Valsts maksā arī par paģirām 0
Tomēr amatpersonas tik un tā ir pārliecinātas par slimības lapu “epidēmiju”. Lai to novērstu, Ministru kabinets uzdeva Labklājības ministrijai kopā ar Finanšu ministriju un Veselības ministriju izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā iesniegt likuma grozījumus. Nebija ilgi jāgaida, augustā LM steidzīgi sasauca sanāksmi kopā ar sociālajiem partneriem par tiesību aktu grozījumiem, kas tikšot pievienoti 2017. gada valsts budžeta paketei, un informēja, ka likums par maternitātes un slimības apdrošināšanu esot papildināts ar šādu pantu: “Ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā saņemts Veselības inspekcijas atzinums par darbnespējas lapas nepamatotu izsniegšanu, pārmaksātās pabalstu summas atgūst no ārstniecības iestādes ārsta vai ārsta palīga, kas izsniedzis konkrēto darbnespējas lapu.”
Tātad plānots, ka ārstiem tiks uzlikts vēl stingrāks žņaugs nekā patlaban. Šobrīd vienīgi VI, ņemot vērā Administratīvo pārkāpumu kodeksu, drīkst ārstniecības personām vai ārstniecības iestādes vadītājam par nepamatoti izsniegtu darba nespējas lapu uzlikt sodu līdz 350 eiro. To inspekcija dara tad, ja pārliecinājusies, ka slimības lapa ir, bet slimības nav. Ja pārkāpums tiek izdarīts atkārtoti gada laikā, tad naudas sods var sasniegt līdz pat 700 eiro. Bet, ja spēkā stāsies minētie likuma labojumi, tad žņauga uzlikšanā piedalīsies arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Šīs iestādes tiesvedību daļas vadītāja Sarmīte Bruzgule apliecināja, ka aģentūra varēs piedzīt nepamatotos pabalstos samaksāto naudu no ārsta vai ārsta palīga, ja VI būs konstatējusi, ka slimības lapa izsniegta bez objektīva pamatojuma. Ja mediķi naudu neatdos labprātīgi, aģentūrai būs iespēja vērsties tiesā.
Lauku Ģimenes ārstu asociācija kritizē šo Labklājības ministrijas ieceri, atgādinot, ka ārstiem nav jārisina sociālās problēmas. Asociācijas vadītāja ģimenes ārste Līga Kozlovska minēja arī šādus piemērus – VSAA reģionālo nodaļu iejūtīgie darbinieki mudinot bezdarbniekus doties pie ģimenes ārsta un lūgt darba nespējas lapu, jo tā ir iespēja pagarināt savu bezdarba laiku uz slimības rēķina. Bezdarbnieki to arī izmantojot, jo neviens jau nav simtprocentīgi vesels.
Ģimenes ārstu rīcībā ir apmēram desmit centimetrus biezs krājums ar dažādiem diagnožu šifriem, sākot no ieauguša naga un smaganu iekaisuma pēc zobu izraušanas līdz ļoti nopietnām saslimšanām. “Bankrotē maizes kombināts, un cilvēkam sākas depresija, pievienojas muguras sāpes. Viņš katru darba dienu ir cēlies trijos četros, smagi strādājis, un tas ir atstājis sekas uz viņa veselību. Šāds cilvēks ierodas pie ģimenes ārsta un lūdz darba nespējas lapu. Tad kā lai viņam to liedz?” vaicā ārste.
Arī tad, ja ārsts konstatē pacientam izdegšanas sindromu, ir atļauts rakstīt slimības lapu. “Tas ir ļoti kutelīgs jautājums, un ārstam ir jāspēj atšķirt, kad slimnieks simulē un kad patiešām viņa veselība cieš no pārmērīgas darba slodzes un vai šāds pacients nav jāsūta pie psihiatra,” saka ģimenes ārsts Andris Lasmanis.
Pieminētajā diagnožu krājumā ir iekļauts arī abstinences sindroms, ko tautas valodā dēvē par paģirām. Ja rokas dreb, ir nelaba dūša, galvas reiboņi un ģimenes ārsts to visu apzinīgi apraksta pacienta slimības vēsturē, tad slimības lapa tiek izsniegta pamatoti. Šādas slimības lapas joprojām tiek apmaksātas, un būtu loģiski, ja LM ienāktu prātā veikt izmaiņas tiesību aktā, lai par šādu slimnieku attaisnojošo dokumentu nevajadzētu maksāt ne darba devējam, ne arī sociālās apdrošināšanas aģentūrai, ja gadījumā sindroms ir ieildzis. Aptaujātie ģimenes ārsti neslēpa, ka slimības lapas ar šādu diagnozi ir izrakstījuši, bet to gan neesot daudz.
