Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka cukura diabētam ir I un II tips. II tipa diabēts ir dzīvesveida – mazkustības, sliktas pārtikas patēriņa, liekā svara rezultāts. Savukārt, I tipa diabēta cēloņi var būt iepriekšēja slimošana ar aizkuņģa dziedzeris slimībām vai ir bijušas autoimūna slimība, līdz ar to, kafijas dzeršana I tipa diabētu ietekmēt nevar. L.Sondore: “Tiek pieņemts, ka dienā ieteicamais kafijas daudzums būtu divas tases. Pasaulē ir veikti pētījumi, kur tiek pētīts, kā kafijas dzeršana ietekmē glikozes vielmaiņu vai aknu šūnu jūtību pret insulīnu, bet tomēr gribu uzsvērt, ka tikai iedzerot kafiju, bet nemainot ēšanas režīmu, savu dzīvesveidu un domāšanu, no II tipa diabēta nevarēs izvairīties. Tiesa gan, rūgta kafija palīdzēs mazināt kāri pēc saldumiem, bet tas ir ļoti individuāli.” 0
Kafija var nedaudz palielināt asinsspiedienu, taču kafijas lietotājiem ir mazāks risks, ka piemeklēs sirdstrieka
Liela mēroga (vairāk nekā 100 000 dalībnieku apsekotu 14-20 gadus) pētījumos ir pierādīts, ka kafijas vai melnās tējas lietošana pat vairāk par 6 tasītēm dienā nav saistīta ar paaugstinātu visa veida mirstību, tieši otrādi, 2 vai vairāk tasītes dienā tika asociētas ar samazinātu mirstību sievietēm, galvenokārt uz kardiovaskulārās mirstības samazināšanās rēķina, apliecinot kafijas kardioprotektīvās īpašības (vīriešiem šī sakarība nebija statistiski ticama). Līdzīgi rezultāti bija pētījumos ar dekafeinēto kafiju, kas norāda uz citas kafijā esošas vielas klātbūtni, kas nodrošina labvēlīgo efektu. Jāpiebilst, ka šajos pētījumos dalībnieki lietoja kafiju, kas pagatavota filtra kafijas aparātā. Ir pierādīts, ka nefiltrētas kafijas lietošana palielina kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu (ZBL) holesterīna līmeni asinīs, jo kafijā esošās lipīdus saturošās vielas paliek dzērienā.
