Cik veseli ir mūsu zobi 13
“No padomju laikiem saglabājies uzskats – ja bērnam slikti zobi, vainīgi tikai zobārsti. Taču par mutes veselību jārūpējas vecākiem,” uzskata zobārsts, Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Andis Paeglītis. “Vismaz Rīgā iespēju apmeklēt zobārstu netrūkst, bet bērnus atved brīvdienā vai naktī ar sāpēm. Tas liecina, ka vecāki savu atvašu mutes veselībai nepievērš pietiekami lielu uzmanību. Zobus regulāri rūpīgi kopjot un laikus salabojot jau bērnībā, tiek radīti priekšnosacījumi, lai nerastos lielas problēmas turpmāk.”
Arī pieaugušajiem, apmeklējot zobārstu un zobu higiēnistu profilaktiski vienu līdz divas reizes gadā, nebūtu stipru bojājumu. Kad jau radušās sāpes, tie būs lielāki un arī izdevumi prāvāki, it īpaši, ja nāksies ārstēt zobu sakņu kanālus. Tad izmaksas par zobu var sasniegt 100–200 eiro un pat vairāk, tāpēc vainu nevajadzētu ielaist. “Zobi pastiprināti bojājas ne tikai tāpēc, ka kopš bērnības nav atbilstīgi kopti. Nozīme ir arī iedzimtībai. Daudzi laikus nevēršas pie daktera, jo nespēj pārvarēt paniskās bailes, kas radušās padomju laikā, kad neizmantoja anestēziju,” novērojusi Aiva Lībere.
Mutes veselības problēmas kļūst vēl jo aktuālākas, pagarinoties mūža ilgumam. Arvien veiksmīgāk iespējams novērst sirds un asinsvadu, onkoloģiskās un infekcijas slimības, taču arī zobi gadu gaitā nolietojas.
Par visu valsts iedzīvotāju zobu veselības raksturlielumu uzskata 12 gadu vecu bērnu mutes dobuma stāvokli. Vēl nesen tas bija ļoti slikts – 5,8. Tas nozīmē, ka vienam bērnam bija bojāti vidēji gandrīz seši zobi. Pašlaik šis rādītājs ir ievērojami labāks, 2,9, bet Skandināvijā, ko dakteris Paeglītis uzskata par paraugu, tas ir mazāks par 1. Toties 70–80 gadu veciem cilvēkiem Latvijā mutes veselība ir līdzīga kā ziemeļu kaimiņiem.
Andis Paeglītis uzskata: lai uzlabotu zobu veselību, jāsāk ar pašu vienkāršāko, kas ir katra spēkos, – pareizu un rūpīgu mutes higiēnas ievērošanu. Diemžēl Slimību profilakses un kontroles centra 2012. gadā veiktais pētījums par bērnu zobu kopšanas paradumiem liecināja, ka jaunieši, pieaugot gadiem, zobu tīrīšanai velta arvien mazāk uzmanības.
“Svarīgi, ko katrs ikdienā uzskata par prioritāti. Gadās, ka mute pustukša, ar aplūzušiem zobiem, taču brauc ar lepnu automašīnu. Vai arī bērnam pērk košļājamo gumiju, taču zobu sukas mājās nav,” novērojis zobārsts.
Dārgi, bet – cik?
Samērā augsto zobārstniecības pakalpojumu cenu nosaka daudzi apstākļi, vispirms – materiālu izmaksas. Tos ieved no Vācijas, Itālijas un citām valstīm, un piegādātāji neņem vērā mūsu slikto ekonomisko situāciju. Cenas teju katru gadu pieaug, jo tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas.
Andis Paeglītis stāsta, ka daudzi ar nopietnām mutes veselības problēmām pie zobārsta nemaz nedodas, jo jau iepriekš pieņem, ka ārstēšana nebūs pa kabatai. Viņaprāt, situācija tomēr nav tik bezcerīga. Pirmām kārtām Latvijā zobārstu pakalpojumu cenas stipri atšķiras atkarībā no atrašanās vietas, un galvaspilsētā tās ir augstākas nekā citviet. Daudzi dakteri lielākoties konsultē bez maksas. Daudzviet aprēķina kopējo ārstēšanas cenu un iespējams norēķināties pa daļām. Galvenais ir atrast ārstu, ar kuru būtu savstarpēja uzticēšanās.
Zobārstniecības pakalpojumu daļējai apmaksai pašvaldības ir noteikušas atšķirīgu palīdzību. Ikviens, kuram trūkst naudas zobu ārstēšanai, var interesēties par pabalsta saņemšanas iespējām.
Kustīgu zobu var laimēties izraut par pieciem eiro, taču, ja tas ir anatomiski atšķirīgs, piemēram, ar nepareizu guļu vai biezākām starpsienām, var būt nepieciešama nopietnāka operācija, kas maksā vairāk.
Būtu aplami uzskatīt, ka vienmēr labākais ir dārgākais variants. Reizēm var atrast arī samērā ekonomisku risinājumu. Baltās kompozītplombas kariesa ārstēšanai maksā 20–65 eiro. Lētākas ir amalgamas, kuru cena ir 15–40 eiro, bet kalpošanas laiks ir daudz ilgāks.
Reizēm gan var gadīties kā teicienā skopais maksā divreiz, piemēram, taupot naudu, nav ieteicams izmantot vislētāko štancēto metāla kroni, jo tas var veicināt zoba saknes kariesa veidošanos. Vēlamāks ir individuāli gatavots kronis, kura cena atkarībā no materiāla var svārstīties no 70 līdz 280 eiro.
Viens no lētākajiem protezēšanas variantiem, lai varētu atjaunot košļāšanas mehānismu, nodrošināt pareizu sakodienu un patīkamu izskatu, ir izņemama plastmasas platīte, kura maksā aptuveni 100–150 eiro. Atsevišķās Rīgas klīnikās cena var būt augstāka, taču, kā atzīst Andis Paeglītis, kvalitāte tāpēc neatšķirsies.
Lai aizpildītu tukšumu starp diviem zobiem un atbrīvotu kaimiņus no papildu slodzes, reizēm vislabākais risinājums ir zoba implants, taču šajā gadījumā jārēķinās vismaz ar 1200 eiro. Tomēr ne visiem, piemēram, hroniskiem slimniekiem, šī vismodernākā zoba atjaunošanas metode būs piemērota.
