Foto: SHUTTERSTOCK

1. mīts. Ļauna krītamā kaite 0


Patiesība: galvas smadzeņu slimība

Epilepsijas nosaukums cēlies no grieķu vārda epilēpsiē, kas nozīmē – satvert, saķert vai uzklupt. Kaut gan aptuveni 500 gadu pirms mūsu ēras tapušajos grieķu tekstos epilepsijas lēkmes izskaidrotas kā galvas smadzeņu darbības traucējumu izpausme, Eiropā gadsimtiem ilgi uzskatīja, ka epilepsija ir saistīta ar pārdabiskiem spēkiem, ļaunajiem gariem. Tāpēc epilepsijas slimnieki bija sabiedrības atstumtie, viņus uzlūkoja ar bailēm, aizdomām, nesapratni.

Reklāma
Reklāma
FOTO. Apskati, kāda automašīna bija pati populārākā tavā dzimšanas gadā! 42
VIDEO. “Gudrīši!” Aivars Lembergs ar vienkāršu piemēru nodemonstrē, kā sankcijas ietekmējušas Krieviju
“AstraZeneca” paziņo, ka tā ir sākusi savas Covid-19 vakcīnas izņemšanu no apgrozības visā pasaulē
Lasīt citas ziņas
Tagad zināms, ka epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, kas palielina risku attīstīties lēkmēm. Epilepsijas jēdzienam pieskaita arī ar šo slimību saistītas neirobioloģiskās, kognitīvās, psiholoģiskās un sociālās sekas. Tātad slimība ir ne tikai lēkmes, bet arī to radītie traucējumi. Galvenie slimības simptomi ir lēkmes, kas rodas, ja epizodiski notiek nepareiza, pārmērīga nervu šūnu izlāde galvas smadzenēs. “Nervu šūnas savstarpēji komunicē ar elektriskajiem signāliem. Taču, ja vienlaikus daudzās galvas smadzeņu šūnās notiek nekontrolētas, pārmērīgas izlādes, sākas epilepsijas lēkme,” paskaidro epileptologs Normunds Sūna.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.