Klusā slimība, kas sākas ar šķietami nevainīgu diētu, bet pārvēršas par apsēstību 0
Ēšanas traucējumi nav tikai “kaprīzes” vai “jaunā mode”. Tie ir nopietni garīgi traucējumi, kas var sabojāt dzīvi, apdraudēt veselību un pat dzīvību.
Starp visbiežāk pazīstamajiem ēšanas traucējumiem ir anoreksija un bulīmija. No pirmā acu uzmetiena tie šķiet līdzīgi, jo abos gadījumos cilvēks pārmērīgi koncentrējas uz savu svaru, ķermeņa formu un pārtiku. Tomēr šo slimību mehānismi un veidi, kā cilvēks mēģina “kontrolēt” savu svaru, atšķiras.
Ēšanas traucējumi visbiežāk rodas pusaudža vecumā un agrīnā jaunībā, vidēji ap 18 gadu vecumu. Sabiedrība tos nereti saista ar jauniešiem, tomēr patiesībā šie traucējumi var parādīties jebkurā vecumā. Arī vīrieši no tiem cieš, lai gan viņu gadījumi biežāk paliek nediagnosticēti.
Anoreksija
Anoreksija ir garīgs traucējums, kurā cilvēks apzināti ierobežo pārtiku, lai zaudētu svaru vai izvairītos no svara pieauguma. Raksturīgākās pazīmes ir atteikšanās no ēdiena un ēdienreižu izlaišana, izvairīšanās no pārtikas ar augstu kaloriju saturu, pārmērīga fiziska slodze līdz izsīkumam un pastāvīga svēršanās.
Cilvēkam ir izkropļota sava ķermeņa uztvere – viņš redz sevi “lielu” pat tad, ja svars jau ir kritiski zems. Nereti tiek valkātas pārāk brīvas drēbes, lai noslēptu tievumu, kā arī lietoti medikamenti apetītes nomākšanai.
Anoreksija var radīt nopietnas komplikācijas – menstruāciju traucējumus, neauglību, orgānu darbības pavājināšanos, sirds mazspēju un pat nāvi.
Bulīmija
Bulīmija izpaužas kā pārēšanās un attīrīšanās cikls. Cilvēks īsā laikā apēd lielu daudzumu pārtikas, pēc tam cenšas atbrīvoties no uzņemtajām kalorijām, izraisot vemšanu, lietojot caurejas līdzekļus vai pārmērīgi daudz nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm.
Tipiskas pazīmes ir atkārtotas nekontrolētas pārēšanās epizodes, kam seko vainas un kauna sajūta, kā arī “attīrīšanās” metodes – vemšana, klizmas, caurejas līdzekļi. Fiziski tas izraisa hroniskas sāpes vēderā, skābes refluksu, problēmas ar zobiem un smaganām, sejas pietūkumu, iekaisušu kaklu un sliktu elpu. Bulīmijas gadījumā svars parasti ir normālā diapazonā, taču svārstās.
Bulīmija ir bīstama, jo izraisa elektrolītu nelīdzsvarotību, kas var novest pie sirds un nieru darbības traucējumiem, kā arī dehidratācijas.
Galvenās atšķirības
Anoreksija ir saistīta ar stingru pārtikas ierobežošanu un pastāvīgu vēlmi zaudēt svaru. Savukārt bulīmiju raksturo pārēšanās epizodes un centienus atbrīvoties no kalorijām. Abos gadījumos pastāv spēcīgas bailes no svara pieauguma, izkropļota ķermeņa uztvere, trauksme, depresija un zems pašvērtējums.
Simptomi
Anoreksijas pazīmes: pēkšņs svara zudums, sausa āda, matu izkrišana, trausli nagi, pastāvīga aukstuma sajūta, menstruāciju iztrūkums, muskuļu vājums, anēmija, aizcietējumi un orgānu mazspējas risks.
Bulīmijas pazīmes: zobu emaljas bojājumi, iekaisis kakls un sejas pietūkums, sirds ritma traucējumi, smags nogurums un reibonis, vēdera sāpes un uzpūšanās, dehidratācija, krampji un kaulu problēmas.
Diagnostika
Diagnozi nosaka ārsts, veicot sarunu un fizisku pārbaudi. Papildus var tikt nozīmētas asins un urīna analīzes, kā arī nieru, sirds un skeleta sistēmas pārbaudes. Ļoti svarīgi ir būt atklātam pret ārstu, neskatoties uz to, ka runāt par šīm tēmām var būt grūti.
Ārstēšana
Ēšanas traucējumu ārstēšana vienmēr ir sarežģīts process. Tas ietver medicīnisko aprūpi un svara atjaunošanu, psihoterapiju, uztura atbalstu, kā arī medikamentus depresijas vai trauksmes mazināšanai. Atbalsta grupas un pēcārstēšanas aprūpe palīdz samazināt slimības atkārtošanās risku. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās slimnīcā.
Kā atbalstīt tuvinieku?
Nekomentējiet viņa svaru vai izskatu. Esiet blakus un uzklausiet bez kritikas. Svarīgi sniegt drošības un atbalsta sajūtu, kā arī piedāvāt palīdzību sazināties ar speciālistu. Vajadzētu izvairīties no jebkādām sarunām par diētām un kalorijām.
Anoreksija un bulīmija ir atšķirīgas savā izpausmē, bet abas ir vienlīdz bīstamas. Tās ietekmē gan fizisko, gan psiholoģisko veselību, un savlaicīga palīdzība var glābt dzīvību. Ja jums vai kādam tuviniekam parādās simptomi, nekavējoties vēršaties pie ārsta.
