Kristīna Blaua: Nāves, kuru varēja nebūt – satraukums par sirds slimību situāciju Latvijā 9
Autors: Kristīna Blaua
Sirds un asinsvadu slimības, galvenokārt insults un infarkts, joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropā un jo īpaši – Latvijā, tāpēc par vienu no galvenajām prioritātēm veselības aprūpē izvirzīta kardioloģijas joma un noteikts uzdevums līdz 2030. gadam par trešdaļu samazināt šādu nāves gadījumu skaitu. Vajadzēs izvērst kompleksu, daudzfaktoru rīcību – proti, celt pacienta paša atbildību par veselību, veicināt veselīgu dzīvesveidu, bet arī paplašināt pacientu pieeju mūsdienīgai ārstēšanai, diagnostikai un zālēm.
Līdzīgi mērķi iekļauti Pasaules Veselības organizācijas dienaskārtībā, Eiropas Sirds un asinsvadu veselības alianses (EACH) programmā un Latvijā nupat pieņemtajās “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam”. Arī Latvijā mirstība no sirds un asinsrites sistēmas slimībām turpina būt galvenais priekšlaicīgās nāves iemesls.
Neinfekcijas slimības, tādas kā sirds un asinsvadu slimības, audzēji, cukura diabēts un hroniskas elpošanas sistēmas slimības, ir galvenie nāves cēloņi un veido ap 70% visu nāves gadījumu pasaulē. Sirds un asinsvadu sistēmas jeb kardiovaskulārās slimības ir nozīmīgākā sabiedrības veselības problēma Latvijā un viena no nozīmīgākajām pasaulē.
Kardiovaskulārās slimības ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā (54,6% no visiem mirušajiem, 2019. gada dati), un tāpat kā citas neinfekciju slimības ir cieši saistītas ar dzīvesveida paradumiem, it īpaši smēķēšanu, neveselīgu uzturu, mazkustīgumu un psihosociālo stresu.
NMPD: cilvēki novēloti vēršas pēc palīdzības
„Cilvēki novēloti vēršas pēc palīdzības –to ik dienu redzam izsaukumos, tāpēc gribu vērst uzmanību tieši uz novēlotu vai neatbilstošu rīcību vēl pirms iestājas kritiski stāvokļi (piebilde – nevaram runāt par vienu konkrētu pacientu grupu, jo tik detalizēti izsaukumu datus neanalizējam, taču redzam problēmu kopumā un varam ieskicēt no savas puses),” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule.
Viņa atzīst, ka liela daļa cilvēku nepietiekami domā par savas veselības saglabāšanu vēl brīdī, kad gan profilaktiski, gan slimības kontroles posmā var darīt ļoti daudz, lai novērstu saasinājumus, uzlabotu dzīves kvalitāti un pasargātu sevi no priekšlaicīgas nāves.
Pacienti neievēro nozīmēto terapiju un rekomendācijas
„Redzam situācijas, kad pacienti ar hroniskam saslimšanām piedzīvo slimības saasinājumus, jo nav lietotas ārsta nozīmētās zāles vai tās lietotas pēc saviem ieskatiem, mainot devas, to lietošanas regularitāti (palika labāk – domāju kādu brīdi iztikt bez zālēm vai palietošu tikai katru otro dienu, iedzeršu tikai pusi tabletes utt.). Daļa pacientu apzinās, ka medikamenti jālieto, bet ne vienmēr izseko līdzi to precīzai lietošanai – aizmirst iedzert zāles vai iedzer lielāku devu, ja neatceras, vai tajā dienā jau lietojuši. Nereti pacienti izsaukumos arī atzīst, ka ir aizmirsuši laikus iegādāties zāles vai recepti un tāpēc bijis pārrāvums zāļu lietošanā. Šī ir viena problēmas puse,” uzsver L. Cipule.
Otra problēma ir saistīta ar nepieciešamību mainīt kopumā dzīvesveidu un ikdienas paradumus. Diemžēl hronisku slimību pacienti bieži vien neievēro arī ārsta noteiktās rekomendācijas par fizisko aktivitāšu vajadzību, veselīgākas ēšanas paradumiem, kaitīgo ieradumu atmešanu, kas lielā mērā var ietekmēt slimības gaitu un prognozes.
Daudzu pacientu atbildība par savu veselību ir nepietiekama. Tomēr tikpat labi zināma patiesība ir tā, ka vairākumamsirds un asinsvadu slimību pacientiem tikai ar labas diētas un veselīga dzīves stila ievērošanu vien nepietiek, – nepieciešams regulāri lietot zāles. Tādējādi šeit saskaras individuālā līmenī risināma problēma ar izaicinājumiem, kuriem vajadzīga valsts institūciju rīcība – proti, pārāk augsto priekšlaicīgo mirstību varēs samazināt tikai, ja pacientiem būs nodrošināta pieeja mūsdienīgai ārstēšanai, diagnostikai un medikamentiem.
Nepietiekami ātra rīcība pirmo vai atkārtotu veselības sūdzību gadījumos
Cita NMPD izsaukumu daļa liecina, ka, pasliktinoties pašsajūtai un parādoties kādām veselības problēmām, pacients tām nepievērš pietiekamu uzmanību. Cilvēks nekonsultējas ar ģimenes ārstu, bet nogaida līdz sūdzības pāries vai dažkārt pat pie tām pierod kā pie normāla stāvokļa. Diemžēl līdzīga rīcība mēdz būt arī pie atkārtotām sūdzībām līdz vispārējais stāvoklis pakāpeniski no dienas uz dienu pasliktinās.
NMPD izsaukumos pacienti mediķiem nereti atzīst, ka sūdzības par veselību un sliktu pašsajūtu ir jau vairākas dienas, nedēļas un pat mēnešus, turklāt tās pastiprinājušās, bet viņi gaidījuši, kad kļūs labāk pats no sevis, reizēm lietojuši kādus mājas aptieciņā pieejamus medikamentus, citreiz pat paziņu un kaimiņu dotus, bet ar ārstu nav sazinājušies.
„Ja nākas izsaukt NMPD brigādi, tas jau savā ziņā ir novēloti, jo ir sākušies sarežģījumi, slimības saasinājums un citas veselības problēmas, kas lielā daļā gadījumu varēja nebūt pie slimības pareizas kontroles un savlaicīgas rīcības, parādoties sūdzībām,” brīdina L. Cipule.
Tāpēc NMPD aicina – ir svarīgi medicīnisku konsultāciju un palīdzību meklēt jau pie pirmajām sūdzībām par veselību, negaidīt to atkārtošanos vai pastiprināšanos līdz krīzes situācijai. Jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, jo īpaši, ja cilvēkam jau ir kāda hroniska saslimšana. Iespējams ir nepieciešams koriģēt jau esošo terapiju, nepieciešama speciālista konsultācija, papildus izmeklējumi u.c.
Ja pēkšņas veselības problēmas parādās darbdienas vakaros vai brīvdienās un nav iespēju sazināties ar savu ģimenes ārstu, mediķa padomu var saņemt, zvanot uz valsts organizēto Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 līdz 8.00, bet brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Jāuzsver, ka NMPD uzdevums ir operatīvi reaģēt uz situācijām, kad cilvēka dzīvība ir apdraudēta un izšķirošas var būt pat minūtes. Brigādes aprīkojumā ir viss, lai glābtu cilvēku dzīvības – lai veiktu atdzīvināšanu, ja apstājusies sirdsdarbība un elpošana, lai palīdzētu miokarda infarkta, insulta vai citu pēkšņu un dzīvībai bīstamu saslimšanu gadījumos, tāpat arī lai palīdzētu smagu traumu gadījumos.
NMPD ik dienu dodas teju 1000 izsaukumos, bet aptuveni pusē gadījumu pacienti paliek mājās, jo situācija nav veselību, dzīvību apdraudoša un palīdzību būtu bijis jāsaņem, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu vai vēršoties tuvākajā ārstniecības iestādē paša spēkiem. Jāatzīst, ka liela daļa šādu izsaukumu veidojos tieši iepriekš minēto rīcību rezultātā.
NMPD mediķi uzsver, ka veiksmīgam rezultātam ļoti svarīga ir pacienta līdzestība nozīmētās terapijas ievērošanā un aktīva iesaiste savas slimības kontrolē, tostarp veicot korekcijas arī savā dzīvesveidā (ēšanas paradumi, kaitīgie ieradumi, kustības, atpūtas un miega kvalitāte u.c.). Šāda rīcība būtiski samazinās risku, ka vispārējais veselības stāvoklis pasliktināsies tik ļoti, ka būs nepieciešama neatliekamā palīdzība.
Sekmes nāks ar sistēmisku darbu nevis brīnumu rezultātā
Pirmkārt, būtu skolās jāapgūst veselīga dzīvesstila pamatus, veselīga uztura pamatus. Skolās jānodrošina veselīgs uzturs. Jāierobežo cukurs, sāls un piesātināto tauku lietošana skolu ēdnīcās, uzskata ārsts kardiologs Roberts Feders. Otrkārt, jāstiprina sporta tradīcijas jau no mazotnes (tajā ietilpst visi stimulējošie un atbalstošie pasākumi gan skolas, gan valstiskā līmenī).
Treškārt, pacientiem riska grupā regulāri jāmonitorē svarīgākie riska rādītāji, pirmkārt, asinīs. Tas attiecas tai skaitā arī uz tā saukto “slikto holesterīnu”. Arī paaugstināts holesterīna līmenis veicina sirds un asinsvadu slimību attīstīšanos, atgādina maniveselibas dati.lv. Problēmas var rasties, ja holesterīna līmenis pārsniedz normu, kas ir 5,0 mmol/L.
Lai saprastu holesterīna risku attiecībā uz savu veselību, ir svarīgi zināt visus holesterīna skaitļus – kopējo holesterīnu, zema blīvuma holesterīnu (ZBL) jeb „slikto holesterīnu”, augsta blīvuma holesterīnu (ABL) jeb „labo” holesterīnu un triglecirīdus. Holesterīna līmeni varkaut kādā mērā mazināt, mainot dzīvesveidu un ēšanas paradumus, bet lielai daļai pacientu ar to nebūs līdzēts – vajag vērsties profesionāla pēc padoma pie ārstiem. Daļai cilvēku neizbēgama būs regulāra medikamentu lietošana.
Ceturtkārt, jāatjaunina primārās aprūpes ārstiem zināšanas par kardiovaskulāro slimību profilaksi, diagnostiku un pareizu ārstēšanu saskaņā ar starptautiskajām uz pierādījumiem balstītām vadlīnijām (te ir daudzi robi, it sevišķi lauku reģionos). Tam piekrīt arī lauku ģimenes ārstu prakses mediķe LindaPuķīte, kurai ikdienā nākas saskarties ar daudzām līdzīgām situācijām.
„Strādājot un studējot gandrīz desmit gadus Vācijā un tagad trīs gadus Latvijā, ir vairākas lietas, ko pamanu. Ja Latvijā iedzīvotāji būtu pat salīdzinoši aktīvi uz slimības diagnostiku, tad ir daudz daudz skeptiskāki pret ārstniecību. Biežāk gaida brīnumu. Bieži nonāk paradoksālā situācijā, ka slimi nevēlas būt, bet ārstēties arī nevēlas, ārstniecību nereti uztverot par kaitīgāku nekā slimību pašu,” novērojis R. Feders.
Valsts iesaistei jābūt lielākai
Ja netiek veikts izglītojošais darbs, pacientam skaidrojot slimības un ārstniecības būtību, tad visdrīzāk tas beigsies ar zemu līdzestību un terapijas priekšlaicīgu pārtraukšanu. Ļoti daudz pacienti izmanto no kaimiņiem dzirdētu informāciju, apšaubāmos laikrakstos lasītu informāciju.
„Man jāatzīst, ka ir arī daudzi ārsti, kuri pacientiem stāsta pilnīgi aplamas lietas, tāpēc nevaru šajā visā vainot tikai pacientus. Mums Latvijā ir ļoti daudz infarktu un insultu, kurus varēja novērst vai vismaz ievērojami aizkavēt ar pareizu ārstēšanu, jo jau ilgstoši bija zināmi apstākļi, kuri pieprasīja medikamentozu iejaukšanos. Tas, manuprāt, nav pieņemami, un tas arī ir viskliedzošākais. Pēc OECD datiem Latvija ir nemainīgi pēdējās vietās attiecībā uz profilaksi un ar ārstēšanu novēršamu mirstības cēloņu ziņā,” atzīst R. Feders.
Piektkārt, zinot, ka kardiovaskulāro slimību pacientu grupa ir ārkārtīgi liela un mērāma simtos tūkstošu, valstij jāvelta lielāki resursi šo pacientu savlaicīgai ārstēšanai.„Ne mazāk svarīgi ir runāt par kardioloģisko medikamentu kompensēšanas palielināšanu, jo daudzi pacienti gluži vienkārši nevar samaksāt par medikamentiem.Protams, visam pa virsu lomu spēlē sociālā nevienlīdzība, socioekonomiskie, kā arī ģeopolitiskie aspekti,” rezumē R. Feders.
Sirds un asinsvadu slimības ik dienu ietekmē vairāk nekā 60 miljonu eiropiešu dzīvi un ES ekonomikai izmaksā 210 miljardus eiro gadā, tāpēc gan ES, gan nacionālā līmenī plānotas dažādas iniciatīvas, lai mazinātu dramatiskos skaitļus.
Kā teikts Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, sirds un asinsvadu slimību jomā jāveicina savlaicīga diagnostika un ārstēšanas uzsākšana, jārisina stacionārās aprūpes kvalitātes jautājumi un jāuzlabo ārstēšanas iespējas pēc pacienta izrakstīšanas no stacionāra. Veselības ministrija tāpat jau strādā pie normatīvā regulējuma, lai īstenotu īpašu kardioloģijas centru izveidi, lai visā valstī iedzīvotāji varētu saņemt efektīvu ārstēšanu.
Arī EACH uzsver primārās un sekundārās profilakses nozīmi, savlaicīgu diagnostiku un vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai veselības aprūpei un rehabilitācijai visām pacientu grupām.
Pandēmija atklāj pacientu neaizsargātību
Alianse secinājusi, ka kardiovaskulārās slimības ir Eiropas lielākais izaicinājums veselības nozarē. Situāciju vēl vairāk sarežģī Covid-19 pandēmija, kas atklājusi daudzus trūkumus diagnostikā un aprūpē, kas veicina ievērojamas pacientu daļas neaizsargātību.
“Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis ES un visā pasaulē. Tās katru dienu ietekmē miljoniem cilvēku dzīves. Pandēmija atklāja, ka vajadzīgas noturīgākas veselības aprūpes sistēmas, lai rūpētos par pacientiem un cilvēkiem, kuriem ir augsts sirds un asinsvadu slimību risks. EACH sirds un asinsvadu veselības plāns aicina ES koordinēti pievērsties sirds un asinsvadu veselībai, sniedzot lielu ieguvumu gan sabiedrībai, gan arī ekonomikai,” izteicies Eiropas Kardioloģijas biedrības priekšsēdētājs Stefans Ahenbahs.
EACH izveidota 2021. gada septembrī un apvieno pacientus, veselības aprūpes speciālistus, pētniekus un zinātniekus, zāļu ražotājus, kā arī veselības apdrošināšanas asociācijas.
