Kā osteopātija var palīdzēt bērniem 0
Noder dažādu veselības un uzvedības traucējumu gadījumā
Konsultē ANDA POLNA, osteopāte
Ar šo speciālo pieskārienu tehnikas palīdzību atjauno kaulu, muskuļu, saišu un saistaudu savstarpēju līdzsvarotu darbību, atbrīvo izveidojušos blokus (piemēram, pārlieku nospriegotus muskuļus), atjauno optimālu šķidruma cirkulāciju organismā, aktivizējot paša organisma iekšējās rezerves. Osteopātiju bieži vien izmanto kā papildu
ārstniecības metodi alopātiskajai, klasiskajai medicīnai. Latvijā par osteopātiem strādā ārsti, kas osteopātiju apguvuši kā papildspecialitāti. Pašlaik mūsu valstī ir 15 sertificētu osteopātu.
Osteopātija var palīdzēt, ja ir:
psihomotorās attīstības un runas attīstības aizture;
dzemdību traumu sekas;
bērnu cerebrālā trieka;
uzvedības traucējumi (hiperaktivitāte, kaprīzes, histērijas);
logopēdiskas problēmas, apgrūtināta mācīšanās atmiņas, uzmanības u. c. iemeslu dēļ;
dažāda veida redzes traucējumi;
dažāda rakstura tiki u. c. neirozes formas;
stājas problēmas (skolioze, kifoskolioze);
dažāda veida alerģijas, bieža saaukstēšanās, hroniskas ausu, kakla un deguna veselības problēmas u. c. saslimšanas;
enurēze un enkoprēze;
locītavu problēmas (gūžas locītavas displāzija, iedzimti mežģījumi, plakanā pēda u. c.);
traumu sekas.
Maiga, bet iedarbīga pieskārienu tehnika
Osteopātijā izmanto pieskārienu tehniku, ar vieglu uzspiešanu vai kustībām panākot vajadzīgo orgānu līdzsvarošanas efektu. Tā nav enerģiju plūsmu regulēšana, kā varbūt varētu likties. Osteopāta darba instruments ir jutīgumā ļoti trenēti pirksti, taču, lai zinātu, kur, kā un kāda veida kustības veikt, ir izcili jāpārzina cilvēka anatomija, biomehānika, fizioloģija un citas disciplīnas. “Anatomiju un fizioloģiju bija jāmācās no jauna kā vienu veselumu,” atceras ārste osteopāte Anda Polna, kuras pirmā specialiazācija ir pediatrija.
Osteopātija var palīdzēt gan autonomi, gan kopā ar citām ārstniecības metodēm. Ne viens vien tradicionālais ārsts iesaka saviem pacientiem izmantot šo metodi.
Daudzi zina, ka, izmantojot osteopātiju, ārstē osteohondrozi vai galvassāpes, taču tās iespējas ir daudz plašākas gan pieaugušo, gan bērnu ārstēšanā.
Diagnostiku osteopātijā veic, gan iztaustot ķermeni, gan iztaujājot un vizuāli novērtējot pacientu, lai nevis tikai cīnītos ar simptomiem, bet pirmām kārtām atrastu patoloģiju un novērstu to. Anda Polna osteopātiju īpaši iesaka bērnu ārstēšanā – jo agrāk sāk organismu līdzsvarot, jo labāki rezultāti. Kamēr mazulis vēl nestāv kājās, kāda orgāna vai ķermeņa asimetriju novērst ir vieglāk. Ja tas nav izdarīts šajā vecumā, vēlāk, kad bērns jau stāv un staigā, gan iepriekšējās asimetrijas dēļ, gan nu arī gravitācijas spēku ietekmē stājas un dažādu ķermeņa sistēmu līdzsvars būs traucēts. Tā korekcijai būs nepieciešams ilgāks darbs. Tāpēc pirmā vizīte pie osteopāta var būt profilaktiska, lai laikus pamanītu iespējamas problēmas ķermeņa uzbūvē, tā centrālajā asī.
Mazuļa līdzsvars aizsākas jau gaidībās
Zīdainīša vēsture nesākas tikai līdz ar viņa pasaulē nākšanu, mazuli ietekmē viss, kas noticis grūtniecības laikā gan fiziski, gan psihoemocionāli. Nereti jāārstē gaidībās esošā sieviete, pieredzējusi osteopāte. “Piemēram, bērniņa poza mammas miesās atklāj, ka viņas ķermenī pastāv zināmi ierobežojumi gan iegurņa, gan mugurkaula apvidū, jo auglis vienmēr ieņem tādu stāvokli, kurā jūtas vislabāk. Osteopāti neveic gaidāmā bērna klasisko iegrozīšanu no tūpļa guļas uz galvguļu, kas nav komfortabla mammai un mazulim. Mēs līdzsvarojam iegurni, diafragmu, tā radot iespēju bērnam fizioloģiski pašam veikt kustību dzemdē, pagriezties ar galviņu uz leju. Vienmēr meklējam tādu stāvokli, lai bērniņam ir ērti – mazulis pats parāda situāciju, viņš vada darbu. Ja izdodas, es palīdzu bērniņam – viņš man.
Gadās, ka bērniņš mātes miesās pagriežas par 90 grādiem, bet tālāk nevirzās. Tas ir jārespektē, jo acīmredzot ir kāda mehāniska barjera. Parasti, ja mazulis pēc osteopātiskas palīdzības nav pagriezies vēlamajā pozā, vēlāk atklājas iemesls, kāpēc tas nebija iespējams – piemēram, bijusi īsa nabassaite.”
Dabiskas dzemdības ir labākais veids bērna nākšanai pasaulē, taču ir gadījumi, kad tomēr nepieciešama ķeizargrieziena operācija. Tad mazulis pasaulē ienāk daudz straujāk, kā dēļ vēlāk bērnam var būt nemierīgs nakts miegs, paaugstināts muskulatūras tonuss, iekšējs nemiers.
Dažkārt arī dabisku dzemdību gaitā var būt kas tāds, kas nelabvēlīgi ietekmē mazuļa ķermeņa līdzsvaru, piemēram, bērna guļas, dzemdību veida vai norises dēļ mugurkauls ir viegli savērpts – izliekts uz vienu pusi. Mazais to atklāj ar pozu, kurā labāk vēlas gulēt. Šādā situācijā bieži vien osteopātija var veiksmīgi un diezgan ātri palīdzēt.
Vecāki paši mazuļa pirmajās dzīves nedēļās var pavērot, vai bērns guļus pozā uz muguras spēj pagriezt galvu uz vienu un otru sānu. Ja šī kustība ir ierobežota, tātad mazulim ir diskomforts vai sāpes, tāpēc ir vērts konsultēties ar speciālistu. Ja korekciju neveic osteopātijas speciālists, bērns ar laiku pielāgojas esošajam stāvoklim un galvu tur nevis ar kakla muskuļiem, kā tam vajadzētu būt, bet palīdz ar muguras muskuļiem, bet tas ietekmē visu attīstības procesu.
Raksts no tematiskā izdevuma “Bērns – vesels un drošībā”
