Hops, un ir klāt! Zinātnieki apgalvo, ka vecums iestājas “vienas nakts laikā” – cik gados tas notiek? 3
Lielākā daļa no mums ir pieraduši domāt, ka novecošana ir lēns un vienmērīgs process, kas norit gadu desmitiem. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka realitāte ir daudz pārsteidzošāka. Izrādās, ka cilvēka organisms nepārtraukti nemainās vienmērīgi, bet piedzīvo straujus lēcienus, kad pārmaiņas notiek īpaši izteikti.
Par to ziņo zinātniskais izdevums Nature Aging, atsaucoties uz plašu pētījumu, kurā analizētas būtiskas izmaiņas cilvēka organismā dažādos dzīves posmos.
Divi vecuma posmi, kad viss mainās
Stenfordas Universitātes pētnieki, analizējot cilvēkus vecumā no 25 līdz 75 gadiem, nonāca pie secinājuma, ka eksistē divi konkrēti dzīves posmi, kad novecošana kļūst īpaši strauja.
Pirmais šāds lūzuma punkts iestājas ap 44 gadu vecumu, bet otrais – ap 60 gadiem. Tie nav vienkārši simboliski skaitļi – šajos periodos organismā notiek plašas molekulāras pārmaiņas, kas ietekmē gandrīz visas sistēmas.
Pētījuma autori uzsver, ka šīs izmaiņas nav virspusējas – tās notiek dziļi šūnu un molekulu līmenī, kas arī izskaidro, kāpēc cilvēki dažkārt pēkšņi izjūt krasas pārmaiņas savā pašsajūtā.
44 gadu vecums
Pirmais būtiskais pārmaiņu vilnis daudziem izrādījies pārsteigums. Līdz šim tika uzskatīts, ka šajā vecumā lielākās izmaiņas galvenokārt skar sievietes hormonālo pārmaiņu dēļ. Taču pētījums pierāda, ka līdzīgas izmaiņas piedzīvo arī vīrieši.
Apmēram 44 gadu vecumā organisms sāk citādi pārstrādāt alkoholu, kofeīnu un taukus. Tas nozīmē, ka ieradumi, kas agrāk šķita nekaitīgi, pēkšņi var sākt ietekmēt veselību daudz spēcīgāk.
Šajā laikā pieaug arī sirds un asinsvadu slimību risks, parādās pirmās izteiktākās ādas novecošanas pazīmes, kā arī var samazināties muskuļu tonuss. Cilvēka ķermenis sāk signalizēt, ka tas vairs nestrādā tāpat kā agrāk.
60 gadu robeža – trieciens imunitātei
Otrais lielais pārmaiņu posms iestājas ap 60 gadu vecumu, un tas jau skar vēl plašākas organisma funkcijas.
Šajā vecumā ne tikai turpinās ietekme uz sirds un muskuļu sistēmu, bet būtiski mainās arī organisma reakcija uz ogļhidrātiem. Tas var ietekmēt enerģijas līmeni un vielmaiņu kopumā.
Īpaši nozīmīga ir imūnsistēmas pavājināšanās. Organisms kļūst jutīgāks pret infekcijām un vīrusiem, kā arī var pasliktināties nieru darbība. Tieši tāpēc daudzi cilvēki pēc 60 gadu vecuma biežāk saskaras ar veselības problēmām.
Daudzi cilvēki atzīst, ka kādā brīdī paskatās spogulī un sajūt, ka kaut kas ir mainījies. It kā novecošana būtu notikusi pēkšņi, gandrīz vienas nakts laikā. Zinātnieki apstiprina, ka šāda sajūta nav tikai iedoma.
Šie straujie bioloģiskie lēcieni patiešām pastāv, un tie var radīt iespaidu, ka novecošana notiek ļoti strauji.
Tas nozīmē, ka rūpes par veselību ir īpaši svarīgas tieši šajos kritiskajos dzīves posmos, jo savlaicīga ieradumu un dzīvesveida maiņa var palīdzēt mazināt šo pārmaiņu ietekmi.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.




