Gar dzīvojamo māju stiepjas elektrības gaisvadu līnija. Vai un cik slikti tas var ietekmēt veselību? Skaidro zinātniece 12
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Gar dzīvojamo māju 20–30 metru attālumā stiepjas 20 kV elektrības gaisvadu līnija. Vai un cik slikti tas var ietekmēt veselību? LIGITA K.
Kā jebkura elektroiekārta, arī gaisvadu līnijas rada gan elektrisko, gan magnētisko lauku. Jo augstāks spriegums, jo lielāks magnētiskais lauks.
Taču būtiska ir arī elektriskās strāvas darbības frekvence, kas dažādām elektroiekārtām ir atšķirīga.
“Elektrolīnijās tiek izmantota elektriskā strāva, kuras frekvence ir 50 Hz, kas uzskatāma par ļoti zemu frekvenci jeb viļņa garums ir ļoti liels. Šīs frekvences skaņas ar dzirdi nevar uztvert, tā nerada kaitējumu veselībai, īpaši, ja attālums jau ir lielāks,” skaidro RTU Elektrotehnikas un vides inženierzinātņu fakultātes zinātniece Laila Zemīte.
Ministru kabineta normatīvajos aktos teikts, ka elektriskā lauka pieļaujamā vērtība, kas nekaitē veselībai, ir 5000 voltu uz metru (V/m), savukārt magnētiskajam laukam pieļaujamā vērtība ir 100 mikroteslu (μT).
Šie skaitļi attiecas uz pilnīgi visām Latvijā esošajām elektroenerģijas pārvades un sadales līnijām, un tie jāievēro, tās ierīkojot.
Jo tālāk atrodamies, jo ietekme mazāka
Līnijām mērījumi tiek veikti vietās, kur ir zemākā vadu nokare – 1 metra augstumā no zemes, t.i., aptuveni cilvēka sirds augstumā.
“Vienalga, kurā vietā zem līnijas mēs atrastos, tās magnētiskais lauks nepārsniedz 25 mikroteslas (330 kV līnijai). Tas nozīmē, ka faktiski šim magnētiskajām laukam nav ietekmes uz cilvēka veselību,” teic Laila Zemīte.
Savukārt elektriskais lauks ir 1–2 tūkstoši V/m, kas ir 3–4 reizes mazāk par pieļaujamo noteikto vērtību. 20 kV gaisvadu līnijai magnētiskais lauks ir 0,2–0,3 μT, bet elektriskais lauks ap 100 V/m.
Jāņem vērā, ka šādi rezultāti būs, ja stāvēsim tieši zem līnijas, turpina zinātniece. Jo tālāk atrodamies no līnijas, jo ietekme strauji samazinās.
Tātad, dzīvojot kaut 20–30 metru attālumā no gaisvadu līnijas, negatīvas ietekmes uz veselību nav, viņa apgalvo un atgādina, ka elektrisko un magnētisko lauku rada jebkura sadzīves elektroierīce, piemēram, ieslēgtam putekļsūcējam 30 cm attālumā elektriskais lauks būs 50 V/m, bet magnētiskais lauks 20 μT, veļasmašīna radīs 10 μT magnētisko lauku, mikroviļņu krāsns 3 cm attālumā būs 200 μT, kas jau pārsniedz pieļaujamo normu.
Turot matu fēnu vai bārdas skuvekli 3 cm attālumā, magnētiskais lauks var sasniegt jau 2000 mikroteslu.
Jāievēro aizsargjosla
Lai novērstu jebkādu kaitējumu cilvēka veselībai, videi vai nebojātu elektrolīniju, tā gūstot traumas vai traucējot nodrošināt elektropiegādi, spēkā ir Aizsargjoslu likums.
Tas paredz – katrai līnijai atkarībā no tās sprieguma un atrašanās vietas noteikta aizsargjosla jeb teritorija, kurā aizliegts veikt konkrētas darbības, arī būvēt dzīvojamās ēkas, ierīkot sporta vai rotaļu laukumus, audzēt lielus kokus, bloķēt pievedceļus līnijām, ir ierobežojumi strādāt ar lielu lauksaimniecības tehniku.
“Ja zem elektrolīnijas ierīkosim mazdārziņu, tīrumā raksim kartupeļus vai lasīsim ogas, veselībai nekas slikts nenotiks, jo šis pavadītais laiks un līnijas radītais lauks nav būtisks, lai apdraudētu veselību,” mierina zinātniece.
Kas rada sprakšķēšanu
Dažkārt cilvēkus satrauc gaisvadu līnijas radītā skaņa – dūkoņa, tirkšķi, tarkšķi vai sprakšķēšana.
Lielākoties šī skaņa dzirdama mitros, lietainos laika apstākļos, arī negaisa laikā.
“Šīs skaņas vairāk raksturīgas 330 kV augstsprieguma līnijām, tās izraisa koronas zudumi jeb elektriskās izlādes līnijā. Pārvadot elektroenerģiju, vadi sasilst, un mitrākā laikā siltums sāk izdalīties, radot šo sprakšķošo skaņu. Taču attālums ir pietiekami liels, izlāde ir neliela, un tas rada tikai troksni, bet ne kaitējumu veselībai,” skaidro Laila Zemīte.
Ietekmi aizvien pēta
Vaicāta, kā līnija var ietekmēt veselību, ja cilvēks tomēr ilgstoši – mēnešiem vai gadiem – uzturas tuvāk līnijai, nekā to nosaka Aizsargjoslu likums, zinātniece skaidro, ka pētījumu par līniju ietekmi uz cilvēka veselību ir ļoti daudz un tie aizvien turpinās.
“Plānojot ikkatru jaunu objektu, tiek novērtēts potenciālais lauks, ko tas radīs.
Tomēr ilgstoši elektriskā un magnētiskā lauka tuvumā, kas pārsniedz noteiktās vērtības, nebūtu ieteicams uzturēties cilvēkiem ar sirdsdarbības traucējumiem.
Tas varētu izpausties, dzīvojot tiešā lielu industriālu objektu tuvumā, kur ir dažādas rotējošas iekārtas, kas rada spēcīgāku magnētisko lauku. Taču, dzīvojot līnijas tuvumā, šādas iespējas nav.”
Latvijā elektrība tiek pārvadīta pa līnijām ar dažādu spriegumu:
augstsprieguma – 330 kV vai 110 kV pārvades līnijām
vidējā sprieguma – 6–20 kV gaisvadu (arī kabeļu) līnijām
zemsprieguma gaisvadu un 0,23–0,4 kV kabeļu līnijām
Aizsargjosla gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijāmpilsētās un ciemos:
līdz 20 kV – 2,5 m no līnijas ass
110 kV – 7 m no malējiem līnijas vadiem uz ārpusi
330 kV– 12 m no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas
Aizsargjosla gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām lauku teritorijās:
līdz 20 kV – 6,5 m no līnijas ass
110 kV– 30 m no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas
330 kV– 30 m no malējiem vadiem uz ārpusi no līnijas
