Kā liegt vīrusam iekļūt cilvēka šūnās? Covid-19 proteīnu pētījumu rezultātā ir iecere izstrādāt zāles 0
Pamatojoties uz Covid-19 proteīnu pētījumu rezultātiem, ir iecere izstrādāt zāles, kas traucēs vīrusam iekļūt cilvēku šūnās un tur vairoties, vēsta TV3 ziņu raidījums “900 sekundes”.
“Folding@home” projekta mājaslapu atverot, lieliem burtiem rakstīts – “kopā mēs esam spēcīgi”. Tā īsumā var raksturot visa projekta pamata būtību. Jaunais koronavīruss ieguvis savu nosaukumu proteīnu dēļ, kas izskatās pēc kroņa, ar tiem vīruss pieķeras šūnām.
Pamatojoties uz Covid-19 proteīnu pētījumu rezultātiem, ir iecere izstrādāt zāles, kas traucēs vīrusam iekļūt cilvēku šūnās un tur vairoties.
“Lai saprastu, kā vīruss attīstās, ir jāsaprot, kā strādā tie proteīni. “Folding@home” ir projekts, kas izmanto datorus visā pasaulē, tā palīdzot pētniekiem saprast vīrusa darbību,” norāda Zviedrijas Karaliskā Tehnoloģiju institūta pētniece Lūsija Delemote.
Viņa skaidro, – lai kļūtu par brīvprātīgo minētajā projektā, nav jābūt īpašām datorlietošanas iemaņām, taču savs dators gan.
“Tas ir visai vienkārši. Jādodas uz projekta “Folding@home” mājaslapu un jālejupielādē neliela programma, kas izveidos savienojumu. Caur to saņemsiet tā dēvētās darba vienības, kas ir nelieli skaitļošanas uzdevumi, kurus veiks jūsu dators un nosūtīs rezultātu atpakaļ pētniekiem,” skaidro Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta pētniece.
Tas nepieciešams, jo, pētot vīrusu, zinātnieki veic dažādas datorsimulācijas, kurām nepieciešams īpaši jaudīgs dators. Tādu iespējams izveidot, savienojot miljoniem privāto datoru.
“Cert.lv” pētnieks, interneta drošības eksperts Jānis Džeriņš norāda, ka, pievienojot savu datoru, cilvēks neērtības neizjutīs. Ir dažādi iestatījumi, kas ļauj kontrolēt datora izmantošanas apjomu.
“Nav tā, ka tas traucētu jums strādāt. Uzinstalējot ir uzstādījums, ka to var darbināt tikai tad, kad neviens to datoru nelieto. Tajā brīdī, kad strādājat, tad tas netraucē, un, kad nestrādājat, tad tas var sākt rēķināt,” skaidro pētnieks.
“Folding@home” projektā, kam šogad aprit 20 gadu, pēta ne tikai Covid-19 vīrusu. Tas tiek izmantots arī daudzu citu slimību apkarošanā, piemēram, Alcheimera, Parkinsona un Ebolas pētījumos.
Šajos gados brīvprātīgo skaits, kas ziedo sava datora brīvo resursu, mērojams jau miljonos. Lielā skaitā piedalās geimeri, kuriem parasti ir jaudīgi datori.
Taču gaidīts ir ikviens, jo vairāk datoru, jo labāk. Projekts tika aizsākts Stanforda Universitātē, taču tagad tajā ir iesaistīti pētnieki no daudzām ASV un Eiropas universitātēm, arī Honkongas un citām pasaules vietām.
