Foto. pexels-sora-shimazaki

Gremošanu būtiski ietekmē autonomā nervu sistēma. Parasimpātiskā sistēma, ko dēvē par “atpūtas un gremošanas” režīmu, aktivizē kuņģa skābes, žults un aizkuņģa dziedzera enzīmu izdalīšanos.

Stresa laikā dominē simpātiskā nervu sistēma. Tas var samazināt kuņģa skābes izdalīšanos, palēnināt zarnu kustīgumu vai, tieši pretēji, izraisīt spazmas, palielināt zarnu caurlaidību, kas saistīta ar iekaisuma procesiem.

Pētījumi par zarnu-smadzeņu asi apstiprina, ka hronisks stress ietekmē mikrobioma sastāvu un var saasināt kairinātu zarnu sindroma simptomus. Dažas minūtes dziļas elpošanas pirms maltītes var pazemināt kortizola līmeni un uzlabot gremošanas efektivitāti.

• dalītais
• gremošana
• vēders
• zarnas

Veselam

Ne visi dārzeņi ir vienādi – šie 13 dod organismam visvairāk labuma

Veselam

Gribi ēst veselīgi arī janvārī? Tad no šiem trim produktiem noteikti veikalā izvairies

Veselam

155 paciņas čipsu nedēļā izklausās baisi? Pat neapjaušam, kuros pārtikas produktos vēl slēpjas “baltā nāve” sāls