Foto – Shutterstock

Aukstajā sezonā apgūstam vai izkopjam peldētprasmi. Svarīgi jautājumi par peldēšanu 0

Latvija ir ūdeņiem bagāta zeme. Mums ir aptuveni 800 lielāku un mazāku upju un vairāk nekā 2000 ezeru, kuru virsmas platība pārsniedz hektāru, nemaz nerunājot par Baltijas jūru, kuras krasta līnija ir apmēram 520 kilometru gara. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi iecienījuši atpūtu pie ūdeņiem. Diemžēl katru gadu līdz ar oficiālās peldsezonas beigām nākas atzīt, ka ir daudz noslīkušo – ik gadu šādā veidā zaudējam ap 200 cilvēku, arī bērnus. Lai gan gan nelaimē bieži  vainojams alkohols un peldētāju pārgalvība, eksperti ir pārliecināti: daudziem dzīvību varētu glābt obligāta peldētapmācība skolā.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Peldēšanas un airēšanas katedras vadītājs asociētais profesors Jaunāko klašu skolēni varētu iemācīties labi peldēt brasā, kraulā uz muguras un tauriņstilā, bet galvenais – prastu pazīt potenciāli bīstamas situācijas uz ūdens un no tām izvairīties, nepieciešamības gadījumā izglābtu sevi un varbūt vēl kādu nelaimē nonākušo. Ne jau velti sengrieķu filozofs Platons par izglītotiem cilvēkiem uzskatīja tos, kuri prot rakstīt, lasīt un… peldēt.

Iedraudzēties ar ūdeni jau mazotnē

Par to, vai bērns jāradina pie ūdens jau zīdaiņa vecumā, peldēšanas ekspertu domas atšķiras. Vieni uzskata, ka tas ir ļoti labi, jo mazulis labāk attīstās. To apliecina arī Vācijā veiktie pētījumi, sekojot līdzi bērnu veselībai un attīstībai ilgāku laiku. Taču pastāv arī viedoklis, ka zīdaiņu peldināšana ir laba, tikai nedrīkst seju iegremdēt ūdenī.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pēc piedzimšanas bērniem ir aktīvs elpas aiztures reflekss: tiklīdz uz sejas nokļūst ūdens, mazulis reflektori vairs neelpo, ieeja plaušās tiek automātiski slēgta. Reflekss izzūd aptuveni trīs mēnešu vecumā, ja regulāri nepeldina, iegremdējot seju ūdenī,” skaidro profesors Imants Upītis.

Līdz trim gadiem bērns tikai iepazīst ūdens vidi vecāku un trenera uzraudzībā. Treneris māca tētiem un mammām, kā mazulim pareizi ierādīt pirmās iemaņas ūdenī. Šajā laikā, it īpaši pirmajā dzīves gadā, zīdaiņa kustības pārsvarā nosaka refleksi, tāpēc peldētapmācībai vēl par agru. Nodarbību galvenais mērķis ir veicināt attīstību, stiprināt veselību, pieradināt pie ūdens. Tomēr arī pavisam maziem var iemācīt noturēties virs ūdens, lai, piemēram, izkrītot no laivas, spētu pagriezties uz muguras un sagaidītu palīdzību.

Trenere Jeļena Solovjova uzskata, ka mūsu valstī nav peldēšanas tradīciju. “Varbūt ir pārāk īsas vasaras, upēs un ezeros nav pietiekami silts ūdens, vai trūkst peldbaseinu. Piemēram, Austrālijā ir pats par sevi saprotams, ka zīdainis trīs mēnešu vecumā kopā ar vecākiem apmeklē peldbaseinu, lai pierastu, iedraudzētos ar ūdeni, ka līdz divu gadu vecumam viņam jāiemācās pārvietoties ūdenī, lai izdzīvotu. Tā ir norma, tāpat kā no rītiem mazgāties un tīrīt zobus,” viņa saka.

Latvijā nav pārāk daudz vietu, kur mazuļi varētu peldēt kopā ar vecākiem. Varbūt tāpēc, ka saskaņā ar higiēnas prasībām peldbaseinā, kas paredzēts bērniem, ūdens temperatūrai jābūt 28–30 ºC, bet mazuļiem – sākot no 34 ºC, un nav daudz baseinu, kuros nodrošina tik siltu ūdeni. Arī finansiālā ziņā tas nav lēti. Piemēram, lai Rīgā sešus mēnešus līdz divus gadus vecs bērns peldētos kopā ar pieaugušo, mēnesī nākas maksāt 30–155 eiro atkarībā no nodarbību skaita.

Lai mazuli līdz trīs gadu vecumam peldinātu lielajiem bērniem paredzētajā baseinā, viņš pirms tam jānorūda. “Dzīvojot laukos vai privātmājā, siltajās vasaras dienās ūdeni var iepildīt piepūšamajā baseinā. Rotaļājoties tajā, bērns pierod pie šādas vides, un peldēšanas trenerim vēlāk vieglāk ar viņu strādāt,” stāsta Imants Upītis.