1. Smadzenes: no relaksācijas līdz atmiņas zudumam 0
Alkohols tieši iedarbojas uz smadzenēm, mainot neirotransmiteru (ķīmiska viela organismā, kas pārraida signālus starp nervu šūnām (neironiem)) darbību, kas regulē garastāvokli, uzvedību un domāšanu. Alkohols ietekmē smadzeņu signālceļus, radot relaksācijas sajūtu, bet vienlaikus var tos stimulēt, liekot mums zaudēt piesardzību. Pat neliela deva alkohola var palēnināt reakcijas laiku un pasliktināt koordināciju, tāpēc, piemēram, nevajadzētu sēsties pie stūres pēc glāzes vīna. Pārmērīga dzeršana izraisa tā sauktās “melnās plaisas” – nespēju atcerēties notikumus –, kas liecina par īslaicīgu smadzeņu darbības traucējumu.
Ilgtermiņā regulāra alkohola lietošana var izraisīt nopietnus kognitīvos traucējumus. Pētījumi rāda, ka hroniska dzeršana samazina smadzeņu pelēkās vielas apjomu, īpaši frontālajā daivā, kas atbild par lēmumu pieņemšanu un impulsu kontroli. Tas palielina demences risku, tostarp alkohola izraisītās Korsakova sindroma attīstību, kas saistīta ar smagu atmiņas zudumu.
Smadzenes ir ārkārtīgi jutīgas pret alkoholu, un pat mērena lietošana var ietekmēt to ilgtermiņa veselību. Lai pasargātu smadzenes, eksperti iesaka ievērot dzeršanas pauzes un neizmantot alkoholu kā stresa mazināšanas līdzekli.
