Gaiss spēj atdzesēt tikai tad, ja atrodas kustībā.
Gaiss spēj atdzesēt tikai tad, ja atrodas kustībā.
Foto: Monika Wisnevska/SHUTTERSTOCK

Lielā karstumā zūd darbspējas! Veselīgi ieteikumi garajām stundām birojā 0

Gadu no gada pieaug to dienu skaits, kad termometra dzīvsudraba stabiņš pārsniedz 30 °C atzīmi.

Ja birojā, cehā vai ēdināšanas iestādes virtuvē jau tā karsto gaisu uzsilda dažādas iekārtas, ja telpā ir paaugstināts mitrums vai, darba pienākumus veicot, jāvelk mugurā spectērps, pārkaršana ir tikai laika jautājums.

Papildu bīstamība – mitrums

Pārkaršana jeb termālais stress rodas tad, kad organisms vairs nespēj nodrošināt līdzsvaru starp siltuma ražošanu, tā uzņemšanu no ārpuses un atdevi. Kā tad tiek dzesēts organisms?

Pirmkārt, ieelpojot vēsu gaisu, bet izelpojot siltu. Otrkārt, izdalot siltumu caur ādu, kas saskaras ar gaisu, ūdeni vai citām virsmām. Starp citu, gaiss slikti vada siltumu, tādēļ dzesē tikai tad, ja atrodas kustībā. Treškārt, lielā karstumā, kā arī fiziskās slodzes laikā organisms no liekā siltuma spēj atbrīvoties svīstot. Piemēram, maratona laikā skrējējam ik stundu izdalās ap 1,5 litriem sviedru.

Termālā stresa rašanos veicina fiziski smags darbs karstumā, it īpaši, ja telpā ir arī paaugstināts gaisa mitrums, trūkst ventilācijas, ir putekļains vai arī atrodas karstas virsmas vai iekārtas, kas izdala papildu siltumu, piemēram, plītis, krāsnis, motori, dzinēji.

Foto: pexels.com

Ja birojā darbojas vairāki stacionārie datori, kuru ventilatori ievelk vēsu gaisu, bet izpūš siltu, lai ierīces dzesētu, bet telpā nav kondicionēšanas iekārtas, darbiniekiem vasarā var nākties pasvīst. Diemžēl darba aizsardzības prasībās biroja telpu maksimāli pieļaujamās temperatūras norma noteikta ļoti augsta – 28 °C grādi.

“Ja gaisa temperatūra telpās paceļas virs 25 °C līmenim, ar katru nākamo grādu personāla darba produktivitāte samazinās par 20%. Tas nozīmē, ka telpā ar 28–29 °C temperatūru strādājošie faktiski ir darba nespējīgi,” uzsver Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Ja darbavietā ir paaugstināts gaisa mitrums, kas traucē svīšanai, jo sviedri neiztvaiko un nedzesē organismu, bet krājas uz ādas, pārkaršana iestājas daudz ātrāk.

Pirtnieki ir ekstrēmākais piemērs darbam karstās telpās ar paaugstinātu gaisa mitrumu, bet līdzīgā situācijā ir arī siltumnīcu strādnieki, sabiedriskās ēdināšanas darbinieki un citu profesiju pārstāvji, kas strādā telpās, kur ir katli, vaļējas tvertnes ar šķidrumiem, tvaiki. Turklāt, jo gaiss siltāks, jo vairāk ūdens tas var uzņemt un gaisa mitrums būs lielāks, bet tas samazina cilvēka izturību pret paaugstinātu temperatūru.

Uz darbu ar ūdens pudeli

“Laika sprīdis līdz tam, kad karstums rada nopietnas veselības problēmas, var būt pavisam īss. Vienu divas stundas strādājot fizisku darbu saulē vai sutīgā telpā, piemēram, ceļu būvē vai maizes ceptuvē, intensīvi svīstot un aizmirstot padzerties, var iedzīvoties ne tikai karstuma dūrienā, bet pat neatgriezeniskos aknu vai nieru bojājumos,” norāda Ivars Vanadziņš.

Par vieglu organisma pārkaršanu liecina galvassāpes, nogurums, nespēks, miegainība, koncentrēšanās spēju zudums, neprecizitāte darba pienākumu veikšanā. Ja neveselīgā darba vide ietekmējusi arī centrālo nervu sistēmu, parādās slikta dūša, vemšana, reiboņi, kustību koordinācijas un redzes traucējumi. Karstums rada papildu slodzi asinsrites sistēmai, tādēļ sirds sāk pukstēt daudz straujāk, bet arteriālais asinsspiediens pazeminās,

Akūtas organisma pārkaršanas smagākā forma ir karstuma dūriens.

Par to liecina pēkšņa ķermeņa temperatūras paaugstināšanās – virs 39 °C, samazināta sviedru izdalīšanās, sārta, sausa, karsta āda, darbiniekam var sākties krampji, zust samaņa. Karstuma dūriens var izraisīt ļoti bīstamas komplikācijas, sākot no sirds ritma traucējumiem un miokarda infarkta un beidzot ar akūtu sirds, aknu un nieru mazspēju.

Foto – Shutterstock.com

“Lai izvairītos no pārkaršanas, vajag regulāri, ik pēc 15–20 minūtēm, padzerties, bet, manot pirmās pārkaršanas pazīmes, iziet svaigā gaisā vai kādu laiku uzturēties ēnā, dzert daudz ūdens, uz pleciem vai kakla, kur atrodas lielie asinsvadi, uzklāt vēsā ūdenī samērcētu dvieli, paturēt rokas aukstā ūdenī,” iesaka darba drošības eksperts.

Darbiniekiem, kas strādā īpaša pārkaršanas riska apstākļos, piemēram, lauksaimniecībā, sabiedriskajā ēdināšana, ceļu būvē, metālapstrādē, kokapstrādē, pārtikas ražošanā, vasaras mēnešos ieteicams dzert nevis parasto ūdeni, bet minerālūdeni. Tas tādēļ, ka, pastiprināti svīstot, organisms zaudē kāliju, nātrija, kalcija, fosfora sāļus, svarīgus mikroelementus – cinku, jodu, varu, kā arī ūdenī šķīstošos vitamīnus.

Tiklīdz izjaukts sāļu līdzsvars, asinis kļūst biezākas, paaugstinās hemoglobīna un hematokrīta līmenis, bet sirdij, kurai jau tā karstuma dēļ ir grūti, to pārsūknēšana prasa papildu piepūli, tādēļ cieš perifērā asinsapgāde. Zems sāļu līmenis fiziska darba darītājam var izraisīt arī karstuma krampjus – vēdera, roku vai kāju muskuļus sāpes vai spazmas. Manot šādus simptomus, darbs uz dažām stundām jāpārtrauc, jāatpūšas vēsā vietā un daudz jādzer. Ja negribas tērēt naudu minerālūdens iegādei, sāļu līdzsvaru atjaunojošu dzērienu var pagatavot arī mājas apstākļos, dzeramajam ūdenim pievienojot mazliet cukura, sāls un nedaudz citrona sulas.

Saistītie raksti

No pārkaršanas īpaši jāvairās tiem darbiniekiem, kuriem, profesionālos pienākumus veicot, arī vasaras tveicē jāvelk mugurā speciāli aizsargtērpi, ķiveres, sejas aizsegi, piemēram, metinātājiem, tiem, kas strādā ar trimmeri.

Ārzemēs šādu profesiju darbinieki karstā laikā izmanto mugursomas dzeršanas sistēmas.

Arī Latvijā tās var iegādāties sporta un tūrisma preču veikalos, sākot jau no pieciem eiro.

Pirmā palīdzība pārkarsušajam:

• novieto cietušo pusguļus vēsākā vietā vai ēnā,

• mitrina ar vēsu ūdeni pieri, kaklu, krūtis,

• dot dzert vēsu ūdeni,

• vēdina, dzesē, rada gaisa plūsmu,

• ja nepieciešams, zvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski?
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizmirsi veikalā uzlikt masku? Re, cik liels varētu būt sods 10
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairums svētdien atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti vienuviet
9 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 12
9 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai jūs baida saslimstības ar Covid-19 pieaugums? 3
10 stundas
LE
LETA
Veselam
Atklāj, cik Covid-19 pacienti izveseļojušies; konstatēti 44 jauni gadījumi 2
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Stacionēto Covid-19 pacientu skaits sasniedzis jaunu antirekordu 1
16 stundas
LE
LETA
Veselam
“Izdegšana ir realitāte.” Covid-19 dēļ mediķi ir noguruši 5
19 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Plastikas ķirurgs Kalvis Pastars: “Gribam izdarīt sirdsdarbu – piecām sievietēm bez maksas veikt krūšu rekonstrukciju” 2
1 diena
LE
LETA
Veselam
Latvijā sestdien mazliet samazinājušies antirekordi saistībā ar Covid-19
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
1 diena
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 4
6 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 25
17 stundas
PA
Pēteris Apinis
Veselam
“Smēķēšana dubulto risku smagi saslimt ar Covid–19 un nomirt…” Apinis par noklusēto patiesību 12
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vairums svētdien atklāto Covid-19 gadījumu reģistrēti vienuviet
9 stundas
LE
LETA
Ziņas
Ceturtdien un piektdien Rīgā slēgs satiksmi Marijas un Čaka ielā
8 stundas
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
Aptauja: Vai jūs baida saslimstības ar Covid-19 pieaugums? 3
10 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Olafs Zvejnieks: Kā ikvienu no mums ietekmēs post-covid kapitālisms
7 stundas
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Sovilta dārzā ievieš revolūciju 1
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 82
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 23
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
2 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
1 diena
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
1 diena
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
18 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 8
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim
10 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
18 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Man mājās ir suns – pretparazītu zāles jālieto divreiz gadā vai profilaktiski?
21:43
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
30km/h apdzīvotās vietās glābs dzīvības? Ārvalstu pieredze – diametrāli pretēja 4
21:30
Inita Šteinberga
Dabā
Audzē nātres kā dārzeņus! Kā pētniece Sovilta dārzā ievieš revolūciju 1
21:05