Savākt auga būtību hidrolātā – lavandas, rozes, vīgriezes… 0
Autores: Gunta Tabore, Vaira Kārkliņa
Doties pļavā un mežā kā piedzīvojumā. Atklājējas priekā iepazīt savvaļas augus, mācīties likt lietā to spēku. Pagatavot no savvaļas augiem veselīgu ēdienu, līdzekli dziedināšanai vai skaistumam. Tā rīkojas kurzemniece Vaira Kārkliņa, savos atklājumos dāsni dalīdamās ar citiem.
Viņa ir pavārgrāmatas Savvaļas augu virtuve autore, matemātiķe, Liepājas Universitātes docente un pedagoģijas zinātņu doktore, arī floriste, ziedu dizaina studijas Liepzars vadītāja un Pāvilostas viesu nama Puerto VV īpašniece. Un vēl viņa jau trīspadsmito gadu pēta savvaļas augu pasauli, stāsta par to citiem, vada ekskursijas, rīko seminārus un degustācijas.
Nesen iznākusi Vairas Kārkliņas jaunā grāmata Augu hidrolāti veselībai, labsajūtai un uzturam. To veidojusi kopā ar augstskolas kolēģi bioloģi Vinetu Kulmani.
Noķert auga būtību
“Esmu eksperimentētāja. Garlaicīgas nodarbes man neder, vēlos visu laiku kaut ko atklāt. Mani interesē dažādi veidi, kā augi var mums palīdzēt. Vākt tos tikai tējai šķiet pārāk vienkārši,” pasmaida Vaira Kārkliņa.
Viņa visu laiku meklē idejas un izmēģina tās praksē. Nesen nācās daudzas dienas pavadīt slimnīcas gultā, bet dīkā negulēja, lasīja par dzīvības eliksīra izgatavošanu. Tā ir sena, noslēpumaina, sarežģīta recepte no XI gadsimta, bet augu pazinēja jau plāno, kā izmēģinās šo alķīmijas brīnumu.
Ar Vairu iepazinos pirms daudziem gadiem, rakstot par Pāvilostas ļaudīm. Tolaik dabas pētniece aizrautīgi stāstīja par savvaļas augu ēdieniem un pašas gatavotiem pulveriem, ko prasmīgi kombinēja un lietoja pret dažādām vainām. Gatavoja arī kosmētiku un augu sīrupus. Pēc tam sāka iepazīt un darināt hidrolātus.
“Mans tēvs nodarbojās ar liliju selekciju. Vasarās mūsmājās visur bija skaistā liliju smarža, es vēlējos to saglabāt. Mēģināju žāvēt, kaltēt, bet nekā – smarža izgaisa. Sāku interesēties par ēteriskajām eļļām, atradu kursus Austrijā, kur mācīja tās gatavot, piedāvāja nopirkt arī speciālu aparātu. Četrus gadus krāju tam visam naudu. Māku apguvu, aparātu nopirku, taču izrādījās, ka Latvijā nav tik karsta un saulaina laika, lai augi kļūtu tikpat bagāti aromātiskām vielām kā dienvidu zemēs. Sāku prātot, kā vēl izmantot destilēšanu. Nonācu līdz hidrolātiem,” stāsta Vaira.
Destilējot augus liek sietiņā virs vāroša ūdens trauka. Karstais tvaiks plūst cauri augam, paņem līdzi tā ēteriskās eļļas un citus ķīmiskos savienojumus, kas vieglāki par ūdeni. Tvaikam kondensējoties, rodas hidrolāts, kas pa pilienam vien satek pudelītē. Vaira to dēvē par auga būtību.
