Lai brīvlaiks nepārvērstos murgā. Kā rīkoties, ja bērns guvis traumu? 0
Vasarā neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits pie bērniem un pusaudžiem, kuri guvuši nopietnas traumas, ik mēnesi ir par 200–300 lielāks nekā mācību laikā. Lai mazinātu negadījumu skaitu, vecākiem jāseko līdzi bērnu gaitām un jāmudina rūpēties par savu drošību.
Statistika pagaidām nemainās
Lai gan pērn Bērnu slimnīcas fonds kopā ar desmit valsts iestādēm un uzņēmumiem izvērsa plašu bērnu drošībai veltītu kampaņu, traumu statistiku vasaras mēnešos paliek nemainīga. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina stāsta, ka 2018. gada jūnijā slimnīcā sāka īpaši pievērst uzmanību traumu gūšanas apstākļiem, kuru dēļ 913 bērni jūnijā vērsās uzņemšanas nodaļā.
Visbiežākais iemesls – kritieni: 248 bērni bija nokrituši no trepēm, kokiem, sētām vai līdztekām.
Sacukārt 206 – no velosipēdiem, motorolleriem vai skrejriteņiem, 104 – rotaļlaukumos, atrakciju parkos, no šūpolēm, 78 – lēkājot batutā. 49 bērni bija guvuši apdegumus pie grila, ar karstu šķidrumu vai iekāpjot oglēs, 30 – sakoduši suņi, kaķi vai savainojuši zirgi. Visbiežāk bija cietušas rokas – 299, galva – 259 un kājas – 224, bet 145 bērniem – citas ķermeņa vietas.
“Vasara ir laiks, kad bērni var izskraidīties savā vaļā, izbraukāties ar velosipēdiem, skrejriteņiem, skrituļdēļiem un skrituļslidām, izlēkāties uz batuta, izbaudīt ūdens priekus un vairāk laika pavadīt kopā ar draugiem. Protams, vecākiem tās ir papildu rūpes un pienākumi, jo jāpievērš uzmanība tam, vai bērns ir atbilstoši sagatavojies gaidāmajām aktivitātēm.
Aicinām vecākus atrast laiku nopietnai sarunai ar bērnu, lai pārrunātu un izskaidrotu visu par drošību vasaras brīvlaikā un iespējamām bīstamām situācijām, ar kurām var saskarties ikdienā, atpūšoties aktīvās atpūtas parkos un rotaļlaukumos vai pie ūdenstilpēm, kā arī izrunāt satiksmes drošību, pārvietojoties pa ceļu ar dažādām ierīcēm,” norāda apdrošināšanas sabiedrības ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta vadītāja Ilze Vējiņa.
Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības statistiku pērn piektā daļa jeb 22% no visiem saņemtajiem atlīdzību pieteikumiem par nelaimes gadījumiem bija saistīti ar situācijām, kurās cietuši bērni līdz 18 gadu vecumam.
Sporto droši
Vita Šteina stāsta, ka pagājušajā vasarā, braukājot ar velosipēdu, skeitbordu un skrituļslidām, cietuši 238 bērni, bet, lēkājot batutos, – vēl 109, no kuriem trīsdesmit bija nepieciešama ārstēšana slimnīcā. Arī šogad slimnīcā nonācis pusaudzis, kurš guvis smagu galvas traumu, nokrītot no motocikla, bet kāds cits – ar aizdomām par muguras kakla skriemeļu lūzumu pēc tam, kad bija metis kūleņus uz batuta.
Eksperti atgādina, ka vecākiem vajag pārrunāt ar savām atvasēm drošas sportošanas pamatprincipus, piemēram, ka, braucot ar divriteni, skrituļdēli vai skrituļslidām, jāliek galvā ķivere, bet skrituļojot jāizmanto ne tikai ceļu un elkoņu, bet arī plaukstu aizsargi, jo krītot cilvēks instinktīvi mēģina atbalstīties uz rokām, un tas var beigties pat ar delnas locītavas lūzumu. Savukārt batutam uzlikts aizsargtīkls pasargās no traumām, izkrītot vai atsitoties pret tā metāla konstrukcijām.
Ja negadījuma brīdī pieaugušo nav bijis klāt, bērns notikušo var arī slēpt.
Taču laikus nepamanīta, piemēram, galvas trauma vēlāk var radīt nopietnas veselības problēmas.
Tādēļ visos gadījumos jānoskaidro, kas noticis un vai bērnam nav nepieciešama ārsta palīdzība. Pēc tam kādu laiku jāpavēro, vai neparādās neierasta uzvedība, miegainība, atmiņas zudums vai citi simptomi.
Vasara nav iedomājama bez peldēšanās, bet arī šeit pārgalvība var beigties ar nelaimi. Bērni jābrīdina, ka peldēties var tikai oficiālajās peldvietās, nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna vai laipas, tilta vai krasta, ja nav izpētīta ūdenstilpes gultne. Mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas. Ūdenī jāpieskata arī tie bērni, kuri jau labi prot peldēt, jo viņi savas spējas var pārvērtēt un aizpeldēt par tālu, bet, vizinoties ar laivu vai kuteri, stingri jāraugās, lai bērniem būtu apvilktas glābšanas vestes.
Bērniem jāzina, ka situācijās, kad ir notikusi nelaime, jāzvana glābējiem pa tālruni 112 vai mediķiem – 113 un jāsniedz precīza informācija par savu atrašanās vietu, bet, ja nav pieejams telefons, jāsteidzas pie pieaugušajiem un jāizstāsta, kas noticis.
Sētā un pagalmā
Vasarā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Mikroķirurģijas centra speciālistiem nākas sniegt palīdzību gan pieaugušajiem, gan bērniem, kuri nopietnas traumas guvuši, darbojoties ar zāles pļaušanas tehniku. Neuzmanīgi ar to darbojoties, visbiežāk tiek zaudēti roku vai kāju pirksti, kurus ne vienmēr izdodas piešūt atpakaļ, jo asmens griežas ļoti ātri un tos ļoti savaino.
Mikroķirurgs Dzintars Ozols uzsver, ka nevajadzētu ļaut pusaudzim strādāt ar zāles pļāvēju bez pieaugušā klātbūtnes, kā arī, kopjot mauriņu ar šo ierīci, raudzīties, lai nejauši netraumētu tuvumā esošos bērnus.
Piemēram, pērn kāds zēns guva smagas pēdas traumas, kad negaidot pieskrēja pārāk tuvu traktoriņam, ar kuru tobrīd pļāva zāli viņa māte.
Visiem vecākiem būtu jāzina, kur pašlaik atrodas un ar ko nodarbojas viņu bērni, tādēļ būtu jāiemāca viņiem informēt pieaugušos, kurp viņi nolēmuši doties, ar ko kopā un cik ilgu laiku būs prom. Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, vajag brīdināt, ka par rotaļu vietu nedrīkst izmantot pamestas jaunceltnes un ēkas.
Šogad jau pirmajā brīvlaika dienā neatliekamā medicīniskā palīdzība bija nepieciešama 11 gadus vecam zēnam, kurš cauri žogam bija iekļuvis kādā pamestā ēkā, lai paspēlētos. Krītot aptuveni no trīs metru augstuma, viņš guva smagus ievainojumus.
Bīstami atstāt bērnus pagalmā bez pieskatīšanas, ja tuvumā ir piemājas dīķis, arī tad, ja viņu pulkā ir pusaudži. Ja kāds no mazākiem bērniem iekrīt ūdeni, nelaime var būt dubulta, jo slīkstošo var glābt tikai tas, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt viņu krastā.
Kā rīkoties, ja bērns guvis traumu
Zvaniet 113, ja pēc traumas ir
•samaņas zudums,
•reibonis, sāpes, slikta dūša un vemšana,
•elpas trūkums, sāpes krūtīs,
•līdzsvara problēmas,
•asiņošana no deguna un ausīm (vienlaicīgi),
•bērns nespēj pakustināt galvu, ir sāpes kaklā, sprandā, pakausī, mugurkaula augšējā daļā,
•nav iespējams apturēt asiņošanu no brūces ar pārsēja un plākstera palīdzību, tā ir dziļa, to nepieciešams sašūt,
•sāpes un nespēja pakustināt rokas, kājas, to locītavas, ierobežota kustību amplitūda.
