80 augu mākonīši 0


Virspusē nostājas eļļa (lai gan dažiem augiem, piemēram, kumelītei, tā nogrimst), bet atlikušais šķidrums jauki smaržo un satur gana daudz vērtīguma.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Onkologi nosauc pārtikas produktus, kurus būtu tūlīt jāpārtrauc lietot uzturā, ja grib izvairīties no vēža 47
Viņas ir kā radītas šai lomai! TOP 5 vislabākās mammas saskaņā ar zodiaka zīmi 6
Kokteilis
VIDEO. Eirovīzijas uzvarētājs Nemo pāris minūtes pēc triumfa saplēš savu stikla mikrofonu 2
Lasīt citas ziņas

“Sāku pētīt, kā hidrolātu izmantot. Tad bija tādi atklājumi! Gluži neticami, cik daudz iespēju. Esmu izmēģinājusi vairāk nekā 80 augu hidrolātu, tos dažādi kombinēju. Izmantoju sejas un ķermeņa ādas tīrīšanai, atsvaidzināšanai, kompresēm, matu skalošanai. Ja grūti aizmigt, uzpūšu uz spilvena maliņas lavandas, rozes un vīgriezes hidrolātu. Aromāts atslābina, miegs atnāk ātri. Papildu garšai hidrolātus pievienoju ēdienam un dzērienam.

Slimnīcā bija sauss gaiss, nevarēju paelpot. Labi, ka līdzi bija pudelīte – pāris pūtienu deguna tuvumā, un elpceļi atvērās. Kad pēc operācijas kāja dega kā ugunī, glābos vienīgi ar piparmētras hidrolātu, kas atvēsina un nomierina.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vasarā atklāju recepti, kā atbrīvoties no noguruma. Ja pēc dienas karstuma vairs nebija spēka, ūdenim pievienoju hidrolātu un noskalojos, vai tajā paturēju kājas – ātri vien atgriezās mundrums,” pieredzē dalās Vaira.

Hidrolātu var uzglabāt ilgi, parasti gadu. Pat ja pudelītē parādās nogulsnes, tādi kā mākonīši, to vēl var izmantot – pieliet grīdas mazgājamajam ūdenim vai, tīrot māju, saslapināt putekļu lupatu. Tādējādi var piešķirt tīkamu aromātu un atjaunot telpas enerģētiku.

Vai palikšu dzīvs?

Vairas Kārkliņas interese par savvaļas augiem sākās ar kādu grāmatu, ko viņa atveda no Anglijas. Tajā bija dažādas receptes, ēdieni, ko iespējams pagatavot no nezālēm. Viņa sāka izmēģināt, izgaršot, arvien atklājot ko jaunu.

“Var jau visus nepazīstamos augus dēvēt par suņuburkšķiem, taču tā nepaņemam vērtīgo, ko varētu sev dot. Augos ir tik daudz neatklāta, arī senatnē labi zināmais ir aizmirsts. Savvaļas augi uzturā lietoti jau kopš cilvēces pirmsākumiem. Vēlāk cilvēks sāka tos ieviest dārzā, pārveidot par kultūraugiem. Taču, izrādās, kultūraugos ir pat 10–20 reižu mazāk vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu nekā savvaļniekos,” uzsver Vaira.

Viņa bieži klausās Austrijas radiostacijas un ir pārsteigta, ka tajās gandrīz katru dienu stāsta, piemēram, kā atšķirt laksi no maijpuķītes lakstiem vai ko pagatavot no kāda savvaļas auga. Valsts finansē programmu, lai skolēni iemācītos pagatavot dabas kosmētiku. Savukārt Vācijā notiek kursi sēņošanā, jo jaunā paaudze vairs nepazīst sēnes.

Pēdējos gados arī Latvijā novērojama patīkama tendence – pieaug interese par dabā atrodamo. Tomēr daudzi joprojām uzskata: neesam tik nabagi, lai ēstu nezāles. Atbrauc pie Vairas uz degustācijas nodarbību un bažīgi vaicā – vai tas nekaitēs manai veselībai, vai palikšu dzīvs?

Reklāma
Reklāma

“Jautājums it kā loģisks. Patiešām nevajag ēst to, ko nepazīst. Tātad augs vispirms jāpazīst, jāpēta tā īpašības, vērtība. Visu, par ko stāstu un ko piedāvāju baudīt, esmu pārbaudījusi, ēdusi ne reizi vien. Tātad manās nodarbībās izdzīvošanas garants esmu es,” pasmaida Vaira. Veikalā gan nevienam šaubas nerodas un ar drošu roku somā tiek likts tas, kas pārpilns ar E vielām, diezgan kaitīgajiem pārtikas uzlabotājiem.

Uz pļavas veikalu

“Kādas itālietes receptēs, kura arī pamatīgi pēta savvaļas augus, izlasīju par bastarda tūsklapi. Tas ir pavasara lakstaugs – iesārts stublājs ar brūni sarkanām plēkšņveida lapām. Viņa ieteica stublāju sagriezt un apcept. Domāju, cepšu kopā ar kartupeļiem. Tas nebija ēdams, garšoja pēc ziepēm!

Taču, pat ja man negaršo, iespējams, pie tā atgriezīšos pēc gada vai diviem, lai pamēģinātu vēl. Arī nātres zupā es blendēju, lai var labāk saēst. Starp citu, nātru zupa bija pats pirmais savvaļas augu ēdiens, ko izmēģināju. Šo virumu apēdot, ķermenī sajūtu spēka pieplūdumu, tāpēc nātrēm manā dārzā ir ierādīta goda vieta.”

Pamazām Vaira izzinājusi tuvējā apkārtnē esošos augus, bet pēc dažiem nākas braukt 20 kilometru – kā uz attālāku veikalu. Dabas lielveikalā gan ir stingri noteikti darba laiki. Ja nepaspēj ievākt ziedus vai ko citu, ko biji ieplānojis, gaidi visu gadu, kamēr atkal būs tāda iespēja.

“Dabā dodos, kad vien ir brīvs laiks. Vienmēr ir ko vākt, meklēt, iepazīt. Joprojām ikviens gājiens vai brauciens man ir svētki.”

Plaša informācija par savvaļas augiem atrodama žurnāla 36,6 °C jaunajā pielikumā Dabas dziedniecības ceļvedis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.