Kas jāzina par vairogdziedzeri – cilvēka vielmaiņas dzinēju 0
Mazo, taurenim līdzīgo orgānu kakla apvidū var salīdzināt ar cilvēka organisma vielmaiņas dzinēju. No tā atkarīgs, cik ātra būs katras organisma šūnas vielmaiņa un funkciju izpilde, kā arī visa organisma augšana.
Vesela pieauguša cilvēka vairogdziedzeris sver tikai 18–25 gramus, taču tā asinsrite ir piecreiz intensīvāka nekā nierēs un gandrīz simtkārt aktīvāka nekā kāju vai roku muskuļos. – Šie fakti liecina par vairogdziedzerī sintezēto hormonu būtisko nozīmi organisma vielmaiņas un bioloģisko funkciju regulācijā, – uzsver endokrinoloģe Ilze Konrāde.
Vairogdziedzera hormoni piedalās vielmaiņā, regulējot sirdsdarbību, asinsspiedienu, enerģijas ieguves ātrumu šūnās, menstruālo ciklu, nervu audu attīstību un pat intelektuālo funkciju.
Ja ģimenē kādam ir bijušas vairogdziedzera slimības vai ir neskaidras aizdomas par vairogdziedzera veselību, asinsanalīzēs jānoskaidro hormonu līmenis un jāveic ultrasonogrāfijas izmeklējumi, lai pārliecinātos par šā svarīgā orgāna veselību.
Tiroīdstimulējošā hormona (THS) noteikšana asinīs ir visjutīgākā metode vairogdziedzera funkcijas traucējumu diagnostikā. Ja TSH ir paaugstināts vai pazemināts, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai endokrinologu. Speciālists izskaidros iespējamos riskus un nepieciešamo rīcību, lai novērstu nopietnas veselības problēmas, ko rada vairogdziedzera disfunkcija. Vēl var būt nepieciešama ultrasonogrāfija dziedzera izmēru, mezglu un iespējamo ļaundabīgo veidojumu konstatēšanai.
Biežāk vairogdziedzera slimības mēdz būt sievietēm, tādēļ daudzviet Eiropā ārsti iesaka pārbaudīt vairogdziedzeri pirms grūtniecības vai iespējami agrīnā tās periodā, kā arī periodiski pēc 40 gadu vecuma.
Ārstējot vairogdziedzera funkciju traucējumus, vispirms jāsamazina endokrīnā orgāna slodze. Specifisko hormonu veidošanās nav iespējama bez joda, tādēļ ik dienas ar jūras produktiem vajadzētu uzņemt aptuveni 150 μg. Tā deficīts bērnībā bieži vien izraisa vairogdziedzera slimības turpmākajā dzīvē. Ne mazāk svarīgs ir kobalts, varš, mangāns, kalcijs, stroncijs un cinks.
