Citāda maize – dzīva un bagātīga. Svaigēdāju pieredze 0
Jāraugās, lai mazāk taukvielu
“Meklēju veselīgu alternatīvu ikdienas maltītēm. Nekādu problēmu ar veselību man nav, vienkārši gribu dzīvot citādi. Jau esmu izmēģinājusi dažādas veģetāras, vegāniskas un svaigēdāju receptes. Tagad gribētu pagatavot citādu dienišķo maizi! Kā cep svaigēdāju maizīti? Ar cieņu – Ilona Rīgā.”
Svaigēdāju maize patiesībā nav cepta, tāpēc tā ir ļoti vērtīga – tajā saglabājies dzīvības spēks un visas vērtīgās uzturvielas. Tradicionālajai maizei tā nelīdzinās, pēc izskata atgādina krekeru vai palielu cepumu. Plāna, viegla, gluži kā maizes papīrs!
“Iespējams, vairākums to pat nesauktu par maizi, jo izskatās citāda. Toties, šādu maizīti apēdot, ir viegluma sajūta,” uzsver vegāne, veselīga uztura entuziaste Agra Lieģe.
Agra ievēro vegānisma uztura principus. Divus gadus viņa dzīvojusi Londonā, pirms tam trīs gadus studējusi Lankasterā, Anglijas ziemeļos, un atzīst, ka tur ir viegli būt vegānei – ir gan specializētie veikali, gan restorāni. Vēl svarīgāk – arī sociālā vide ir ļoti atbalstoša.
“Latvijā joprojām, ja necienājies ar kartupeļiem un gaļu, tevi var nesaprast. Arī es galējībās nekrītu. Zinu, ka uz svaigēšanu jāpāriet lēnām, organismam jāpierod. Aktīvs un dzīvelīgs ēdiens ir liela pārmaiņa. Man nav tādu veselības problēmu, ka nedrīkstētu ēst produktus ar glutēnu, tāpēc reizēm nobaudu arī īsto rudzu maizi, man garšo,” atzīst Agra.
Eiropā pārsvarā nopērkama svaigēdāju maize, kuras pamatsastāvs ir rieksti un sēklas, klāt pievienoti dārzeņi, žāvēti augļi. Lai gan rieksti satur mūsu organismam nepieciešamās nepiesātinātās taukskābes, nereti šāda svaigēdāju maize ir taukvielām pārlieku bagāta, satur daudz kaloriju. “Ja to izvēlas ēst tradicionālās maizes vietā, 50% tauku tomēr ir pārāk daudz. Es tādu vairāk dēvētu par našķi,” – tā Agra. Ja vēl pievienoti žāvētie augļi, pārmērīgs ir arī cukura daudzums. Londonas veikalos bijusi nopērkama maize, kam veselīgumu piešķir diedzēti graudi, tomēr tā neder svaigēdājam, jo cepta.
Agrai iepatikusies maizīte, kam pamatā bioloģiski audzētie, zaļie (neapstrādātie) griķi, ko vispirms izmērcē un tad sadiedzē – tas ļauj uzturvielām veiksmīgāk uzsūkties organismā. Diedzēšanas process graudaugā palielinot olbaltumvielu saturu un samazinot cietes daudzumu. Piemērota arī sportistam un ceļotājam, kas dodas garākā pārgājienā. Svarīgi, ka griķos nav glutēna, graudu olbaltumvielas. Glutēnu satur kviešu, miežu, rudzu un auzu graudi.
“Man patīk, ka tā gatavota no griķiem, jo maize ir ogļhidrātus saturošs graudaugu produkts. Turklāt griķos ir diezgan liels proteīna jeb olbaltumvielu saturs, bet nav glutēna. Lai cik laba būtu rudzu maize, pat ja tā gatavota ar dabisko ieraugu, pārsvarā tajā tomēr ir glutēns. Arvien vairāk cilvēku glutēns izraisa alerģiju – no nelielas nepanesības līdz tik smagai kaitei kā celiakija.
Priecājos, ja svaigēdāju maizei ir pievienotas arī linsēklas, jo tās ir bagātīgs omega 3 veselīgo taukskābju avots. Vegānam un veģetārietim jau allaž jādzenā pa pasauli omega 3 un vitamīns B12, īpaši jāizvēlas produkti, lai saņemtu visu organismam nepieciešamo bez gaļas un olu ēšanas.”
Iespējams nopirkt arī bezglutēna maizi. Tā gatavota, piemēram, no kviešiem, kas īpaši apstrādāti, lai tajos nebūtu glutēna.
