Veselam
Ārstēšana

Kam nepieciešami probiotiķi, kam – prebiotiķi?2

Foto: pexels.com

Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Kas ir probiotiķi, bet kas prebiotiķi? Ar ko tie atšķiras? jautā Irēna no Kuldīgas.

Probiotiskās baktērijas ir mikroorganismi, kas uzlabo zarnu trakta darbību, imunitāti un veselību kopumā, palīdz organismam cīnīties ar vīrusiem, veicina vitamīnu un minerālvielu uzsūkšanos.

Tādēļ tās bieži tiek sauktas par draudzīgajām, vērtīgajām vai labajām bakterijām,

stāsta uztura speciāliste Baiba Bērtiņa. Zarnu traktā galvenokārt mājo lakto- jeb pienskābās baktērijas un bifidobaktērijas.

Taču prebiotikas jeb balastvielas kalpo kā pārtika zarnu mikroflorai un veicina probiotiķu darbību. “Prebiotiķus cilvēka organisms nesagremo un neizmanto kā enerģijas avotu, tie neuzsūcas augšējā gremošanas traktā, taču fermentējas resnajā zarnā,” skaidro uztura speciāliste.

Kā tos var uzņemt

Prebiotikas iedala:

• ūdenī nešķīstošajās (tās satur pilngraudu maize, klijas, dārzeņi),

• ūdenī šķīstošajās (atrodamas dārzeņos, pākšaugos, miežu putraimos, rīsu un kukurūzas klijās, īpaši daudz auzu pārslās).

“Prebiotiskās vielas var uzņemt arī ar topinambūriem, sparģeļiem, sīpoliem, ķiplokiem, ogām, arī visu veidu dārzeņiem un augļiem,” stāsta Baiba Bērtiņa.

Savukārt probiotiķus satur, piemēram, skābēti kāposti, skābpiena produkti: jogurts, kefīrs, arī marinēti gurķi bez etiķa, miso zupa.

“Lietojot šādus dabīgus pārtikas produktus, būtiski var uzlabot gremošanas trakta un organisma veselību kopumā. Taču kritiski jāvērtē skābpiena produkti ar ilgu derīguma termiņu, jo tādos labo baktēriju saturs var būt niecīgs.”

Ja organismam trūkst labo baktēriju

“Ja probiotiķu vai prebiotiķu organismā nav pietiekamā daudzumā, sekas var būt dažādas, pirmām kārtām – nepareiza gremošanas sistēmas darbība, kuras rezultātā var rasties līdzsvara izmaiņas starp pozitīvajām un negatīvajām baktērijām, ko sauc par disbakteriozi.

Saistītie raksti

Bieži to novēro pēc antibiotiku lietošanas vai pēc caurejas. Zarnu mikrofloras disbakterioze izraisa vēdera pūšanos, caureju vai aizcietējumus, sēnīšu slimību rašanos, bet ilgākā periodā var veidoties vielmaiņas, vitamīnu sintēzes un imūnās sistēmas traucējumi,” skaidro uztura speciāliste.

Ikdienā labās baktērijas var uzņemt ar pārtikas produktiem, bet brīžos, kad radušās veselības problēmas vai ārsts nozīmējis spēcīgus medikamentus, kas mēdz izjaukt zarnu miklofloras līdzsvaru, parasti iesaka papildus lietot labo baktēriju preparātus.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.