Bisfenols plastmasas pārtikas iesaiņojumos. Cik bīstams tas ir veselībai? 0
Bisfenols ir ķīmiska viela, kas atrodama plastmasā. Tā dažādos veidos tiek izmantota jau sen – vairāk nekā 60 gadus. Šīs vielas iedarbība uz cilvēka veselību ir daudz pētīta.
Rezultāti ir pretrunīgi, bet bisfenolu saista ar reproduktīvās sistēmas veselību, kā arī iespējamu audzēju rašanos.
“Bisfenols ir mums visapkārt – visur, kur redzams cieto plastmasu, arī ūdens caurulēs, mobilajos telefonos un pat mēbelēs,” TV24 raidījumā “Ēdiens kā zāles” skaidro LLU profesore Sandra Brasova – Muižniece.
Bīstama šī viela paliek, kad plastmasas trauks tiek karsēts.
“Ja mēs karsējam plastmasu, kuru nedrīkst karsēt, vai arī traukam ir parādījušās mikroplaisas, tad no šī materiāla var migrēt dažādas kaitīgās vielas. Ja runājam par plastmasu – pati par sevi tā nav kaitīga – svarīgi, kā mēs to lietojam,” saka profesore.
Viņa arī min, ka, jo krāsaināks ir plastmasas iepakojums, jo bagātīgāks tā ķīmiskais sastāvs, līdz ar to, pavisam vienkāršojot un virspusēji domājot par šo jautājumu – jo vienkrāsaināks un vienkāršāks plastmasas iepakojums, jo veselībai mazāk bīstams un vieglāk pārstrādājams.
Bisfenola normas un devas nemitīgi tiek samazinātas un veiktas izmaiņas, nosakot, kāds daudzums ir cilvēka veselībai ir bīstams.
“Kādreiz tie bija trīs miligrami uz kilogramu, šobrīd tā norma ir samazināta uz 0,05 miligramiem uz kilogramu, kas nozīmē, ka cilvēki rūpējas, lai šīs vielas kaitīgā migrācija būtu pēc iespējas mazāka,” teic profesore, papildinot, ka 2020. gadā plānotas jaunas likuma izmaiņas.
Latvijā veiktos pētījumos, bisfenola daudzums plastmasā vai nu vispār netiek atrasts vai arī ir tik niecīgs, ka iekārtas to neatpazīst, līdz ar to cilvēka veselībai nav bīstams un noteikti ne tuvu noteiktajām normām.
