Ļoti spēcīgs alergēns ir riekstu, īpaši zemesriekstu, olbaltumvielas.
Ļoti spēcīgs alergēns ir riekstu, īpaši zemesriekstu, olbaltumvielas.
Foto: Goffkein.Pro/SHUTTERSTOCK

Vēdersāpes, slikta dūša, elpas trūkums, nieze… Kad pārtika kaitē veselībai 9

Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu
“Piedodiet, bet mājās jūs netiksiet!” Ukraina skaidro pavisam reālos frontes sabrukšanas iemeslus 85
Lasīt citas ziņas

Mūsdienās arvien vairāk cilvēku stāsta, ka nevar lietot to vai citu pārtikas produktu, jo pēc tam vēders burkšķ, pūšas un sāp, parādās caureja un citi gremošanas traucējumi. Lai gan daudzi uzskata, ka viņiem ir alerģija, visticamāk, nepatīkamo simptomu iemesls ir pārtikas produkta intolerance jeb nepanesība. Statistika liecina, ka pasaulē no pārtikas alerģijām cieš ap 8% bērnu un tikai 1% pieaugušo.

Atšķirīgs mehānisms

Kā pārtikas alerģija, tā nepanesība saistīta ar jutīgu organisma reakciju uz pārtiku. Alerģija ir imūnās sistēmas pārspīlēta, agresīva reakcija uz alergēnu – šajā gadījumā kādu noteiktu pārtikas produktu.

CITI ŠOBRĪD LASA
Imūnās sistēmas šūnas kļūdaini atpazīst noteiktas vielas kā svešas, bīstamas, stimulējot organismā antivielu (Ig E) izdalīšanos.

Zināms, ka pārtikas alerģiju attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai. Risks palielinās, ja vienam vai abiem vecākiem ir astma, pārtikas vai cita tipa alerģija, piemēram, polinoze (ziedputekšņu alerģija), ekzēma.

Tiek pētīti arī citi faktori, piemēram, gaisa piesārņojums. Alerģijas simptomi – tūska, nātrene, smakšana, vemšana – var būt kā tūlītēji un sākties divu stundu laikā pēc saskares ar alergēnu, tā vēlīni, kad niezoši izsitumi, gremošanas un citi traucējumi parādās vairāku stundu vai pat dienu laikā.

Ap 20–30% mazuļu var būt atopisks dermatīts. Ļoti spēcīga, dzīvību apdraudoša reakcija uz alergēnu ir anafilaktiskais šoks, kam raksturīgi elpošanas, asinsrites un sirdsdarbības traucējumi. Tādā gadījumā nekavējoties jāzvana 113.

Visbiežākie pārtikas alerģijas izraisītāji ir piens, olas, kvieši, augļi un dārzeņi, piemēram, zemenes, rieksti, jūras veltes, soja.

Savukārt pārtikas produktu nepanesībai nav nekāda sakara ar imūno sistēmu.

Visbiežāk to izraisa gremošanas procesam nepieciešamo fermentu trūkums zarnu traktā vai citi iemesli. “Problēmas nereti var radīt piena cukurs jeb laktoze. Daļai cilvēku ir laktozes nepanesība, jo zarnu fermenti nešķeļ piena cukurus, tādēļ svaiga vai pasterizēta piena lietošana izraisa vēdera pūšanos, pastiprinātu gāzu veidošanos vai pat caureju. Tādos gadījumos labāk to aizstāt ar raudzētiem piena produktiem vai lietot pienu bez laktozes,” iesaka di­ētas ārsts Andis Brēmanis, piebilstot, ka skābpiena produktu iekļaušana ēdienkartē sniedz arī papildu labumu, piemēram, uzlabo kuņģa un zarnu trakta veselību, bet netiešā veidā labvēlīgi ietekmē arī imūnās sistēmas stāvokli.

Reklāma
Reklāma

Laktozes nepanesība visbiežāk ir pārmantots tievo zarnu enzīma – laktāzes – daļējs vai pilnīgs trūkums, kura dēļ piena cukurs netiek sašķelts un neuzsūcas, bet uzkrājas zarnās, izraisot vēdera uzpūšanos, pastiprinātu gāzu izdali, ūdeņainu caureju un vēdergraizes.

Pētījumi liecina, ka lielai daļai pasaules iedzīvotāju ir laktozes nepanesība, piemēram, japāņiem – ap 100%, itāļiem – 70%, lietuviešiem – 40%, igauņiem – 30%.

Piena cukura nepanesība parasti sākas divu līdz sešu gadu vecumā. Ja tā ir iedzimta, nepatīkamie simptomi pēc piena baudīšanas saglabājas visu mūžu. Ja tā ir pārejoša, radusies, piemēram, vīrusu infekcijas, alkohola lietošanas, badošanās vai citu faktoru dēļ, simptomi izzūd dažu dienu vai nedēļu laikā.

Savukārt govs piena olbaltumu alerģiju izraisa agresīva imūnās sistēmas reakcija pret vienu vai vairākām piena olbaltumvielām. Ekonomiski attīstītajās valstīs tā ir viena no biežāk sastopamām pārtikas alerģijām bērniem līdz trīs gadu vecumam, taču pēc sešu gadu vecuma, kad gremošanas sistēma nobriest, no tās turpina ciest tikai aptuveni 1%.

Kvieši, olas, rieksti

Viens no pārtikas alerģijas izraisītājiem ir kvieši. Alerģija rodas, organisma imūnsistēmai pastiprināti reaģējot uz kviešu olbaltumvielām, un var izraisīt visdažādākos simptomus, ieskaitot nātreni, apgrūtinātu elpošanu un sliktu dūšu.

“Kvieši satur aptuveni 30 dažādu alergēnu,” norāda pneimonologs, alergologs Māris Bukovskis. Ar šo alerģiju lielākoties slimo bērni, turklāt lielākajai daļai organisms līdz 12 gadu vecumam pielāgojas un sim­ptomi izzūd.

Pieaugušajiem kviešu alerģija nav raksturīga (to diagnosticē 0,1%), taču zināms, ka pozitīvs ādas alerģijas tests pret kviešiem agrā bērnībā saistīts ar alerģiska rinokonjunktivīta un alerģijas attīstību pret bērza ziedputekšņiem turpmākajā dzīvē.

Ar kviešu (arī rudzu, miežu) olbaltumvielas – glutēna – nepanesību saistītas autoimūnās saslimšanas, no kurām vispazīstamākā ir celiakija. Tai raksturīgi tādi simptomi kā vēdera pūšanās, vēdersāpes, šķidrāka vēdera izeja, anēmija. Ģenētiski noteiktu iemeslu dēļ glutēna ietekmē tiek noārdītas tievo zarnu gļotādas bārk­stiņas, aktivēta imūnā sistēma, ierosinot autoimūnu iekaisumu zarnās, traucējot uzturvielu uzsūkšanos organismā.

Olas ir viens no biežākajiem pārtikas alerģijas izraisītājiem, īpaši bērniem.

Gan olas dzeltenums, gan baltums satur virkni olbaltumvielu, kuras var izraisīt alerģiju, tomēr biežāk alerģiju izraisa tieši baltums.

Alerģija var būt arī pret vēžveidīgajiem – ēdamajiem gliemežiem, vēžiem, krabjiem, garnelēm, arī riekstiem. Piemēram, olbaltumvielas, kuras satur zemesrieksti, var izraisīt ļoti smagas reakcijas, tostarp anafilaktisko šoku, turklāt parasti šī pārtikas alerģija saglabājas arī pieaugušo vecumā.

Testi un citi­ ­izmeklējumi

Ja radušās aizdomas par piena, kviešu vai citu produktu nepanesību vai alerģiju, noteikti pirmām kārtām jāvēršas pie ģimenes ārsta, lai veiktu pārbaudes un nepieciešamības gadījumā saņemtu nosūtījumu pie speciālista – gastroenterologa vai alergologa.

Ja radušās aizdomas par celiakiju, ārsts nozīmē asins analīzes un augšējās endoskopijas izmeklējumu, kura laikā no divpadsmitpirkstu zarnas tiek paņemti audu paraugi histoloģiskai izmeklēšanai. Dažkārt nepieciešams papildus veikt ģenētisko testu, lai noteiktu noslieci uz celiakiju.

Ātrā tipa pārtikas alerģijas gadījumā IgE antivielas nosaka ar ādas dūriena testa palīdzību, veicot asins analīzes. Taču, ja reakcija uz alergēnu ir vēlīna un antivielas neveidojas, – veicot provokācijas testu. Jāņem vērā, ka 5–7 dienas pirms ādas testa nedrīkst lietot pretalerģijas (antihistamīna) līdzekļus, lai nesamazinātu ādas jutību.

Mūsdienās laboratorija piedāvā noteikt pārtikas alergēnus, kuri var izraisīt IgE noteiktas alerģiskas reakcijas.

E. Gulbja laboratorijā specifisko IgE pārtikas panelis ar 30 alergēniem maksā 33,55 eiro, bet IgG, IgE un IgG4 atkarībā no paneļa – no 15 līdz 40 eiro. Mūsdienās aizvien biežāk, īpaši sarežģītos gadījumos, izmanto tā saukto molekulāro alergēnu noteikšanu. Piemēram, Centrālā laboratorija piedāvā alergodiagnostikas paneli ALEX2, kas ļauj vienlaikus noteikt kopējā IgE daudzumu un pārbaudīt 300 specifiskos IgE alergēnus, tajā skaitā 178 molekulāros alergēnus (cena 135 eiro).

Daudzviet pakalpojumu klāstā ir arī IgG un IgG4 testi virknei pārtikas produktu, kuri maksā pārdesmit vai pat vairākus simtus eiro. Kas tie par IgG? Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speci­ālisti norāda, ka nav vienota uzskata par IgG, IgG1 un IgG4 nozīmi alerģiju attīstībā, bet neapstiprinātu metožu izmantošana pārtikas alerģiju noteikšanai tikai veicina neprecīzu diagnostiku. Savukārt uztura speciāliste Ksenija Adrijanova uzskata, ka šie testi tikai veicina maldīgu priekšstatu veidošanos par pārtikas alerģiju un kāda produkta nepanesību, kā arī rosina atteikties no veselīgu un organismam vajadzīgu produktu lietošanas. Katrā gadījumā visprecīzāk to, kādas analīzes un izmeklējumus veikt, var pateikt tikai ārsts.

Pārtikas alerģijas simptomi

* Gremošanas sistēma: vēdersāpes, slikta dūša, vemšana, kolikas, caureja.

* Āda: nātrene, piesārtums, tūska, ekzēma.

* Elpceļi: klepus, izdalījumi no deguna (rinoreja), elpas trūkums, sēkšana, balsenes spazmas.

* Acis: nieze, apsārtums, asarošana.

* Citi: galvassāpes, anafilakse.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.