Noslēpumainā endometrioze: kādēļ rodas, kā atklāj un ārstē? 0
Klejojošo šūnu nedarbi
Agrāk daudzas sievietes stipras mēnešreižu sāpes pieņēma kā nenovēršamu likteni. Mūsdienās, kad uzlabojušās diagnostikas iespējas, ārsts nereti atklāj, ka ciešanu iemesls ir endometrioze – slimība, par kuru joprojām ir ļoti daudz nezināma.
Par endometriozes cēloņiem nav vienota uzskata. Novērojumi liecina, ka tās attīstību var veicināt medicīniskas manipulācijas, piemēram, ķeizargrieziens, aborti, rētas uz dzemdes. Visbiežāk ar to slimo 20–30 gadu vecas sievietes. Endometriozes gadījumā dzemdes iekšējā slāņa jeb endometrija šūnas kopā ar asinīm nokļūst ārpus dzemdes, visbiežāk – olnīcās, olvados, apzarnī, ķeizargrieziena operāciju rētās. Gadās, ka to perēkļi izveidojas pat attālākos orgānos, piemēram, plaušās un acīs.
Endometriozes perēkļu šūnas mēdz vairoties un reaģēt uz cikliskajām pārmaiņām sievietes organismā. Kad menstruāciju laikā dzemdes gļotāda noārdās un izdalās ar menstruālajām asinīm, asiņo arī aizklīdušās šūnas, izveidojot perēklīti. Asiņu šķidrā daļa izplūst apkārtējos audos, un tajā esošais fibrinogēns veido saaugumus – vienu no nepatīkamākajām slimības blakusparādībām, kas var izraisīt neauglību un sāpes, piemēram, seksa laikā. Grūtniecības iestāšanos kavē arī hormonāli aktīvais šķidrums, kas izkļūst ārpus šūnu sakopojumiem un var traucēt olšūnas nokļūšanai no olnīcas olvadā.
Mazā iegurņa endometriozei raksturīgas regulāras ļoti nepatīkamas, velkošas sāpes vēdera lejasdaļā dažas dienas pirms menstruācijām un to sākumā, kā arī smērējoši izdalījumi pirms ikmēneša norises.
