķīsis.
Statistikas dati liecina, ka Latvija joprojām ir pirmajā vietā Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstu vidū jaunatklāto HIV gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotājiem, gandrīz piektā daļa ir vecāki par piecdesmit gadiem, turklāt bieži vien infekcija tiek diagnosticēta novēloti.
Vīruss uz visu mūžu
“HIV vīrusi pieder retrovīrusu dzimtai un pēc inficēšanās tie cilvēka organismā paliek uz mūžu un pilnībā no tiem atbrīvoties nav iespējams,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras asociētā profesore Indra Zeltiņa.
Katru gadu Latvijā no jauna tiek atklāti vairāki simti, piemēram, 2018. gadā – 326 pacienti, kas inficēti ar HIV.
Rēķinot uz 100 000 iedzīvotāju tie ir 16,9, kas ir visaugstākais rādītājs ES. Saskaņā ar pēdējo Pasaules veselības organizācijas ziņojumu par HIV/AIDS izplatību Eiropas Savienībā un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs, tas vidēji ir 5,1, Anglijā – 6,7, Lietuvā – 5,7 cilvēki.
No vienas puses, tas nozīmē, ka iedzīvotāji tiek mērķtiecīgāk izmeklēti, tas ir, ārpus vispārzināmajām riska grupām, jo zināms, ka šobrīd liela daļa pacientu inficējušies seksuālo attiecību laikā ar pretēja dzimuma partneri. No otras puses, pārāk daudz jaunatklāto HIV infekcijas gadījumu Latvijā tiek diagnosticēti vēlīni, kad pacientam jau ir kāda no AIDS stadijas pazīmēm un mazs tā saucamo imunitātes šūnu jeb CD4 šūnu skaits.
Bez ārstēšanas vīrusi turpina vairoties, iznīcinot tās asinsšūnas, kas atbild par imunitāti, pastiprināti novājinot imūnsistēmu, līdz slimība sasniedz savu pēdējo stadiju, kad sāk pastiprināti rasties dažādi audzēji, parādās centrālās nervu sistēmas bojājumi, pievienojas dažādas citas infekcijas slimības, piemēram, tuberkuloze, plaušu karsonis.
Profesore norāda, ka, daudzus gadus nezinot, ka ir HIV pozitīvs, pacients var inficēt lielāku skaitu seksuālo partneru.
Galvenais HIV pārneses ceļš šobrīd Latvijā ir heteroseksuālie kontakti, tādēļ tas skar praktiski visu sabiedrību. “Nav apkopoti dati par pagājušo gadu, bet ceru, ka jaunatklāto gadījumu skaitam būs tendence samazināties un tas būs zem 300. Taču jāatceras, ka tā nav kaut kāda marginālo grupu saslimšana. Inficēšanās riskam pakļauts ikviens, kuram ir seksuālas attiecības,” norāda pacientu atbalsta biedrības “Agihas” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks.
To, ka Latvijā lielai daļai pacientu infekcija tiek atklāta smagā stadijā, viņš skaidro ar to, ka Latvijā tikai nesen – kopš 2018. gada – medikamentozo ārstēšanu saņem visi pacienti neatkarīgi no CD4 šūnu līmeņa. “Mēs plūcam novēlotās ārstēšanas augļus, jo ilgu laiku tai tika piemēroti dažādi kritēriji. Tie HIV pozitīvie cilvēki, kuri īpaši nerūpējās par savu partneru veselību, izplatīja to tālāk.
Pasaules veselības organizācijas atzīti pētījumi liecina, ka līdzestīgs pacients, kurš lieto medikamentus, samērā ātri sasniedz stāvokli, kad vīrusu slodze organismā ir nenosakāma un vairs nav infekciozs. Turklāt pacienti četrreiz gadā apmeklē savu ārstējošo ārstu, regulāri veic veselības pārbaudes, nodod analīzes.
Daudz bīstamāki ir tie, kuri nezina, ka ir inficējušies,” viņš domā.
Piemēram, 2018. gadā 44% pacientu, kuri stājās uzskaitē Rīgas Austrumu universitātes slimnīcas Infektoloģijas centra poliklīnikā, infekcija tika atklāta vēlīni. Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki, izmantojot matemātisko modelēšanu, aprēķinājuši, ka Latvijā varētu būt ap 2000 HIV pozitīvu cilvēku, kuri nenojauš savu statusu.
Pēc nedroša seksa – pārbaudi veselību!
“Pirmkārt, 30–40 gadu vecumā mēs bieži vien neko nezinām par sava jaunā partnera iepriekšējām attiecībām, dzīvesveidu. Otrkārt, Latvijā jaunieši seksuālās attiecības uzsāk vidēji 17, bet laulībā stājas 27 gadu vecumā. Desmit gadu laikā, kamēr cilvēki meklē savu otro pusīti, viņi ir seksuāli aktīvi, maina partnerus.
Treškārt, pusmūžā, kad bērni izauguši, bet laulība izirusi, viņi jūtas pietiekami jauni, lai ceļotu, uzsāktu kūrorta romānus, iepazītos internetā, nepadomājot, ka tas var būt riskanti, ka būtu jāveic HIV tests,” saka Andris Veiķenieks.
Latvijā HIV infekcijas atklāšanai tiek pārbaudītas visas sievietes, kuras stājušās grūtnieču uzskaitē, arī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā šobrīd testē visus pacientus. Pēc viņa domām, līdzīgi būtu jārīkojas arī citām ārstniecības iestādēm.
Sarunā ar Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju atklājusies vēl viena problēma – HIV tests iekļauts kopējā laboratorisko analīžu kvotā, tādēļ, taupot valsts piešķirtos līdzekļus, ģimenes ārsti nereti atturas to nozīmēt.
“Rūpējoties par savu veselību, ikvienam seksuāli aktīvam cilvēkam, kuram ir bijuši vairāki partneri vai gadījuma sakars ar nezināmu partneri, vajadzētu reizi gadā veikt testu kādā no HIV profilakses punktiem, Latvijas Sarkanā Krusta veselības istabām vai laboratorijā, kur tas maksā nepilnus piecus eiro.
Mūsdienu ārstēšana ir efektīva un moderna. Man pirms gadiem piecpadsmit bija dienā jālieto vairāk par desmit tabletēm, tagad tikai viena,” stāsta biedrības vadītājs, kurš arī pats ir HIV pozitīvs.
Pierādīts, ka ar kombinēto antiretrovirālo terapiju (ART) iespējams maksimāli samazināt vīrusu slodzi un nodzīvot garu, pilnvērtīgu mūžu.
