Tas ir globāls bizness – populārā garšviela kurkuma nogalina cilvēkus. Vai ir un būs kādi risinājumi? 31
Kurkuma, ingveru dzimtas ziedošs augs, jau sen ir novērtēts ājurvēdas medicīnā tās pretiekaisīgo īpašību dēļ. Āzijas virtuvēs tā populāra savas specifiskās garšas un dinamiskās nokrāsas dēļ. Haldi, garšvielas hindi nosaukums, ir atvasināts no sanskrita un nozīmē “zelta krāsa”. Bet miljoniem Dienvidāzijas iedzīvotāju, kuri to parasti patērē, kurkumas dzeltenums, kas iekrāso ādu, var būt maldinošs un nāvējošs.
Lai palielinātu krāsas intensitāti, sakneņus, no kuriem iegūst garšvielu, regulāri apsmidzina ar svina hromātu, neirotoksīnu.
Šī prakse tad arī izskaidro to, kāpēc Dienvidāzijā ir visaugstākais saindēšanās ar svinu līmenis pasaulē, par šo problēmu plašāk savā rakstā ziņo izdevums The Economist.
Tā izraisītās sirds un smadzeņu slimības, pret kurām īpaši uzņēmīgi ir bērni, 2019. gadā izraisīja vismaz 1,4 miljonus nāves gadījumu reģionā. Tiek lēsts, ka tajā gadā saindēšanās ar svinu ir samazinājusi Dienvidāzijas produktivitāti par 9% no IKP.
Tomēr izrādās, ka ar gudru politiku, saprātīgu vadību un gudru vēstījumu šo postu var ievērojami samazināt. Bangladeša ir parādījusi, kā. Zinātnieki kopā ar mediķiem valstī uzsāka plaša mēroga kampaņa pret kurkumas viltošanu jeb uzlabošanu.
Saskaņā ar nesen publicētajiem datiem valsts tādējādi tikai divu gadu laikā samazināja kurkumas uzlabošanas izplatību savos garšvielu tirgos līdz nullei. Tas samazināja svina līmeni Bangladešas kurkumas dzirnavu strādnieku asinīs par aptuveni trešdaļu. Visā valstī tas, iespējams, izglāba tūkstošiem dzīvību.
Citām valstīm, kurās ir izplatīta it kā neizskaidrota saindēšanās ar svinu, vajadzētu sekot Bangladešai.
Jaunākie aprēķini liecina, ka 815 miljoni bērnu — trešdala no pasaules kopējā skaita — ir saindējušies ar šo metālu.
Saindēšanās cēloņi ir daudz. Vāji vai nepastāvoši regulatori atļauj ar svinu piesātinātus virtuves piederumus, kosmētiku un citus produktus, ziņo The Economist.
Tomēr viltota kurkuma izskatās kā galvenais vaininieks gandrīz visur, galvenokārt sliktas prakses dēļ Indijā, kur tiek ražoti 75% garšvielu.
Indija bija avots lielai daļai indīgo pigmentu, kas atrasts Bangladešā, un tiek lēsts, ka tajā ir visaugstākā saindēšanās ar svinu.
Bangladešas reakcija uz šo problēmu bija sekojoša – tās galvenie elementi ietvēra atvērtību ārvalstu ekspertīzēm; efektīvas NVO; valdības vēlme sadarboties ar viņiem; un vēl plašākas koalīcijas veidošana, iekļaujot arī žurnālistus un privātos uzņēmumus, lai maksimāli palielinātu negodīgo ražotāju publicēšanu un atklāšanu.
Indijai, kuras līderis Narendra Modi nesen izdzina ārvalstu investorus un likvidē visas NVO, kuras viņš uzskata par sev nedraudzīgām, ir daudz ko mācīties no Bangladešas atvērtākās un pragmatiskās pieejas.
Jaunattīstības valstīm ir neskaitāmas veselības un vides problēmas, kuras dažādas organizācijas varētu palīdzēt atrisināt.
Šo daudzo iemeslu dēļ tās ir jāuztur un plaši jāizmanto jau pozitīvā pieredze.
