Publicitātes foto.
Publicitātes foto.
Foto: Pexels.com

Profesionālā izdegšana var piezagties nemanāmi. Kā sevi no tā pasargāt? 11

Darbu pārslodze, ilgstošs stress, nospiedoši termiņi un atbildības slogs – nebeidzams vāveres ritenis, kur, mēnešiem vai pat gadiem tiecoties uz aizvien labāku sniegumu, sākotnēji var nemanīt, kā katrs nākamais uzdevums prasa arvien vairāk piepūles un zūd gandarījums par tik iemīļoto profesiju. Kas ir izdegšanas sindroms un kā sevi no tā pasargāt? Par to portālam LA.LV stāsta kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, narkoloģe Ilze Maksima un aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
FOTO. Daži no viņiem pat neprecēti! Šī gada 10 iekārojamākie Latvijas vīrieši MI skatījumā
Kokteilis
Emocijzīmes, kas bieži tiek pārprastas: tās nozīmē kaut ko pavisam citu, nekā domājat 31
Baltijas valstis paziņojušas Krievijai un Baltkrievijai, ka izstājas no Maskavas kontrolētā elektrotīkla: “Mēs demontēsim pēdējos fiziskos savienojumus” 16
Lasīt citas ziņas

“Izdegšanas sindroms ir fiziska un emocionāla izsīkuma stāvoklis, ko papildina profesionālās efektivitātes kritums, atsvešināšanās un negatīvas aizsargreakcijas, piemēram, cinisms, sarkasms un pesimisms. Tam var pievienoties trauksmainība, nespēja koncentrēties, galvassāpes, miega traucējumi, pielāgošanās prasmju, radošuma un atmiņas pasliktināšanās, turklāt ar laiku sindroma klīnisko izpausmju dēļ var samazināties dzīvildze un izsīkt darbspējas. Veselībai būtisks ir līdzsvars – optimāls stresa līmenis pats par sevi nav nekas slikts, jo tas mobilizē sasniegumiem, tomēr ir būtiski ievērot katras personas emocionālās, fizioloģiskās un sociālās vajadzības, lai nenonāktu līdz hroniskam stresam un izdegšanai,” skaidro KBT terapeite Maksima.

“Kā atklāj Mana aptieka & Apotheka veiktā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati, pērn teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir juties depresīvi vai piedzīvojis izdegšanu darba vietā. Turklāt dati iezīmē dzīvesveida lomu – aptaujātie ar neveselīgiem paradumiem ievērojami biežāk (30 %) saskārušies ar depresiju vai izdegšanu, savukārt aptaujātie ar veselīgāku dzīvesveidu – vien 12 % gadījumu. Tāpat atšķirības iezīmē sportošanas ieradumi – fiziski aktīvie (10 %) mazāk nekā pasīvie (21 %) pieredzējuši psiholoģisku diskomfortu. Problēma ir aktuāla, un izdegšana var piezagties nemanāmi, tāpēc pat tik šķietami nenozīmīgu sajūtu kā no rīta pamosties nogurušam no domām par darbu vien nevajag atstāt bez ievērības,” uzsver “Apotheka” sertificētā farmaceite Fleišmane.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.