Kā izvēlēties gardāko medu? Izcelsme, veidi un vērtīgi padomi 0
Latvijas Biškopības biedrības vasaras saieta laikā notika medus degustācijas konkurss, kurā no pāri par septiņdesmit paraugiem par “Garšīgāko medu 2019” tika atzīts Valkas novada Kārķu pagasta zemnieku saimniecības “Dzintari” dravā ievāktais meža ziedu medus, bet pērn uzvarētāja laurus plūca Rīgā uz viesnīcas jumta ievākts liepziedu medus. Kā pircējam saprast, kurš medus labāks, vērtīgāks?
Katram savas garšas kārpiņas
“Biškopju vasaras konkursā nav īpašas vērtēšanas komisijas. Tā kā bitenieki paši ražo medu un par to arī daudz zina, viņi tiek pielīdzināti ekspertiem. Parasti uzvarētājs ir medus, kurš ar kaut ko atšķiras no pārējiem,” stāsta biedrības pētniece Ineta Eglīte. Ja vien nepērk medu lielveikalā, bet tirdziņā vai pie biškopja mājās, pirms iegādes medu iespējams nogaršot. To, kurš vislabāk garšo, ir arī vērts pirkt, teic pētniece.
Iegādājoties noteiktu augu, piemēram, viršu vai liepziedu, medu, būtu labi zināt, kā tas izskatās, garšo un smaržo. Latvijā tradicionāli pieejams liepziedu, rapšu, viršu, griķu, pūpola ziedu monoflorais medus.
Tur, kur bišu dravas ir mežu izcirtumos, vāc gaišo un maigo aveņu ziedu, bet dažos gados pat melleņu ziedu medu. “Lai gan cilvēki uzskata, ka liepziedu medus ir īpaši veselīgs un labs, tam piemīt savdabīga mentola, daži pat saka – medikamentu, piegarša.
Tumšo viršu medu var pazīt arī vizuāli – burciņā iepildīts, tas atgādina želeju.
Dažādu ziedu medū ir garšu un smaržu buķete, jo tas ievākts no visa, kas vien zied tuvākajā apkārtnē. Katrā vietā tā ir atšķirīga, to iespaido arī laika apstākļi, mēnesis. Ja tuvumā bijis ziedošs griķu lauks, tad gan var iepirkties, jo specifiskā griķu garša var pārmākt citas,” stāsta Ineta Eglīte.
Tumšo šķirņu medus ir dažādām minerālvielām un citām bioloģiski aktīvām vielām bagātāks nekā gaišo šķirņu medus. Piemēram, griķu medu uzskata par īpaši veselīgu, jo tajā salīdzinājumā ar citām medus šķirnēm ir daudz dzelzs un antioksidantu.
Karstās vasarās, kad augi ātri pārzied, bites ievāc arī lapu izsvīdumu medu. Latvijā visvairāk “svīst” ozoli un liepas, mazāk – ievas, oši, kļavas, bērzi, pīlādži. Lapu izsvīduma medum raksturīga tumši brūna krāsa ar zaļganu toni, tas ir lipīgs, ļoti staipīgs un ar īpatnēju garšu. Atšķirībā no ziedu medus, tā cukuru un minerālvielu sastāvs ir daudzveidīgāks, bet antibakteriālās īpašības izteiktākas, tāpēc daudzviet pasaulē tas tiek augstu vērtēts.
Vai sacukurojies sliktāks?
Pirms iegādes medu vajag arī pasmaržot, jo svarīgs ir arī tīkams aromāts. Ļoti būtisks ir uzticēšanās moments, tādēļ vispareizāk būtu iegādāties medu no pazīstama biškopja. Arī aptauju dati liecina, ka apmēram 74% pircēju medu iegādājas tieši no ražotāja dravā vai ar piegādi dzīves vai darba vietā, 18% medu pērk tirgū, bet 14% to ražo paši vai saņem kā dāvanu no paziņām vai draugiem.
“Jo šķidrāks medus, jo ātrāk to vajag apēst, ilgi neglabāt.
Īpaši pavasara medus, kurš ievākts pirms Jāņiem, parasti ir ļoti šķidrs, tādēļ to nevajadzētu iepirkt lielos daudzumos, piemēram, ziemas krājumiem. Medus kristalizēšanās ātrums atkarīgs no tā, cik tajā ir glikozes un fruktozes. Ja medū ir vairāk fruktozes, tas kristalizējas lēnāk, ja glikozes – straujāk. Piemēram, rapšu medus kristalizējas ļoti ātri,” skaidro Ineta Eglīte.
Pārtikas un veterinārā dienesta Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vecākā eksperte Adrija Sietiņsone teic, ka valda nepamatots uzskats, ka kristalizējies jeb sacukurojies medus ir viltots – gatavots no cukura jeb saharozes un otrādi – ja medus šķidrs, tad tam ir pievienots cukura sīrups. Taču labs medus pēc konsistences var būt gan šķidrs, viskozs, gan daļēji vai pilnībā sakristalizējies. Var pirkt droši, jo kristalizēšanās laikā tā ķīmiskais sastāvs un uzturvērtība nemainās.
Atsevišķas medus šķirnes kristalizācijas laikā mēdz noslāņoties – burkas apakšdaļā tas ir sabiezējis, tumšāks, bet virspusē – šķidrāks, gaišāks. Tas ir dabisks process un nav nekas ārkārtējs, jo burciņas apakšā nosēžas glikoze, kura veido kristālus, bet fruktoze uzkrājas burciņas augšdaļā, kur ir arī vairāk ūdens. Der gan atcerēties, ka medus ar augstu mitruma daudzumu var ne tikai noslāņoties, bet arī nav ilgi uzglabājams, var sarūgt, tādēļ biškopji raugās, lai ūdens daudzums medū nepārsniegtu 18%.
Regulāras pārbaudes
Noteikumi paredz, ka ikviena biškopja pienākums ir pašam pārbaudīt sava medus kvalitāti, pirms tas nonāk pircēju rokās. Akreditētas laboratorijas izsniegtais testēšanas pārskats kalpo par saldā dabas produkta kvalitātes apliecinājumu.
Laboratorijā tiek noteikts mitruma daudzums, saharozes, kā arī reducējušo cukuru – glikozes un fruktozes – īpatsvars, diastāzes skaitlis, kuru izsaka Gotes vienībās un kurš raksturo medus bioloģisko vērtību, un hidroksimetilfurfurola (HMF) līmenis, kurš nedrīkst pārsniegt 40 mg/kg.
Starp citu, medu karsējot vai ilgstoši uzglabājot, tā sastāvā esošie cukuri daļēji pārveidojas par potenciāli kancerogēno HMF.
Nelielā daudzumā šī viela ir arī citos pārtikas produktos. Medus kvalitātes kontroli regulāri veic arī Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvji, ņemot paraugus gan tā ieguves, gan pārstrādes vietās. Medus papildus tiek izmeklēts, lai noskaidrotu iespējamo atliekvielu klātbūtni, jo tajā nedrīkst būt veterināro zāļu, pesticīdu vai citu cilvēka veselībai kaitīgu vielu paliekas.
Bioloģiskās biškopju saimniecībās katru gadu tiek veiktas papildu kontroles, tāpēc, iegādājoties bioloģiski sertificētu medu, var būt pilnīgi drošs par tā kvalitāti.Latvijas Biškopības biedrības uzlīme “Ievākts Latvijā” apliecina, ka medus izcelsme ir tikai un vienīgi Latvija.
Visas uzlīmes ir numurētas, tādēļ, atklājot kādus pārkāpumus vai neatbilstības, nav grūti noskaidrot, no kuras dravas medus ir nācis. Ja medus burciņa marķēta ar Zaļo karotītes zīmi, tas liecina, ka tās saturs atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām.
Ja māc šaubas par medus kvalitāti, var vērsties Pārtikas un veterinārajā dienestā, rakstot vēstuli vai zvanot pa uzticības tālruni. Vispirms jāizklāsta problēmas būtība, bet pēc tam jāmin precīzs produkta nosaukums, ražotājs, derīguma termiņš vai partijas numurs, kas norādīts produkta marķējumā, kā arī medus iegādes vieta un laiks.
