Foto: Andr_Bog/SHUTTERSTOCK

Kā putekļainais pilsētas gaiss ietekmē nūjotājus un velobraucējus 0

Sausais, karstais pavasaris un intensīvā satiksme saceļ putekļu grīstes, kuras satrauc pilsētniekus.

LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 67
3 dienas
Lasīt citas ziņas

Taču daudz bīstamākas ir acīm neredzamās cietās daļiņas, kuras, pēc Pasaules veselības organizācijas atzinuma, ir īpaši kaitīgas. Vai, braukājot ar velosipēdu un nūjojot nosacīti svaigajā gaisā, rīdzinieki nenodara pāri savai veselībai?

Izplūdes gāzes un apkure

“Sakarā ar karsto un sauso laiku gaisa kvalitāte ir pasliktinājusies. Tas attiecas arī uz to cieto daļiņu piesārņojumu, kuru izmēri ir mazāki par desmit mikrometriem. Tās ir ļoti sīkas, tādēļ iekļūst dziļi elpceļos un pat plaušās, tāpēc tām tiek pievērsta īpaša uzmanība. Noteikts, ka gada laikā šo daļiņu koncentrācija drīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo robežu ne vairāk par 35 diennaktīm. Šāds epizodisks pieaugums nav bīstams veselībai,” stāsta Veselības inspekcijas Sabiedriskās veselības uzraudzības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis.

CITI ŠOBRĪD LASA
Gaisā esošās cietās daļiņas (putekļi, kvēpi, ziedputekšņi, azbests, svina un citu smago metālu savienojumi) ir plaši izplatīts gaisa piesārņotājs.

To kaitīgo ietekmi uz veselību raksturo divi rādītāji – koncentrācija un diametrs (līdz 2,5 vai 10 mikrometriem). Jo sīkākas daļiņas, jo lielāks to daudzums un ilgāka iedarbība, jo lielāks kaitējums.

Rīgā cieto daļiņu piesārņojuma robeža tiek pārsniegta vairākus gadus pēc kārtas, tomēr retāk par 35 reizēm, jo Eiropas Savienības Gaisa kvalitātes direktīva ļauj no pārsnieguma atskaitīt dabiskas izcelsmes gaisa piesārņojumu, tādu kā smiltis, ar kurām ziemā kaisa ielas.

Parasti šo daļiņu koncentrācija gaisā pieaug pavasarī, kad tās vēl nav savāktas vai arī nav bijis lietus, kas noskalotu asfaltu. Ziemā ievērojamu gaisa piesārņojumu rada apkure, kurā izmanto fosilo kurināmo, proti, malku, akmeņogles.

Reizē ar cietajām daļiņām gaisa kvalitāti bojā arī oglekļa, sēra un slāpekļa oksīdi, vairāk nekā simt gaistoši organiskie savienojumi, no kuriem izplatītākie ir metāns, benzols, formaldehīds, kā arī vielas, kas rodas saules gaismas ietekmē, piemēram, ozons.

Normunds Kadiķis norāda, ka tradicionāli lielpilsētas gaisa lielākais piesārņotājs ir autotransports, kura dzinēji ražo gan sīkās, cietās daļiņas, gan slāpekļa dioksīdu.

“Rīgā ir intensīva satiksme, bet ielas samērā šauras. Pilsētas centrā veidojas tā saucamie ielu kanjoni, kuros var uzkrāties gaisa piesārņojums, pārsniedzot pieļaujamās robežas,” uzsver speciālists, mierinot, ka tad, ja gaisa piesārņojums īslaicīgi – uz vienu vai vairākām stundām – pārsniedzis pieļaujamo robežu, nekāds kaitējums veselībai neradīsies. Tāda situācija, kad sasniegts tā saucamais iedzīvotāju trauksmes līmenis un par slikto gaisa kvalitāti jābrīdina īpaši jutīgā sabiedrības daļa – grūtnieces, hroniski slimi cilvēki, bērni un veci cilvēki –, pēdējo desmit gadu laikā nav radusies.

“Salīdzinot ar citām lielajām pilsētām, Rīgā gaisa kvalitāte ir laba. Izskanēja ziņa, ka Rīgas gaisa piesārņojums salīdzināms ar Pekinu, bet tā nav patiesība. Protams, ir atsevišķas problēmas, kas pārsvarā saistītas ar transporta ietekmi, piemēram, Brīvības ielā, kur ir intensīva satiksme,” vērtē arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Gaisa un klimata nodaļas vadītāja Aiva Eindorfa.

Kaitē ne tikai elpceļiem

Alergologs Verners Lozovskis uzsver, ka Rietum­eiropas lielajās pilsētās no polinozes – ziedputekšņu izraisītas alerģijas – cieš ap 40% iedzīvotāju.

Pilsētas vidē gaiss pilns ar dūmiem, putekļiem un izplūdes gāzēm, tādēļ deguna un acu gļotādas kļūst caurlaidīgākas un vieglāk pakļaujas alerģiskiem iekaisuma procesiem. Gaisa piesārņojuma ietekme uz alergēnu bioloģiski alerģisko aktivitāti ir zinātniski pierādīta.

Ne jau velti Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieki izveidojuši mobilo lietotni PASYFO, kura, balstoties uz meteoroloģisko situāciju, gaisa piesārņojumu, putekšņu daudzumu gaisā un lietotāja datiem, izrēķina katram polinozes pacientam individuālu slimības uzliesmojuma prognozi.

Pasaules veselības organizācija atzinusi, ka gaisa piesārņojums, sevišķi sīkās cietās daļiņas, ir šķērslis ilgai un kvalitatīvai dzīvei, it īpaši lielpilsētu iedzīvotājiem, jo palielina ne tikai alerģiju, bet arī elpceļu un plaušu, sirds un asinsvadu slimību, piemēram, insulta, risku.

Savākts pietiekami daudz pierādījumu, lai apgalvotu, ka ar to saistīti līdz pat 5% plaušu vēža gadījumu pasaulē. Aplēsts, ka šīs daļiņas saīsina paredzamo Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves ilgumu par vairāk nekā astoņiem mēnešiem. Vai ar fiziskajām aktivitātēm pilsētas vidē nenodarām sev pāri?

“Zviedrijā veikts pētījums liecina, ka aktīvais dzīvesveids – velobraukšana, skriešana mērenā tempā – nerada papildu slodzi veselībai, jo pozitīvais ieguvums ir lielāks,” norāda Normunds Kadiķis. Taču sportistiem, kuri trenējas pastiprinātā režīmā un ieelpo daudz lielāku gaisa daudzumu, gan nevajadzētu to darīt lielpilsētas teritorijā vai lielu autoceļu tuvumā.

Gaisa kvalitātes mērījumi

Gaisa piesārņojuma monitorings paredz sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, oglekļa monoksīda, ozona un cieto daļiņu līmeņa noteikšanu, kuru veic Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs septiņu pilsētu un divās lauku fona stacijās Rucavā un Zosēnos.

Latvijā papildus tiek vērtēta arī svina, kadmija, arsēna, niķeļa, benzola, toluola, benzpirēna koncentrācija. Šie dati tiek nosūtīti Eiropas Vides aģentūrai, kura veido ikgadējos gaisa kvalitātes pārskatus, kā arī pieejami centra mājaslapā meteo.lv.

Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča pastāstīja, ka dienests ar savām stacijām Liepājā un Ventspilī veic gaisa kvalitātes monitoringu tā sauktajos karstajos punktos – vietās, par kurām bieži tiek saņemtas iedzīvotāju sūdzības.

Tie ir īslaicīgi mērījumi, kuri vides inspektoriem ļauj atklāt piesārņojuma izcelsmi un mērogu. Liepājā gaisa kvalitāti mēra pusotru gadu, savukārt Ventspilī – sešus mēnešus.

“Pagājušā gada nogalē fiksējām tikai vienu gadījumu, kad cieto daļiņu pārsniegums bija ļoti tuvu pieļaujamajai robežai. Tā iemesls bija privātmāju apkure. Vēja ātrums bija minimāls, tāpēc dūmi no apkures neizkliedējās,” viņa stāsta.

Problēma tā, ka Pasaules veselības organizācijas vadlīnijās ieteiktās robežvērtības gaisa piesārņojumam, lai samazinātu ietekmi uz veselību, gandrīz divas reizes atšķiras no tām, kas šobrīd spēkā Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar tām sīko daļiņu (PM2,5) gada vidējai vērtībai nav jāpārsniedz 10, bet diennakts – 25 (ne biežāk kā trīs dienas gadā), kamēr ES dalībvalstīs pieļaujama to koncentrācija līdz 25 µg/m3 visu cauru gadu. Savukārt izmērā lielākām daļiņām PM10 gada “veselīgā” vidējā vērtība ir 20, kamēr direktīva paredz 40, bet diennakts griezumā – pat 50 µg/m3 koncentrāciju.

“Vadlīnijas paredz ideālu situāciju, kura nav sasniedzama tikai Latvijas robežās, jo kaitīgās vielas ceļo. Piemēram, lauku fona stacija Rucavā mēra piesārņojumu, kas ar rietumu vējiem tiek atnests no citām Eiropas valstīm. Karstajās aprīļa dienās tur tika pārsniegta cieto daļiņu diennakts norma,” norāda Normunds Kadiķis.

SAISTĪTIE RAKSTI

Tikmēr apvienība “Pilsēta cilvēkiem”, kuras mērķis ir veicināt labas pilsētvides radīšanu Rīgā un citās Latvijas pilsētās, sākusi iniciatīvu “Mūsu gaiss”, aicinot ikvienu iesaistīties brīvprātīgā gaisa kvalitātes mērīšanā, uzstādot pie sava mājokļa sienas vienkāršu sensoru, kā tas notiek jau vairāk nekā 50 Eiropas pilsētās.

“Protams, ar šīm vienkāršajām ierīcēm nevar veikt nopietnu piesārņojuma monitoringu, bet var sekot līdzi gaisa kvalitātes izmaiņām. Ja tā kļuvusi sliktāka, brīvdienās ar ģimeni var aizbraukt uz laukiem vai vismaz pastaigāties pa pilsētas zaļo zonu, nevis centrālajām ielām,” domā ­Normunds Kadiķis.

Piesārņojuma ietekme un avoti

Piesārņojuma potenciālā ietekme uz veselību:

* PM2,5 – insults

* O3, PM, NO2, SO2 – elpošanas slimības

* PM2,5 un 10 – plaušu slimības un plaušu vēzis

* O3, PM, SO2 – sirds un asinsvadu slimības

* NO2 – aknu un asins slimības

Piesārņojuma avoti:

* Māju siltumapgāde: PM10 – 42%, PM2,5 – 57%, NO2 – 14%, SO2 – 13%

* Transports: PM10 – 11%, PM2,5 – 11%, NO2 – 30%

* Enerģētika: SO2 – 70%, NO2 – 31%, PM10 – 10%, PM2,5 – 12%

* Rūpniecība: PM10 – 17%, PM2,5 – 10%, SO2 – 7%, NO2 – 3%

* Lauksaimniecība: PM10 – 15%, PM2,5 – 4%, NO2 – 5%

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RK
Rīta Korpivāra
Ziņas
Somijā ar īpašu programmu cīnās pret ņirgāšanos bērnu vidū. Vai Latvijai jāņem piemērs? 14
1 diena
LE
LETA
Veselam
Zavadska skaidro, vai šobrīd ir iespējams noteikt pietiekamo antivielu līmeni, kas pasargātu no Covid-19 22
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
Šodien reti kurš prot pateikt “nē”! Kā iemācīties sargāt savu veselību un neizdegt 3
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Jāatceras, ka bērni jebkurā vecumā var saslimt smagi.” Ārsts par nepieciešamību vakcinēt arī jaunāko klašu skolēnus 75
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
14 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
20 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Esmu apbēdināta, ka mani tik viegli nodeva…”: dziedātāja Alise Haijima beidzot komentējusi internetā nopludināto video, kurā viņa un citi niekojas ar “balto pulverīti” 67
3 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Vai tu esi gatavs tam vai ne, taču šodien daudz kas neizbēgami mainīsies! Horoskopi 27.septembrim
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 27
7 stundas
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
LA
LA.LV
Veselam
Muskuļu un locītavu profilakse būtu vērtējama augstāk 1
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
trauksmes sajūtu izmantot par iekšējo resursu
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Monas Lizas pieskāriens sievietes intīmajai veselībai 3
2 dienas
LA
LA.LV
Veselam
Vidusjūras diēta un C vitamīns un locītavu veselības ābecē 2
6 dienas
KK
Kamita Kalniņa
Veselam
Sāpju vietā jaunas locītavas 3
17. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šogad gripas sezona varētu būt smaga, tai jāsagatavojas 8
15. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Lieldraugs “Mēness aptieka” sveic Aigaru Apini ar panākumiem Tokijā 5
1. septembris, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
“Mēness aptieka” maratonā īpaši atbalsta aktīvos seniorus 3
30. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Paralimpieši saņem iedvesmojošus sveicienus pirms startiem Tokijā 1
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ja skrienot atgadās trauma
26. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bērns un viedierīces: kā pasargāt acu veselību? 3
25. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Puse Latvijas iedzīvotāju izjūt locītavu un muskuļu sāpes, bet palīdzību meklē vien retais 21
24. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
diabēts spēj izraisīt sāpes cīpslās? 2
17. augusts, 2021
LA
LA.LV
Ziņas
Ceļavārdi pirms paralimpiskajiem startiem Tokijā 1
10. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Ko darīt, ja pārslogots vai sasists sāp plecs 1
10. augusts, 2021
RE
Reklāmraksts
Reklāmraksti
Kustību amplitūdas nozīme un citi padomi locītavu veselībai 2
6. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
un kāpēc veidojumi uz ādas ir jāpieskata 3
4. augusts, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kamēr lokans, tikmēr jauns – atgādinājums rūpēm par locītavām un muskuļiem 1
3. augusts, 2021
VE
Veselam.lv
Veselam
Linsēklas, treknās zivis un pārējie līderi sirds veselības atbalstam
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Šovasar vislielāko uzmanību sirds un asinsvadu problēmām pievērš reģionos 6
30. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā asinsspiedienu regulāri mēra vien trešdaļa iedzīvotāju 6
23. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Aizpampušas acis, pietūkušas potītes… Kā tikt galā ar tūsku? 6
22. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Stāsti
Laboratorisko izmeklējumu attīstības virziens – diagnosticēt slimību agrīnajā stadijā 1
19. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kondicionieris – kā glābiņš var būt arī nedraugs… 2
16. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc veldzei ir vērts izvēlēties kārdinošo arbūza šķēli 2
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kāpēc mūs traucē nemierīgie muskuļi…
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Kādēļ var paaugstināties asinsspiediens? 1
14. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Avārijas kontracepcija – kad tas ir glābiņš un kad kaitējums 3
7. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
mazināt kukaiņu kodumu un apdegumu radītās raizes 1
6. jūlijs, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Mūsdienīga privāta klīnika nodrošina pasaules līmeņa ķirurģiju 1
6. jūlijs, 2021
LE
LETA
Ziņas
Palielinoties Covid-19 izplatībai, varētu samazināt plānveida stacionāro pakalpojumu pieejamību 10
5 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Liene Cipule: “Arī tiem, kas var nomirt, ir vajadzīga medicīniskā aprūpe. Uz kā rēķina mēs viņus ārstēsim?” 122
6 dienas
LA
LA.LV
Veselam
“Šis ir līdz šim labākais finansiālā atbalsta plāns, kāds jebkad ticis izveidots”: jaunais onkoloģijas plāns vieš cerības pacientos un mediķos 7
18. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Influencere Beta Beidz: “Jāpalīdz meitenēm, kurām nav paveicies sociālā slāņa loterijā!” 32
17. septembris, 2021
LA
LA.LV
Veselam
Bezdūmu produkti kā cigarešu alternatīvas. Nepieciešams saprātīgs regulējums 7
17. septembris, 2021
LA
Latvijas Avīze
Veselam
“Pēc potes gaidījām, kas nu būs, bet vīlāmies.” Ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba par vakcinēšanos pret Covid-19 100
17. septembris, 2021
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Tikai ekstrēmi optimisti var iedomāties, ka pāreja uz bezizmešu transportu notiks ātri un viegli
5 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 27
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kur pazuda 30 miljoni no bankrotējušās “PNB bankas” – izlocīšanās no atbildības vai arī nē? 10
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Konkurences padome izmeklē arī iespējamu ceļu būvnieku karteli. Piecās kompānijās veiktas kratīšanas 4
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatība Latvijā: kur visvairāk sasirgušo? 10
13 stundas
Inita Šteinberga
Ziņas
Šogad medus raža bijusi laba, bet kā zināt, vai tas ir labs?
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rudenī ceļa tuvumā biežāk uzturas meža dzīvnieki. Kas jāievēro autovadītājiem? 25
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ir prātam neiedomājas lietas, kas notiek!” Lato Lapsa par Indriķa Latvieša jaunāko grāmatu “Nāve” 77
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids nezina, ka viņam ir jāapstājas pie diviem metriem.” Eksperts par divu metru distanci no zinātniskā viedokļa 66
19 stundas
TA
Tavs Auto TV
Ziņas
“Praktisks, simpātisks un teju par velti!” Roberto Meloni par patriotismu, ēdienu un itāļu automobiļiem 15
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Mūziķi Lauri Reiniku, piedraudot ar apsardzi, izdzen no vēsturiskas vietas par nepiemērotu apģērbu 28
20 stundas
GN
Gints Narogs
Stāsti
“Citiem smejot saku, ka man nav 91, bet 16.” Vecākais Vienības brauciena dalībnieks Edgars izvirzījis ambiciozu mēŗki 8
21 stundas
GP
Guntars Pļavinskis
Stāsti
Pētniekiem izdevies atminēt Himalaju Skeletu ezera noslēpumu. Kas bija šie cilvēki, kuru mirstīgās atliekas atrodas ezerā?
1 diena
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA: Kur un no kā jūs gūstat prieku un optimismu? 7
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Man gribējās piecelties un teikt – ej tak tu!”: Igors Linga atklāj, kurš pašmāju mūziķis ir bijis visneciešamākais 10
1 diena
DT
Dace Terzena
Ziņas
Dace Terzena: Nekad nebūtu varējusi iedomāties, ka mūs tik ļoti varēs sašķelt jautājums par potēšanos pret nāvējošo vīrusu 54
1 diena
AT
Arnis Terzens
Stāsti
“Laika gaitā šī Angelas fobija tikai pieņēmusies spēkā.” No kā paniski bail Angelai Merkelei? 19
1 diena
AJ
Atis Jansons
Ziņas
Tikai ekstrēmi optimisti var iedomāties, ka pāreja uz bezizmešu transportu notiks ātri un viegli
06:00
LE
LETA
Ziņas
Sākotnējie rezultāti: Bundestāga vēlēšanās vadībā izvirzījušies sociāldemokrāti 2
22:58
LA
LA.LV
Ziņas
“Valsts nemāk pieņemt dāvanas!” “Apturi Covid” aplikācijas izstrādātāji vīlušies par sava darba likteni 27
22:30