Jaunākais par helikobaktērijām: kad vajag ārstēt, kad ne. “Kobra” nav obligāta 0
Vai vajag meklēt?
Visbiežāk organismā iemitinājušās helikobaktērijas neliek par sevi manīt un nenodara ļaunumu, tomēr dažiem izraisa pārmaiņas kuņģī vai divpadsmitpirkstu zarnā, kā arī citas veselības problēmas. Agrāk šīs sīkbūtnes centās iznīdēt visiem, kuriem atklāja, tomēr prātīgāk tās apkarot tikai nepieciešamības gadījumā.
Helikobaktērijas dzīvojušas cilvēka organismā jau tūkstošiem gadu, taču līdz pagājušā gadsimta beigām par tām neko nezināja. Atklāšana savā ziņā izraisīja apvērsumu medicīnā, jo čūlas slimību sāka ārstēt galvenokārt ar medikamentiem un krietni samazinājās kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas operāciju skaits. Tagad ķirurģiska iejaukšanās nepieciešama tikai sarežģītas un ielaistas slimības gadījumos.
! Pasaulē, tostarp Latvijā, ar helikobaktērijām inficējušies vairāk nekā 50% iedzīvotāju. Helikobaktērijās var iedzīvoties, dzerot ar mikroorganismiem piesārņotu ūdeni, nenomazgājot rokas pēc tualetes apmeklējuma, turklāt citiem tās var nodot ar siekalām.
– Teorijas, ka helikobaktērijas dara organismam arī labu, piemēram, sargā no alerģijas un bronhiālās astmas, nav īsti pierādītas, – atzīst Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs, docents Aleksejs Derovs.
Ārsts gan novērojis, ka atviļņa slimniekiem, kuri cieš no dedzināšanas kuņģī, dažkārt pēc helikobaktēriju iznīdēšanas pasliktinās pašsajūta, taču to varētu skaidrot arī ar lietoto antibiotiku ietekmi.
Jaunībā helikobaktērijas parasti nosaka tikai tad, ja rodas problēmas ar kuņģi. Toties pēc 45 gadu vecuma ikvienam vēlams veikt endoskopiju, lai izmeklētu kuņģa gļotādu un vienlaikus pārliecinātos, vai tajā nav iemitinājušās helikobaktērijas.
– Jo cilvēks kļūst vecāks, jo kuņģa gļotāda kļūst atrofiskāka, kas perspektīvā var veicināt onkoloģiskas slimības attīstību. Atklājot nevēlamas pārmaiņas, ārsts noteiks vēlamo nākamās pārbaudes laiku, taču jebkurā gadījumā tā nepieciešama vismaz ik pēc pieciem gadiem, – uzsver speciālists.
Pastāv arī uzskats, ka helikobaktēriju iznīdēšana varētu uzlabot veselību neskaidras izcelsmes dzelzs deficīta anēmijas gadījumā, bet pirms kara pieteikšanas mikrobiem noteikti jānoskaidro, vai mazasinībai tomēr nav cits cēlonis.
Kā atrast
Reizēm helikobaktēriju atklāšanai mēdz veikt asinsanalīzes, taču šī nav uzticama metode. Toties gana precīza ir baktēriju antigēna noteikšana izkārnījumos.
Vai kuņģī mīt helikobaktērijas, ātri, nesāpīgi un droši var pārliecināties, veicot arī elptestu. Šajā gadījumā jāiepūš elpa speciālā maisiņā, jāizdzer glāze apelsīnu sulas vai cita dzēriena, kam pievienota urīnviela, un pēc piecpadsmit minūtēm vēlreiz jāizelpo.
Ja vienlaikus nepieciešams pārbaudīt kuņģa gļotādu, helikobaktērijas iespējams noteikt endoskopijas laikā, veicot ātro ureāzes testu. Tās var arī pamanīt, paņemot gļotādas paraugus un izmeklējot ar mikroskopu.
Divas nedēļas pirms jebkura no šiem izmeklējumiem nedrīkst lietot kuņģa skābi samazinošus līdzekļus, lai neiegūtu viltus negatīvu rezultātu.
Vai vajag apkarot?
Helikobaktērijas var izraisīt vairākas problēmas, sākot no gastrīta jeb kuņģa gļotādas iekaisuma un beidzot ar ļaundabīgu audzēju. Lai gan endoskopijā dažādas pārmaiņas kuņģī atrod lielākajai daļai cilvēku, ne vienmēr helikobaktērijas vajag apkarot. Tas jādara, ja ir akūta kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, izteikts atrofisks gastrīts, kuņģa pirmsvēža stāvoklis, kuņģa vēzis un MALT limfoma.
– Uzsākot helikobaktēriju iznīdēšanu, jābūt skaidram mērķim, ko gribam panākt, – uzsver Aleksejs Derovs. Daudzi antibiotikas nepanes, un reizēm to izraisītās blaknes ir lielākas par helikobaktēriju iespējamo ļaunumu. Diemžēl šīs zāles ietekmē ne tikai nevēlamos mikrobus, bet arī pārējo mikrofloru. Reizēm ilgstoši, pat vairākus gadus, var saglabāties disbakterioze, jo ir izjaukts normāls zarnu mikrofloras sastāvs. Tas mēdz izpausties dažādi: ar vēdera pūšanos, caureju, nepatīkamu garšu mutē, sliktu dūšu un smaguma sajūtu vēderā. Nereti šos traucējumus ir ļoti grūti novērst. Lai tos iespēju robežās nepieļautu, paralēli antibiotikām ieteicams lietot probiotikas.
Kā iznīcināt
Helikobaktērijas ārstē, 7–10 dienas lietojot antibiotikas un papildus izmantojot kuņģa skābes izdali samazinošu līdzekli. Pierādīts, ka, turpinot to darīt līdz 14 dienām, ārstēšanas efektivitāte var palielināties, taču ne ievērojami. Vidēji baktērijas tiek veiksmīgi uzveiktas aptuveni 85% gadījumu.
Kā stāsta Aleksejs Derovs, helikobaktēriju iznīdēšanai lieto klaritromicīnu un amoksicilīnu, taču reizēm ārsti sākotnējam antibiotiku kursam mēdz aplami izrakstīt metronidazolu, pret kuru helikobaktērijas Latvijā lielākoties ir nejutīgas.
! Kaut gan ārsts nav piekodinājis to darīt, slimniekam pašam vajadzētu izrādīt iniciatīvu un pēc ārstēšanas kursa pārbaudīt, vai bijis efekts.
Divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā pārliecināties par to, vai baktērijas izdevies iznīdēt, var, veicot elptestu vai pārbaudot fēces. Savukārt, ja ir kuņģa čūla, pastāv audzēja attīstības risks un vajag noskaidrot, vai tā sadzijusi, nepieciešama endoskopija.
Ja baktērijas tomēr nav izdevies likvidēt, iespējams, zāles nav lietotas pareizi vai arī nav izrakstīts piemērots medikaments.
Tomēr, pat nonāvējot helikobaktērijas, ne vienmēr var uzveikt arī kuņģa čūlu. Ja tā ilgstoši nedzīst un pastāv onkoloģiskas slimības draudi, jāpārskata diagnoze un ārstēšana.
Arī pēc tam, kad čūla izārstēta, nedrīkst aizmirst par asiņošanas risku, lietojot nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus. Vēl jāatceras, ka ar helikobaktērijām var inficēties atkārtoti, taču tas nenozīmē, ka tās noteikti atkal izraisīs problēmas.
Kad jāpārbaudās
Helikobaktērijas jāpārbauda, ja ir:
• ārstēta kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla (lai pārliecinātos par terapijas efektivitāti);
• kuņģa MALT (ar gļotādām saistītie limfoīdie audi) limfoma;
• agrīns kuņģa vēzis;
• diagnosticēts izteikts atrofisks gastrīts, kas izraisījis nopietnas pārmaiņas kuņģa gļotādā;
• neizmeklēta dispepsija jeb ar kuņģa skābes pastiprinātu izdali saistīti gremošanas traucējumi.
