Atkinsa diēta, Stokholmas diēta, Vidusjūras diēta, ketodiēta, paleodiēta, ph diēta. Ēd to, bet neēd šo, savukārt to un to nekādā gadījumā neēd vienā ēdienreizē.
Ēd katru stundu kaut ko citu, neēd pēc pulksten sešiem vakarā. Dzer pirms ēdienreizes, bet ne tās laikā, dzer daudz – nē, ne tik daudz!
Kā šajā ieteikumu juceklī saprast, kura diēta pilnīgi noteikti nav man piemērota vai pat ir bīstama? Padomus dod uztura speciāliste Ksenija Andrijanova.
1. Nosaukumā ir vārds diēta
Jau tas vien vedina domāt, ka tev to, visticamāk, nevajag. Šā vārda agrākā nozīme (no grieķu diaita – pārtika, dzīvesveids) jau sen visiem aizmirsusies, un tagad ar to apzīmē pavisam ko citu – ar uztura pārmaiņām censties nomest liekos kilogramus.
Ātrās diētas, monodiētas, kad jāēd tikai viena veida produkti, paleodiēta, kas vedina atgriezties pie alu laikmeta ēdienkartes, ketodiēta, kas tika izveidota epilepsijas slimnieku ārstēšanai, bet tad kāds izdomāja, ka to varētu ievērot jebkurš…
Visi šie diētu nosaukumi ir izdomāti no jauna, un, tiklīdz tos dzird, pret tiem jāizturas ar vislielāko piesardzību.
Visticamāk, tie nav zinātniski pārbaudīti paņēmieni un patiesībā neder ne svara zaudēšanai, ne veselības uzlabošanai.
Par tām raksta žurnālos un pat grāmatās, tās apspriež klubos un izmēģina individuāli vai grupās, tomēr parasti nevienu no tām neiesaka ne dietologi, ne uztura speciālisti.
Lai nemaldina arī diētu nosaukumos ietvertie ārstu uzvārdi! Atkinsa diētu un Dikāna diētu patiesi izdomājuši mediķi, bet tās nekādi nav saistītas ar uztura zinātni.
Par laimi, šīs speciālistu vārdos nosauktās diētas jau zaudējušas aktualitāti, izgājušas no modes, jo ilgākā laika periodā nav guvušas pietiekamu pierādījumu bāzi kā nudien efektīvi paņēmieni figūras un labsajūtas uzlabošanai.
2. Brīnumu solījumi
Nomest svaru ātri un efektīvi. Vienīgais pareizais veids, kā notievēt. Sāc šodien, un jau pēc nedēļas būsi par 5 kg vieglāka!
Uztura speciālisti nekad nesolīs neko tamlīdzīgu. Turpretī diētu izgudrotāji sniegs ērtas un cerīgas, turklāt universālas atbildes ikvienam – šī (vai cita) diēta derēs visiem, vienalga, vai esi vīrietis vai sieviete, jauns vai vecs, grūtniece vai svarcēlājs.
Daudzas diētas pilnīgi nepamatoti sola palīdzēt uzveikt slimības, tostarp vēzi.
Ksenija Andrijanova akcentē – šādiem apgalvojumiem nav nekāda zinātniska pamata. Diēta (drīzāk – īpašs uzturs) var palīdzēt justies labāk, taču tās nav zāles.
3. Sazvērestības teorijas un kompetences apšaubīšana
Tie, kuri iesaka kādu diētu, nereti izceļ pretrunas ar ārstu apgalvoto vai pat oponē vispārzināmiem medicīnas atklājumiem. Piemēram, dzirdēti apgalvojumi, ka uztura piramīda jau sen ir novecojusi vai ka ārsti neko nezina, jo spītīgi turas pie aplamiem priekšstatiem.
Diētu reklamētāji mēdz norādīt arī uz farmācijas industrijas neizmērojamo ļaunumu – parasti tā labi zinot kādas diētas noslēpumus vai noteikta uztura produkta lieliskās īpašības, bet rūpīgi sargājot šīs zināšanas, lai tās nenonāktu pie cilvēkiem, jo tad zāļu ražotājiem vairs nebūšot iespējas visus barot ar pilnīgi nejēdzīgajām tabletēm.
Ārsts par savu darbu atbild likuma priekšā – ja ārstēšana bijusi aplama, pacients var vērsties Veselības inspekcijā, policijā un tiesā. Ja tiek pierādīta mediķa neprofesionāla rīcība, viņš var zaudēt tiesības praktizēt.
Par kārtējo diētu nav atbildīgo.
“Piemēram, ja kādā interneta portālā rakstīts, ka novājēšanas nolūkā jāēd tikai biezpiens un cilvēks patiešām sāk ievērot šādu diētu, bet pēc tam saasinās kuņģa čūla, viņš var vainot tikai pats sevi.
Citu vainīgo meklēt ir bezcerīgi – portāli bieži vien autorus nenorāda, atrast aplamo padomu devēju nav iespējams, cilvēks paliek bezpalīdzīgs un neaizsargāts,” saka uztura speciāliste.
Bieži vien kādu diētu internetā atrodamos video mēdz ieteikt kāds speciālists vai sabiedrībā pazīstams cilvēks. Ksenija Andrijanova akcentē – zem šādiem reklāmas materiāliem bieži vien sīkiem burtiņiem uzrakstīts atkāpšanās ceļš, proti, paskaidrojums, ka šis cilvēks nav attiecīgās jomas speciālists, viņa ieteikumi nav uzskatāmi par profesionāliem padomiem, un, ja kāds vēlas šādu diētu izmēģināt, lai pats uzņemas atbildību.
5. Diēta ir aizsegs kaut kā cita tirgošanai
Var tikai apbrīnot dažādu ražotāju izdomu, kārtējo diētu izmantojot konkrētu preču virzīšanai tirgū jeb mārketingam.
Daži pat sper soli tālāk un paši izgudro uztura režīmu, lai pārdotu uztura bagātinātājus, noteikta veida pārtikas produktus, piemēram, kafiju, kā arī traukus, blenderus utt., proti, absolūti nepieciešamas preces un produktus, bez kuriem jaunā diēta nekādi neiedarbosies.
Ksenija Andrijanova kā vienu no piemēriem min Stokholmas diētu, kas tirgo abonementus (iegādājies šādu abonementu un ar noteiktu intervālu saņem savā elektroniskajā pastā uztura ieteikumus, kurus patiesībā ģenerē dators, nevis uztura speciālists, stāsta speciāliste).
Diētu aizsegā tirgo arī grāmatas un dzīves filozofiju.
“Svaigēšana, veģetārisms, vegānisms, zero waste, dabisks dzīvesveids – tas viss ir ļoti labi, bet daudzi ar šo ētisko uzskatu sistēmu starpniecību pārdod savu preci. Piemēram, vegāniskie produkti ir milzīga, turklāt augoša pārtikas tirgus niša,” stāsta uztura speciāliste.
Uztura speciāliste iesaka
Laba diēta ir tā, ko iesaka diētas ārsts vai uztura speciālists (grūtniecēm vērtīgus padomus var sniegt arī ginekologs, bet noteiktu slimību pacientiem – attiecīgās medicīnas nozares speciālisti). Atšķirībā no diētām, kas sola drīzus panākumus, speciālistu ieteiktās šķitīs garas, garlaicīgas un ķēpīgas.
Proti, neviens neiedos tabulu ar produktiem, kurus ēst un kurus ne. Pašam vien būs jāpārdomā sava ēdienkarte un tās līdzsvarošana, skaitot un aprēķinot kalorijas un salāgojot tās ar enerģijas patēriņu.
Neviens no malas nekontrolēs tievētāja uzvedību, neviens nesitīs pa pirkstiem, ja tie sniegsies pēc zefīra vai burgera, jo kontrole par apēsto un neapēsto būs jāuzņemas pašam, turklāt ilgtermiņā, nevis nedēļu, mēnesi vai pusgadu.
Mūsu eksperte
Ksenija Andrijanova, kvalificēta uztura speciāliste ar bakalaura grādu veselības aprūpē, maģistra grādu uztura zinātnē un maģistra grādu komunikācijas zinātnē
