Vai apgūt pašaizsardzību? Ko apgūt ir reāli un par ko tikai var sapņot? 4
Raksta autore: Iveta Odiņa
Lai sabiedrībā justos vairāk pasargāti, mēs nereti iedomājamies – varbūt pieteikties kādos pašaizsardzības „intensīvajos” kursos. Vai trīs mēnešu kursos iespējams apgūt māku sevi aizstāvēt un par citiem šīs tēmas aspektiem – saruna ar karatē treneri Arti Līviņu.
Intensīvie pašaizsardzības kursi – diezgan utopiska ideja
„Intensīvie pašaizsardzības kursi? Lai iemācītos sevi aizsargāt, cīņas sporta apguvē vajadzīgi ne mazāk kā pieci gadi – tad patiešām nostabilizējas iemaņas, tehnika un arī īsta apdraudējuma gadījumā vari pieņemt situācijai adekvātu lēmumu un rīkoties. Esmu apmācījis cilvēkus vienu divu mēnešu kursos, jo tas viņiem bija vajadzīgs, lai varētu strādāt par apsargiem, taču labi apzinos, ka tā bija tikai tāda „virspusēja braukšana”, bez īsta gala rezultāta. Trenēts 16-17 gadīgs jaunietis viņus noliks uz lāpstiņām, jo ir ātrāks, tehniskāks, māk pārvietoties un pārzina cīņu taktiku,” teic treneris.
Varbūt tomēr ir kāds pašaizsardzības paņēmiens, ko sieviete varētu iemācīties īsā laikā, nu, kaut vai spert pa attiecīgu vietu vai kā izvairīties no satvēriena? „Tas nebūs nopietni. Būs tāpat kā ar dejošanu – aiziet uz trīs mēnešu kursiem un pēc tam domā, ka māk dejot. Nekas nesanāks. Drosme, tehnika un pārliecība ir jātrenē regulāri un pacietīgi”, uzsver Artis Līviņš.
Karatē treniņiem jaunība vai vecums nav šķērslis
„Lai trenētos karatē, vecums nav šķērslis, to iespējams uzsākt arī 50, 60 un vairāk gados. Manās nodarbībās jaunākajam dalībniekam ir četri gadi, vecākajam, kas uzsācis nodarbības – pāri 40 gadiem,” stāsta treneris.
Meitenes, kas trenējas karatē, treneris raksturo kā neatlaidīgas, pacietīgas un mērķtiecīgas, viņām patīk dinamika un daudzveidība treniņos. Līdz apmēram 17 gadu vecumam meitenes aktīvi piedalās sacensībās, pēc tam organisms jau ir pieradis pie slodzēm un vienkārši negribas pamest karatē nodarbības.
Sadošana visiem – tā lai paliek filmu ainām
Kā ar stereotipu – samācīšos karatē un tad gan “sadošu” visiem, kas mani apdraudēs? „Kad cilvēks regulāri nodarbojas ar kādu no cīņas veidiem, viņš parasti nedomā par “sadošanu” kādam. Vienkārši nav laika būt tādā vietā, kur šāda situācija varētu rasties. Izlādēšanās notiek jau treniņā.
Pašaizsardzība ir svarīga arī karatē, kā jau praktiski visos cīņas veidos. Apgūstam visu, kas tam noderēs – sitienus, metienus, sitienu atvairīšanu utt. Ar iespējamā apdraudējuma situāciju modelēšanu gan īpaši neaizraujamies. Mazākie bērni to vienkārši nesapratīs. Ar lielākajiem dažreiz mēģinām, taču jāatceras, ka tā tik un tā būs iestudēta situācija un dzīvē viss būs pavisam citādi. Tie, kas uzbrūk, nerēķināsies ne ar ko, pie tam parasti uzbrucēji ir vairāki. Treniņā šo modeli atstrādāt nekādi nesanāks, jo tad uzreiz var gūt traumas,” informē treneris.
Ko treneris ieteiktu darīt sievietei, ja tā uz ielas sajūt apdraudējumu? Pieņemsim, ja nav trenējusies, tad labākais ieteikums būtu bēgt? Ja ir trenējusies, tad….ko darīt? „Vislabākais ieteikums netrenētai sievietei būtu pavisam vienkāršs – vienai neapmeklēt bīstamas vietas. Savukārt, ja sieviete ir trenējusies cīņu sportā, ar vienu diviem ļaundariem, izmantojot pārsteiguma momentu, viņa varētu tikt galā, ja vien pielietos pareizos aizsardzības paņēmienus. Nedrīkst pretuzbrukt tikai vārda pēc, tas jādara ātri, efektīvi un pārliecinoši, citādi tāda simboliska pretošanās varētu uzbrucējus tikai vēl vairāk saniknot”.
Kā ar mītu – vīrieši fiziski vienmēr ir spēcīgāki par sievietēm
Kā ar to mītu, ka vīrieši jebkurā gadījumā ir stiprāki par sievietēm un tāpēc pretoties nav jēgas? „Ne vienmēr. Holivudas filmās redzamais skats, ka 50 kg smaga sieviete (modele) notriec gar zemi 100 kg smagu vīrieti, protams, ir mīts. Lai to paveiktu, jāapgūst īpaša tehnika, to pasniedz tikai meistariem, jo tas ir ļoti bīstami. Tikai viens no 1000 cilvēkiem, kas apgūst cīņas mākslu, var iziet ceļu līdz tādai meistarībai.
Taču, ja cīņa notiek pēc noteikumiem, tad var uzvarēt arī meitenes, tāpat trenēta sieviete ir spējīga sevi aizstāvēt apdraudējuma gadījumā. Tomēr ir pieredzēts arī, ka kontakta cīņā ar 17-18 gadus vecām meitenēm uzvar 14 gadīgi puiši, pie tam būdami zemākā kvalifikācijas līmenī,” atbild treneris.
Stress – vislielākais traucēklis bīstamā situācijā
„Īsta apdraudējuma situācijā vislielākais traucēklis ir stress – gan uz ielas, gan pat tikai sacensībās tas var apstādināt arī pieredzējušu cīkstoni. Nedzīvoju ar audzēkņiem diendienā, nezinu sīkumos, kā treniņi maina viņu raksturu, tomēr domāju, ka pašapziņas attīstīšanā ilgstoši treniņi dod daudz. Tie ļauj novērtēt, analizēt situāciju un neapjukt.
Ir cilvēki, kam it kā uz sejas rakstīts „aiztieciet mani”. Tomēr, ja iesi pretī potenciālajiem uzbrucējiem ar pārliecināta, par sevi droša cilvēka apziņu, iespējams, ka tas viņus apturēs. Zinu gadījumu, kad jaunietim Rīgas centrā nāca pretī citi vairāki jaunieši un izaicinoši jautāja tradicionālo: „Vai atradīsies, ko uzsmēķēt?” Jaunietis skatoties acīs, skaļi un skaidri pateica: ”Man nav” un mierīgi neaizkavēts izgāja cauri baram, kaut krūšu kabatā viņam labi bija saskatāma cigarešu paciņa,” uzsver Artis Līviņš.
Ķermenis jātrenē visu mūžu
„Ar cīņām ir tāpat kā ar jebkuru citu sporta veidu, bērnībā to apgūsti tādēļ, ka to vēlas vecāki, jauniešu vecumā tev tas liekas interesanti un prestiži, brieduma gados tas jau ir tavs dzīvesveids. Jāatceras viens, savs ķermenis (arī smadzenes tajā skaitā) ir jātrenē regulāri visa mūža garumā, tad arī pie ārstiem būs jāgriežas mazāk. Atrodiet laiku un veltiet to savas veselības uzlabošanai arī cīņu zālēs,” aicina treneris Artis.
