Nepalaid garām! Raidījums “Dr.Apinis” TV24 par patoloģiju svētdien 5.00 vai 18.00
0
Parasti nemēdzu reklamēt raidījuma atkārtojumus. Šoreiz to daru, jo pārāk maz Latvijā runāts un raidīts par patoloģiju. Šoreiz mana raidījuma viesi ir Latvijas Patologu asociācijas vadītājs, LU Medicīnas Fakultātes Patoloģijas katedras profesors Sergejs Isajevs, Veselības ministrijas galvenais speciālists patoloģijā, RSU docents Jurijs Nazarovs un RSU profesore, Akadēmiskās histoloģijas laboratorijas vadītāja Inta Liepniece Karele – proti cilvēki, kas vada lielākās patoloģijas laboratorijas Latvijā, apmāca studentus un rezidentus, konsultē citus kolēģus, bet visvairāk strādā onkoloģijā – skatās šūnu un audu materiālus un lielā mērā nosaka tālāko ārstēšanu (piebildīšu – patologi strādā ne tikai ar vēža audiem, bet pēta arī citas, piemēram, autoimūnas slimības).
Patoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar slimību izpēti un diagnostiku. Klīniskā patoloģija ietver ķirurģiski izņemtu orgānu (vai tā daļas), biopsijas audu, ķermeņa šķidrumu un, dažos gadījumos, visa ķermeņa izmeklēšanu – tad tā jau ir autopsija. Audiem un šūnām tiek analizēta anatomiskā uzbūve, izskats, bet pētījumos tiek izmantoti arī imunoloģiskie marķieri un ķīmiskie raksturlielumi, kā arī ģenētiskie pētījumi un gēnu marķieri. Patologi specializējas plašā slimību spektrā, un lielākā daļa vēža diagnožu tiek noteikta tieši ar patologa darbu. Audu paraugu šūnu struktūra tiek novērota zem mikroskopa, lai noteiktu, vai paraugs ir vēzis vai varbūt labdabīga slimība.
Patoloģija pēta slimību procesus, to attīstību un cēloņus. Patoloģija tiek uzskatīta par laboratorijas medicīnas daļu, kas ļauj diagnosticēt konkrētas slimības un tādējādi palīdzēt klīnicistiem noteikt slimības cēloni un smaguma pakāpi, kā arī uzraudzīt ārstēšanu. Patiesībā Latvijas Onkoloģijas centrā un Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā patologi piedalās arī konsīlijos, tātad – tieši piedalās pacientu ārstēšanā.
Mūsdienu medicīna paļaujas uz patologu medicīniskajām un zinātniskajām prasmēm, lai palīdzētu izmeklēt un ārstēt pacienta slimību. Mūsdienās patologi nereti izmeklējumus veic operācijas laikā, ļaujot ķirurgam izšķirties – cik plaša operācija veicama. Patoloģija ir medicīnas nozare, kurā visstraujāk ienāk mākslīgais intelekts, jo visi pasaules patologi savus paraugus ievada internetā. Bet Latvijā katru gadu sagatavo un pēta vairāk nekā miljonu stikliņu. Patoloģijas laboratorija ir sarežģīta struktūra, kas paļaujas uz daudzu cilvēku prasmēm un komandas darbu, lai nodrošinātu katram pacientam un ārstam vislabāko iespējamo pakalpojumu.
Vai Latvijas patoloģija ir uzdevumu augstumos? Lielā mērā jā. Visu aptvert nav iespējams, Latvijas audu materiāls vai digitāli attēli nereti tiek sūtīti uz Lietuvu, Vāciju vai pat Ameriku. Rīgā ir vismaz četras laboratorijas, kas ir akreditētas tādā līmenī, ka spēj ļoti precīzi diagnosticēt onkoloģiskos histoloģiskos preparātus. Problēma ir – šī problēma saucas komunistriski domājošais ministrs Hosams Abu Meri, kurš uzskata, ka dažus no izmeklējumiem drīkstētu par valsts apmaksu veikt tikai universitāšu slimnīcu laboratorijās. Kaut valsts vadošie speciālisti strādā ne tikai slimnīcā, bet arī, piemēram “Centrālā laboratorijā”, Hosams Abu Meri nevēlas maksāt privātai struktūrai, kaut arī tās aparatūra un cilvēknodrošinājums ir vismaz identiski kvalitatīvs. Līdz ar to – veidojas rindas, nav iespējams pietiekami ātri nodrošināt visu histoloģisko preparātu izmeklēšanu – vai arī – vēža slimniekiem nākas maksāt pašiem.
Ja Latvijas onkoloģijas diagnostikā un ārstniecībā ir problēma, manuprāt tās nosaukums ir Hosams Abu Meri. Raidījums nav viņam veltīts – raidījums ir precīzs un draudzīgs stāsts par patoloģijas attīstību Latvijā un pasaulē.
