20 slēpti liekā svara cēloņi 0
Ikvienam ar lieko svaru ir slēpts, zemapziņā mītošs “labums” no tā.
Kādi motīvi slēpjas aiz aptaukošanās?
Savā praksē psihoterapeits Iļja Suslovs sastapies ar daudziem klientu ieguvumiem no viņu liekā svara.
Speciālists ir pārliecināts – ja tiksi skaidrībā ar cēloni, tad sekas ar laiku izzudīs un atgūsi normālo svaru.
Pirmais iemesls: Svars kā lielāks nozīmīgums, pamanāmība
Nepieciešamība pēc liekā svara parādās bērnībā, kad bērns sāk ēst vairāk, lai viņam pievērstu uzmanību. Viņš ir lielāks – tādējādi vairāk pamanāms.
“Tā notiek, ja vecāki, īpaši māte, nepievērš bērnam pietiekamu uzmanību un nesniedz mīlestību. Dažreiz šis cēlonis sāk darboties, kad bērns jau ir pusaudzis. Pusaudzis neapzināti pieņemas svarā, paliek resnāks, lai aizņemtu vairāk vietas,” skaidro psihoterapeits.
“Visbiežāk tas notiek, ja par vecāku uzmanību jāsacenšas ar brāli vai māsu. Bērns, kuru mīl mazāk, pieņemas apjomos.”
Kad viņš kļūst pieaudzis, ieradums tādā veidā piesaistīt sev uzmanību saglabājas. Uzvarēt karā par vecāku uzmanību ar brāli vai māsu izdodas arī tad, ja liekajam svaram pievienojas tā sekas – slimība.
Tad vecāki ir spiesti rūpēties un pievērst uzmanību slimajam dēlam vai meitai.
Otrais iemesls: Aizsardzība pret agresiju
Pārmērīgs svars – tās ir bruņas, ķermeņa bruņas. “Tas ir kā metaforisks aizsargtērps, ko bērns un tad pieaugušais “uzvelk”, lai nejustu sāpes no agresijas.
Tevi sit ar siksnu vai uzbrūk emocionāli, bet tev ir aizsargājošs tauku slānis un vairs tā nesāp. Sitiet, kodiet, kliedziet – es neko nejūtu,” skaidro Iļja Suslovs.
Trešais iemesls: Sods par kļūdām
Tā ir sava veida agresija pret sevi, kad liekais svars ir kā sods par savām kļūdām, trūkumiem, sliktu uzvedību. “Pieēdīšos, kļūšu resns, neglīts – tā man arī vajag.”
Tā cilvēks neapzināti cīnās ar vainas izjūtu un kaunu.
Ceturtais iemesls: Aizsardzība no tuvības
“Es baidos tuvoties cilvēkiem, baidos kļūt neaizsargāts un viegli ievainojams. Es darīšu visu, lai kļūtu resns un nepievilcīgs, tad es vismaz sapratīšu, kāpēc viņi nevēlas komunicēt ar mani. Neviens ar mani nedraudzēsies, neviens nepienāks, neviens neuzrunās un tātad arī nesāpinās,”- tā tas darbojas.
Sekas – vientulība tiek aizpildīta ar kaut ko garšīgu, saldu, kalorijām bagātu.
Piektais iemesls: Prieka gūšanas veids
Bērnībā vai jaunībā ēdiens bija vienīgais prieciņš dzīvē. Dzīve nebija viegla: varbūt skolā nepatika, varbūt nebija īstu draugu, varbūt pietrūka vecāku mīlestības un rūpju.
“Manā bērnībā un jaunībā vēl nebija tādu prieciņu kā datori vai viedtālruņi, nebija tik daudz videospēļu un filmu kā tagad. Retas multfilmas un bērnu filmas,” atgādina psihoterapeits. Ēdiens šādos gadījumos – vispieejamākais veids, kā sevi iepriecināt.
Sestais iemesls: Neaizskaramās rezerves
Tāpat kā nopietnas kaujas vai ilgstošu kauju priekšvakarā armija sagatavo neaizskaramās rezerves, tā bērns uzkrāj taukus nebaltām dienām.
Tās noteikti pienāks, bērns savā prātā nolemj, jo, piemēram, vecāki strīdas un draud šķirties.
Tēvs sit māti, viņa jau vairākkārt ir savākusi mantas un aizbēgusi no mājām.
“Dažreiz pēc laulības šķiršanas sievietes svars pieaug, jo tagad viņai vajadzēs izdzīvot vienatnē. Tā var notikt arī, ja darbā gaidāma atlaišana, dzīvesvietas maiņa. Gatavošanās nākotnes zaudējumiem izpaužas svara pieaugumā,” komentē Iļja Suslovs.
Septītais iemesls: Neremdināmas bēdas
Pēc zaudējuma mēs izdzīvojam vairākas stadijas, tad pieņemam zaudējumu un dzīvojam pēc jauniem noteikumiem. Tā notiek ideālā variantā.
Taču daži iestrēgst sērās, paliek vienā vai otrā stadijā, jo nespēj pieņemt realitāti.
“Par vienu no tādām izpausmēm kļūst zemapziņas identificēšanās ar mirušo, vai drīzāk ar dažām viņa pazīmēm vai ieradumiem. Piemēram, nomirusi mīļotā vecmāmiņa, kura svēra 100 kg un cienāja mazdēlu ar gardām bulciņām un saldo krējumu. Mazdēls sāk godināt vecmāmiņas piemiņu neparastā veidā: patērē bulciņas un saldo krējumu tik ilgi, līdz pats sver 100 kg kā kādreiz vecmāmiņa,” piemēru min psihoterapeits.
Astotais iemesls: Protests
Arī šajā gadījumā attiecības ir zaudētas, taču aizgājušais vai mirušais ir kāds nepatīkams kalsns radinieks, kurš dzīves laikā sagādājis vienas bēdas un ciešanas.
Cits piemērs – māte pastāvīgi sacījusi dēlam vai meitai: “Nepieņemies svarā, nepārēdies, turies formā.” Protestējot pret tādu spiedienu, bērns pieņemsies svarā un ēdīs neierobežotā daudzumā visu, ko gribēts aizliegt.
Devītais iemesls: Centieni panākt mirušo
Tuvinieks zaudēts, bet šajā gadījumā darbojas pašiznīcinošā uzvedība, lai drīzāk nomirtu un atkal apvienotos ar aizgājušo radinieku.
“Kāds pievērsīsies ekstremālai uzvedībai vai sportam, kāds lietos alkoholu vai narkotikas, un kāds sāks neierobežoti ēst. Cilvēks saprot, ka liekais svars – tas ir slikti, bet neapzināti izvēlas pārēsties, kļūt resns un ātrāk nomirt, lai pievienotos mirušajam.”
Desmitais iemesls: Bēgšana no vientulības
Ēdiens – komunikācijas imitācija, kad esi viens. “Šis “ieguvums” vairāk raksturīgs sievietēm. Dažas pat sarīko īstu uzvedumu – saklāj galdu diviem, ēdienu saliek divos šķīvjos un vīnu salej divās glāzēs, it kā tās būtu ģimenes vai romantiskas vakariņas. Apēd gan par sevi, gan iedomu draugu,” saka Iļja Suslovs.
Vienpadsmitais iemesls: Nostalģija pēc pagātnes labajiem mirkļiem
Varbūt ceļā no skolas mīļais vectēvs ieveda kafejnīcā un nopirka kūku vai šokolādi ar tēju.
Tās ir siltas atmiņas, ko gribas piedzīvot no jauna un izjust to pašu svētlaimi un prieku.
“Tas nav nekas slikts, ja notiek reizēm. Bet, ja dzīvē nav nekā gaiša un cilvēks dzīvo pagātnē, tad viņš regulāri ceļā no darba pirks saldējumu, kafiju ar kūku vai šokolādes tāfelīti. Katru piektdienas vakaru vai nedēļas nogalēs noteikti sarīkos dvēseles (drīzāk gan ķermeņa) svētkus: “gardēžu sapnis”.
Divpadsmitais iemesls: Balva
Daži cilvēki ar lieko svaru atzīst, ka pieraduši apbalvot sevi par sarežģīta projekta vai svarīga darba pabeigšanu ar kaut ko gardu.
Bērnībā tā bieži vien apbalvo bērnus – ar kaut ko saldu, kā dzīvniekus cirkā.
“Tā var nonākt līdz absurdam. Kā anekdotē par vīrieti, kurš ar lielām grūtībām zaudēja 5 kg un nolēma to nosvinēt ar picu un Coca-Cola. Ja katra diena ir kā Bastīlijas ieņemšana, vai tas katru vakaru nozīmē atlīdzību kaloriju bumbas veidā? Katru vakaru var izdomāt, ko nosvinēt.”
Trīspadsmitais iemesls: Upuris
Cilvēks dzīvo upura uzvedības režīmā. Viņš tik ļoti atsvešinājies no sava ķermeņa, sajūtām, ka pat nejūt, kad ir pārēdies.
“Dažreiz tā izpaužas bērnības traumas. Piemēram, bērns bija spiests visu apēst, pat ja bija paēdis. Viņam nevaicāja, ko viņš vēlētos, bet tikai baroja ar to, ko uzskatīja par derīgu vai sagatavotu ar tādām grūtībām: “Es tā centos, gatavoju!” Kā pieaugušajam viņam trūkst izpratnes par veselīgu dzīvesveidu, viņš būtībā nezina, kā rūpēties par sevi,” – skaidro psihoterapeits.
Četrpadsmitais iemesls: Lojalitāte ģimenei
“Mūsu ģimenē visi vienmēr bijuši korpulenti. Kā saka – labu cilvēku vajag daudz. Turklāt mēs esam labsirdīgi.”
Tādus uzstādījumus saņem bērns, pēc tam pusaudzis un pieaugušais lielās ģimenes loceklis.
“Ja esi korpulents – tu esi uzticīgs ģimenes tradīcijām, tevi pieņem, tu esi daļa no lielas ģimenes,” izskaidro Iļja Suslovs.
Piecpadsmitais iemesls: Nevēlēšanās kļūt pieaugušam
Ar liekā svara palīdzību var izvairīties no pieaugšanas un pieaugušo pienākumiem.
“Ja ir liekais svars, grūtniecība bieži vien ir sarežģīta. Man bija klientes, kas tā attālināja kļūšanu par māti. Vīrieši slēpās aiz sava liekā svara un neapprecējās, jo tad būtu jāuzņemas saistības un atbildība par ģimeni,” saka psihoterapeits.
Sešpadsmitais iemesls: Savu neveiksmju izskaidrojums
“Mūsdienās tikai slaidajām veicas – viņas gan apprecas, gan karjera attīstās. Es esmu resna, tāpēc man nav ne mīlestības, ne normāla darba.”
Septiņpadsmitais iemesls: Bailes no uzslavas
Izvairīties no slavēšanas, tostarp par slaidumu un izskatu, pieraduši cilvēki, kurus bērnībā slavēja pārāk daudz vai nemaz neslavēja.
Tie, kurus slavēja, sašutuši par to, ka skaists izskats ir galvenais vai vienīgais rādītājs, kas atšķīra bērnu no citiem un par ko varēja slavēt.
Tie, kurus neslavēja, netic komplimentiem par izskatu, jo domā, ka ir neglīti.
Bērnībā taču neviens nebija teicis ko pretēju. Viņi nespēj izturēt slavēšanu un komplimentus, viņiem ir vieglāk slēpties aiz liekā svara un nepilnībām.
“Tādas bailes rodas arī ģimenēs, kurās bija vairāk nekā viens bērns. Galvenais moto – neizcelties starp brāļiem vai māsām, lai neizsauktu greizsirdību un ņirgāšanos,” komentē Iļja Suslovs.
Astoņpadsmitais iemesls: Senču trauma
Ja ģimenei, dzimtai agrāk nācies ciest badu, tad pēcnācēji var ēst par sevi un saviem priekštečiem, tā iegūstot lieko svaru.
Deviņpadsmitais iemesls: Neizraudātās asaras
Kad dvēselē daudz neizpaustu skumju, bēdu, mēs neļaujam sev raudāt, asaras it kā uzkrājas un beigās izpaužas liekajā svarā.
Divdesmitais iemesls: Pārtraukta grūtniecība vai mājdzīvnieka nāve
Mēs runājam par dziļiem psihoanalītiskajiem cēloņiem, kas saistīti ar sērām un vainu.
“Es periodiski saskaros ar tādiem klientiem,” atzīst Iļja Suslovs.
“Piemēram, sievietei vai viņas mātei bijis aborts vai pārtrauktā grūtniecība. Un viņa, šķiet, turpina nēsāt nedzimušo brāli vai māsu vai savu bērnu. Bērns “aug”, pievienojot kilogramus mātei.
Kāda 165 cm gara sieviete svēra 120 kg – divreiz vairāk nekā normālais svars, it kā viņā būtu divi cilvēki, jo viņa nēsā mirušo bērnu savā ķermenī. Kad viņa dzirdēja “nomet svaru”, viņa to uztvēra kā priekšlikumu vēlreiz zaudēt bērnu vai veikt abortu.”
Reizēm sastapti klienti, kas sevī “nēsā” mirušā mīļotā kaķa vai suņa svaru.
