Ilze Viņķele.
Ilze Viņķele.
Foto: Karīna Miezāja

VM arī pieprasījusi datus no VID, lai gan savu mediķu algu aprēķinu uzskata par pareizu 0

Šodien Veselības ministrija (VM), iesaistot Valsts kancelejas ekspertus, rīko pirmo sanāksmi, lai spriestu par izmaiņām mediķu atalgojuma sistēmā. Par to, ka ar šo sistēmu viss nav kārtībā, liecināja rezonanse, ko radīja Saeimas deputāta Andreja Judina (“Vienotība”) publiskotā mediķu darba samaksas analīze, kas balstījās uz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iegūtajiem datiem par gandrīz 16 tūkstošiem ārstu, medicīnas māsu un vecmāšu.

Par to vēstīja arī “LA” 7. janvāra publikācijā “Pietiktu ar 52 miljoniem”. Trešdien veselības ministre Ilze Viņķele kopā ar citām ministrijas amatpersonām tikās ar Andreju Judinu, lai pārrunātu atalgojuma problemātiku, kuru bija publiskojis Saeimas deputāts. Viņam bija radušās šaubas, ka atalgojuma pieaugumam par 20 procentiem tiekot prasīta pārāk liela naudas summa – neesot nepieciešami 120 miljoni eiro, ka pietiktu ar gandrīz uz pusi mazāku naudas summu.

VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Āris Kasparāns sacīja, ka, neraugoties uz atšķirīgo Judina un ministrijas aprēķina metodoloģiju, “mēs paliekam pie sava aprēķina – veselības aprūpes nozarei atalgojuma palielināšanai ir nepieciešami 120 miljoni eiro”.

“Deputāta Judina analīzē nav ņemtas vērā vairākas lielas speciālistu grupas, piemēram, funkcionālie speciālisti, uztura speciālisti, ergoterapeiti, tehniskie ortopēdi, mākslas terapeiti, ārstu palīgi, radiologu asistenti, zobu higiēnisti, zobārsti, zobārstniecības māsas un citi. VID ir iedevis visu to personu darba samaksu, kas tika saprasta ar jēdzienu “ārstniecības personas”. Pastāv jautājums par to, cik šī klasifikācija ir smalka un cik to var izdalīt ļoti atpazīstamos nosaukumos. Bez ārstiem, medicīnas māsām un vecmātēm ir pārējie speciālisti un acīmredzot šāda grupa netika ņemta vērā,” norādīja Kasparāns.

Ministrija esot aizrādījusi, ka Judins esot ieguvis datus par mazāk nekā trešdaļu veselības aprūpes nozarē strādājošo personu. Neesot ņemti vērā arī sanitāri, ģimenes ārsti, kas ir individuālā darba veicēji, šoferi un vēl citi.

Savukārt Andrejs Judins norādīja, ka Saeimas diskusijās par lielāku atalgojumu mediķiem uzsvars esot likts tieši uz ārstiem un medicīnas māsām, jo tieši viņu trūkst visvairāk.

“Deputāti tā arī saprata, ka runa galvenokārt ir par viņiem. Dīvaini, ka ministrija uzskata, ka, piemēram, lielāka alga ir nepieciešama jau tā labi atalgotajiem zobārstiem. Es runāju par konkrētiem cilvēkiem, savukārt ministrija par slodzēm – aizpildītām un neaizpildītām. Runājot tēlaini, to varētu salīdzināt ar cauruli, kur ministrija atrodas augšgalā, pa kuru tiek laista iekšā nauda, bet es ar saviem iegūtajiem datiem – apakšgalā, kur tiek skaitīts, kam tieši tā nauda tiek,” sacīja Judins un piebilda, ka viņš esot lūdzis vēl arī papildu informāciju par tām ārstniecības personām, kuras tādas skaitās pēc ministrijas informācijas.

Izrādās, ka arī Veselības ministrija jau no aizvadītā gada novembra beigām sadarbībā ar Valsts kancelejas darba samaksas ekspertiem esot vērsusies VID.

Ā. Kasparāns: “Mums bija tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un vienojāmies par pieprasāmo informāciju, lai varētu veikt šādu datu analīzi. Problēma ir datu atlasē, jo, lai datus varētu objektīvi izanalizēt, mums ir jāizveido siets datu pieprasījumam. Tikai tad tos varēs jēgpilni apstrādāt.”

Judina aprēķinā ir ņemti vērā reāli mediķi, bet ministrijas – aizpildītās un neaizpildītās darba slodzes, kuras kopskaitā esot 38 tūkstoši. Ministrijai šī statistika top, balstoties uz to informāciju, ko iesniegušas valsts un pašvaldību slimnīcu valdes. Taču, lai slimnīcas saglabātu savu statusu, tās ir ieinteresētas saglabāt arī ministrijas noteikto speciālistu skaitu. Tāpēc tas, cik objektīvas ir uzrādītās neaizpildītas slodzes, ir tikai iestāžu vadītāju ziņā.

Ko tad īsti pērk ministrija – pakalpojumu, ārstu vai slimnīcu?

“Mēs pērkam pakalpojumu ar tarifu palīdzību, jo tur tiek iezīmēta darba samaksas daļa. Ārstus mēs pērkam tikai tiešās valsts budžeta iestādēs, no kurām lielākā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Ārstniecības iestādēm pēc tam tiek pieprasītas atskaites par naudas izlietojumu, un vienmēr tajās uzrādās, ka darba samaksai tiek tērēts vairāk, nekā valsts iekļāvusi darba samaksas daļā,” sacīja Kasparāns.

“Tas notiek uz amortizācijas vai citu izdevumu rēķina. Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati parāda, ka 2019. gada pirmajā pusgadā ārsta vidējā darba samaksa par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem bija 1950 eiro par vienu darba slodzi, bet tarifā bija 1350 eiro. Veselības ministrija uzskata, ka ārstam ir jāsaņem divas tautsaimniecībā nodarbināto algas – 2019. gada pusgadā būtu bijis jābūt 2100 eiro,” skaidro Kasparāns.

Savukārt Judina uzrādītā analīze par aizvadītā gada septembri rāda, ka ārsta vidējā darba samaksa ir nedaudz virs 2800 eiro un samaksa par stundas darbu ir 16 eiro, kamēr ministrijas aprēķinā 12 eiro.

Bet ir daži ārsti, kas saņēmuši mazāk par valstī noteikto pieļaujamo minimumu, proti, 950 eiro mēnesī.

“Tie bija deviņi gadījumi no četriem tūkstošiem simt piecdesmit viena ārsta. Tā nav sistēma, bet atsevišķi individuāli gadījumi. Iespējams, ka kaut kas nav bijis kārtībā ar datu kvalitāti jeb norādītajām darba stundām. Ja tiešām nav bijusi samaksāta šī minimālā alga, tad darbiniekam ir jāvēršas pie darba devēja, arodbiedrības vai Veselības inspekcijā, jo tas ir Ministru kabineta noteikumu pārkāpums. Ministrija nevar pārbaudīt katru šādu gadījumu, ja ņem vērā, ka ir 38 tūkstoši darba slodžu.”

Saistītie raksti
Bet ir ārsti pārcilvēki, kuri spēj strādāt 500 un 600 stundas mēnesī. Ministrijai neesot tāda resursa, lai noskaidrotu, kā šāda situācija radusies.

Tā esot darba devēja atbildība, cik stundas reāli tiek uzrādītas atskaitē.

“Tiesa, ieraugot šos datus, mēs arī domājam par to, kāds varētu būt tas mehānisms, lai mēs to varētu pārbaudīt. Datu specifika ir tāda, ka mēs nevaram iegūt konkrētus uzvārdus un ārstniecības iestādes, bet to var izdarīt Valsts darba inspekcija. Mēs varam izlases kārtībā pārbaudīt valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādes, kuras uzrādījušas lielākās nostrādātās darba stundas,” sacīja Kasparāns.

A.Judina pārskats lasāms šeit.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur atklāti jaunie Covid-19 gadījumi un kuros novados slimība atgriezusies
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ar Covid-19 mirušo un arī inficēto skaits 15
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Daudzi saslimuši un pauž izbrīnu – “kā tad tā”. Jēkabpilī paziņo par jauniem ierobežojumiem 10
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Viņķele: “Nekāda daudzināšana, ka Covid-19 nav īsts, nepalīdz!” 22
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Itālijā sasniegts jauns diennakts inficēto rekords – 19 000 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Tas ir slikts signāls!” Perevoščikovs par straujo Covid-19 izplatīšanos sabiedrībā 3
1 diena
LE
LETA
Veselam
Covid-19 ierobežojumi nav devuši gaidīto efektu un Covid-19 izplatība turpina strauji pieaugt 5
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Mani sāk uztraukt, ka plāns Covid-19 ierobežošanai nav saprotams,” Kariņš pauž bažas 3
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 izplatīšanās dēļ augstskolu darbu plāno noteikt daļēji attālinātu
1 diena
LE
LETA
Veselam
Par kādu maksu nopērkami respiratori, higiēnas un vairākkārt lietojamās maskas
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
Cilvēki, kuri vakcinējušies pret gripu, vieglāk pārslimo Covid-19? Šics ievieš skaidrību 43
1 diena
LE
LETA
Veselam
Valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu 2
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur atklāti jaunie Covid-19 gadījumi un kuros novados slimība atgriezusies
1 stunda
VK
Vita Krauja
Ziņas
“Patiesībā sievietei nav ne spēka, ne jaudas, viņa vienkārši dara, velk.” Saruna ar aktrisi Janu Čivželi 2
Intervija 5 stundas
DE
Dace Ezera
Stāsti
Nakšņot mošejā un dzīvot atkritumos? Zinātkārais liepājnieks Roberts par redzēto Marokā, Indijā un ASV
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šonakt notiks pāreja uz ziemas laiku 1
11 stundas
LE
LETA
Ziņas
Londonā tūkstoši protestē pret Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Aiztureti vairāki protestētaji
18 minūtes
LE
LETA
Veselam
Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ar Covid-19 mirušo un arī inficēto skaits 15
8 stundas
GP
Gunta Paavola
Ziņas
Slēps vecumu un dzimumu: personas kodu reforma Somijā
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Siltumam neredz galu! Vai atkal būs neziema? Toms Bricis par laiku oktobra beigās 2
7 stundas
MZ
Monika Zīle
Ziņas
Monika Zīle: Kamēr Viņķele spēlē” čurikus”, atklājas biedējošas lietas. Nekāda plāna laikam nemaz nav 92
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Laikā, kad strauji izplatās Covid-19, darbu pamet epidemiologi 15
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Renāte, Modrīte un Mudrīte
9 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
FOTO. Itālijā piedzimis kucēns zaļā krāsā
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Raganu slotu ballē” izgaismo retumus
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja Agnese Rakovska atzīst: uz precēšanos vīru pamudinājusi viņa 1
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 24. līdz 30.oktobrim: kādas vēlmes piepildīsies
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Liepāja uzmirdz krāsās: šādu pilsētu tu vēl nebūsi redzējis! 1
2 dienas
SM
Signe Mengote
Stāsti
“Liela ģimene ir īstena latviešu ģimene.” Stiprās un sportiskās Nenišķu ģimenes stāsts 3
2 dienas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Pacietība, paškontrole un ticība saviem spēkiem – šīs nedēļas padoms! Horoskopi no 23. oktobra līdz 4. novembrim
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
izklausās veiksme! Atver acis, klausies uzmanīgi – nepalaid to garām! Horoskopi 25.oktobrim
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Londonā tūkstoši protestē pret Covid-19 krīzes ierobežojumiem. Aiztureti vairāki protestētaji
20:58
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur atklāti jaunie Covid-19 gadījumi un kuros novados slimība atgriezusies
20:09
LE
LETA-INTERFAX
Ziņas
Baltkrievijā protesti nav vēl rimuši: Minskā aizturētas sieviešu gājiena dalībnieces
19:32