Foto: Leventegyori/SHUTTERSTOCK

Ja savažojusi depresija… Ir jāgrib izveseļoties 4

Ieva Apiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TESTS. Noskaidro, kuras klases līmenī šobrīd ir tavas zināšanas! 12 jautājumi atbilstoši 12 klasēm – līdz kuram tiksi?
“Svētdienas” braucēji uz ceļiem veic neprognozējamas darbības – šoferis ar 26 gadu pieredzi dalās kaitinošākajās situācijās, ko novērojis satiksmē
“Rindas nebija ne pirms, ne pēc manis, tomēr steidzināšanu jutu visas 8 minūtes,” paciente sūdzas par ārstes nevērību
Lasīt citas ziņas

Gan jau daudzi no mums pazīst sezonālo depresiju, kas raksturīga valstīs, kur ziemas laikā ievērojami samazinās diennakts gaišais laiks attiecībā pret tumšo laiku. Depresīvais stāvoklis parasti iestājas līdz ar rudens sākšanos un ziemā kļūst izteiktāks. Tipiskas pazīmes ir nomākts garastāvoklis un kairināmība, nespēks un koncentrēšanās grūtības.

Izpausmes dažādas

Depresija ir viens no garastāvokļa traucējumu veidiem, kas ietekmē emocijas, kognitīvās jeb izziņas funkcijas, kā arī uzvedību un ķermeņa fiziskās aktivitātes. Tā ir viena no biežāk sastopamajām psihiskās veselības problēmām, norāda psihoterapeite un psihiatre Sandra Pūce. Depresija būtiski ietekmē emocijas, domas, uzvedību, kā arī rada fizisku nogurumu un nespēku. Slimības viens no bioloģiskajiem cēloņiem ir hormonālā līdzsvara zudums galvas smadzenēs.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču sezonālā depresija nav vienīgā. Biežāk sastopamā forma ir rekurenti depresīvi traucējumi, kad depresijas epizodes dzīves laikā atkārtojas vairākkārt. Mēdz būt arī trauksmainā de­presija, kuras galvenās iezīmes ir trauksme, sasprindzinājums, iekšējs nemiers, kam pievienojas visa depresijas simptomātika. Var būt maskētā depresija – tā izpaužas ar dažādām fiziskām sūdzībām, piemēram, stiprām vēdersāpēm, kuru dēļ cilvēks dodas pie dažādiem ārstiem, veic analīzes un izmeklējumus. Šādā gadījumā bieži ir dažādi mainīgi somatiski simptomi. Parasti nekas nepalīdz uzlabot stāvokli, tas notiek, kad tiek lietoti antidepresanti. Pacienti bieži vien nomākto garastāvokli nepamana vai pat aktīvi noliedz.

Biežāk sievietēm

Ja vismaz divu nedēļu garumā cilvēkam ir nomākts garastāvoklis, grūtības izjust prieku, gandarījumu, izteikts enerģijas trūkums un nespēks, visticamāk, viņam ir depresija. Bieži ir pastiprināta vainas izjūta, pašpārmetošas domas, vienaldzība pret apkārtējiem, miega traucējumi un apetītes izmaiņas.

Depresija var izpausties arī kā kognitīvie traucējumi: uzmanības un koncentrēšanās grūtības, atmiņas traucējumi, nespēja pieņemt lēmumus un risināt problēmas, plānot ikdienas aktivitātes. Smagas depresijas gadījumā pat iespējamas halucinācijas un īstenībai neatbilstīgas, biedējošas domas, kas var radīt nerealitātes izjūtu un atsvešināšanos no apkārtnotiekošā.

Pierādīts, ka sievietēm de­presija sastopama biežāk nekā vīriešiem, ko saista ar hormonālajām svārstībām. Risks depresijas attīstībai ir cilvēkiem ar paaugstinātu emocionālo un fizisko slodzi, palielinātu stresa līmeni ikdienā. Pēc šķiršanās, ilgstošas vientulības var parādīties depresijas simptomātika.

Turklāt depresija ietekmē ne vien psihi, bet organismu kopumā. Viens no simptomiem ir traucēts miegs (85% gadījumu). Ja nav pilnvērtīga miega, daudz sliktāk veicas ar ikdienas aktivitātēm. Smagākas depresijas gadījumā var būt būtiski traucēta atmiņa un problēmu risināšanas spējas, kas ietekmē darba sniegumu. Raksturīgi, ka ar depresiju slims cilvēks attālinās, atsvešinās no citiem.

Reklāma
Reklāma

Kā palīdz antidepresanti

Pati no sevis depresija nepāriet, tomēr ir ārstējama. Galvenais to neielaist, bet vērsties pie sava ģimenes ārsta vai psihiatra, kas mūsu valstī ir tiešās pieejamības ārsts – nav nepieciešams nosūtījums.

Pamatā depresiju ārstē ar antidepresantiem, piemeklējot tos atbilstīgi pacienta specifiskajiem simptomiem un to smagumam. Papildus ieteicamas dažādas psihoterapijas metodes, grupu nodarbības un fizioterapija.

Antidepresantu darbība ir vērsta uz bioķīmiskā līdzsvara atjaunošanu galvas smadzenēs, paaugstinot serotonīna līmeni. To darbība ir pakāpeniska un visbiežāk sākas pēc divām nedēļām, vēlamo efektu sasniedzot 1,5–2 mēnešos. Pēc tam jāturpina uzturošā terapija, lai stāvokli stabilizētu.

Neviens no antidepre­santiem neizraisa atkarību. To atcelšanai jānotiek nevis uz savu galvu, bet saskaņā ar ārsta norādēm.

Ja, lietojot antidepresantus, cilvēks neko nav mainījis savā ikdienas dzīvē, nav sapratis savas slimības cēloņus, var gadīties, ka pēc medikamentu atcelšanas depresija atgriežas. Tā nav atkarība, bet gan nerisinātas problēmas, norāda psihiatre.

Jāgrib izveseļoties

Vieglas depresijas gadījumā iespējams palīdzēt arī ar sarunām, atbalstu, fiziskajām aktivitātēm, dienas režīma sakārtošanu un dažādām psihoterapijas metodēm. Tikai vēlams, lai pacientam ir izpratne par slimības nopietnību un vēlme aktīvi sadarboties, jo bez aktīvas paša iesaistes rezultāti nav gaidāmi. Cilvēkam jāgrib izveseļoties un strādāt ar sevi, bet ārsts ir tas, kurš sniedz palīdzīgu roku.

Vēlams ievērot noteiktu dienas režīmu, miega un nomoda ritmu un ēšanas intervālus. Svarīgi fiziski sevi stiprināt ar dažādām aktivitātēm, piemēram, depresijas pacientiem labi palīdz peldēšana, dejošana, nūjošana, stiepšanās un elpošanas vingrojumi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Sadarbības projekts
Lāzeris intīmu problēmu risināšanai
Notiks bezmaksas mērījumu dienas sievietes sirds veselības profilaksei
pareizi skalot kaklu, un kad tas var palīdzēt