Pašārstēšanās ieguvumi un zaudējumi. Biežāk pieļautās pašatveseļošanās kļūdas 2
Pašārstēšanās ir vieglu slimību ārstēšana vai veselības profilakse, lietojot paša izvēlētas bezrecepšu zāles. Šī tendence pasaulē kļūst arvien populārāka un ir uzskatāma par svarīgu primārās veselības aprūpes sistēmas elementu.
*
Pašārstēšanai ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse, bet visbiežāk pierasts runāt par ļaunumu, ko tā nodara. Taču speciālisti uzsver, ka ieguvumu mēdz būt vairāk nekā zaudējumu. Viens no būtiskākajiem plusiem ir ietaupītais laiks un finanses – reizēm, lai uzveiktu kādu saslimšanu, pietiek ar farmaceita bezmaksas konsultāciju vietējā aptiekā.
*
Izvēloties medikamentus, pacients aktīvi iesaistās savas veselības aprūpē. Taču tas uzskatāms par ieguvumu vien tad, kad notiek pilnīga sava stāvokļa un zāļu izpēte: cilvēks apzinās savas alerģijas, nepanesamības, izlasa medikamentu lietošanas instrukcijas, izprot, cik ilgi un kādās devās preparāts jālieto.
*
Svarīga loma šajā procesā ir farmaceitam. Kristīne Mālniece spriež, ka, gluži kā katram cilvēkam ir savs ģimenes ārsts, jābūt arī vienam farmaceitam, pie kura vērsties: viņš ir iepazinis savu klientu, ir informēts par viņa alerģijām, slimības vēsturi un citām veselības iezīmēm, kas ļauj veiksmīgāk konsultēt pašārstēšanās procesā.
*
Lai atrastu savu farmaceitu, speciāli nekas nav jādara – gluži vienkārši pēc zālēm vienmēr jādodas uz to pašu aptieku. Mazās pilsētas tas ir vieglāk, taču lielajās procesu apgrūtina aptieku tīklu darbaspēka rotācija – ierastais darbinieks pēc mēneša jau atrodams otrā pilsētas galā.
*
Lai gan farmaceiti palīdz izvēlēties piemērotākās zāles, arī šie speciālisti reizēm var būt bezspēcīgi. Senāk pēc padoma gāja pie vecmāmiņas, bet tagad to visbiežāk meklē internetā. No pārlūkā izlasītās informācijas nereti par sev derīgām atzīst gandrīz visas kaites.
Profesionāļi smej – ja ļoti grib, vīrietis kādā no savām saslimšanām var atrast arī grūtniecības simptomus. Pacients, izlasot informāciju, nosaka sev diagnozi, atrod vajadzīgās zāles un dodas uz aptieku. Ja farmaceits redz, ka klients ir pārliecināts par savu izvēli, zina zāļu nosaukumu, devu un apstiprina, ka māk tās lietot, viņam nav pamata turpināt sarunu un izvaicāt. Šā iemesla dēļ tīmeklī esošā informācija jāuztver kritiski un aptiekā jājautā speciālistam, vai medikamenti tiešām ir piemēroti. Pretējā gadījumā pastāv nopietnu sarežģījumu risks.
