VM arī pieprasījusi datus no VID, lai gan savu mediķu algu aprēķinu uzskata par pareizu 0
Šodien Veselības ministrija (VM), iesaistot Valsts kancelejas ekspertus, rīko pirmo sanāksmi, lai spriestu par izmaiņām mediķu atalgojuma sistēmā. Par to, ka ar šo sistēmu viss nav kārtībā, liecināja rezonanse, ko radīja Saeimas deputāta Andreja Judina (“Vienotība”) publiskotā mediķu darba samaksas analīze, kas balstījās uz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iegūtajiem datiem par gandrīz 16 tūkstošiem ārstu, medicīnas māsu un vecmāšu.
Par to vēstīja arī “LA” 7. janvāra publikācijā “Pietiktu ar 52 miljoniem”. Trešdien veselības ministre Ilze Viņķele kopā ar citām ministrijas amatpersonām tikās ar Andreju Judinu, lai pārrunātu atalgojuma problemātiku, kuru bija publiskojis Saeimas deputāts. Viņam bija radušās šaubas, ka atalgojuma pieaugumam par 20 procentiem tiekot prasīta pārāk liela naudas summa – neesot nepieciešami 120 miljoni eiro, ka pietiktu ar gandrīz uz pusi mazāku naudas summu.
VM valsts sekretāres vietnieks finanšu jautājumos Āris Kasparāns sacīja, ka, neraugoties uz atšķirīgo Judina un ministrijas aprēķina metodoloģiju, “mēs paliekam pie sava aprēķina – veselības aprūpes nozarei atalgojuma palielināšanai ir nepieciešami 120 miljoni eiro”.
“Deputāta Judina analīzē nav ņemtas vērā vairākas lielas speciālistu grupas, piemēram, funkcionālie speciālisti, uztura speciālisti, ergoterapeiti, tehniskie ortopēdi, mākslas terapeiti, ārstu palīgi, radiologu asistenti, zobu higiēnisti, zobārsti, zobārstniecības māsas un citi. VID ir iedevis visu to personu darba samaksu, kas tika saprasta ar jēdzienu “ārstniecības personas”. Pastāv jautājums par to, cik šī klasifikācija ir smalka un cik to var izdalīt ļoti atpazīstamos nosaukumos. Bez ārstiem, medicīnas māsām un vecmātēm ir pārējie speciālisti un acīmredzot šāda grupa netika ņemta vērā,” norādīja Kasparāns.
Ministrija esot aizrādījusi, ka Judins esot ieguvis datus par mazāk nekā trešdaļu veselības aprūpes nozarē strādājošo personu. Neesot ņemti vērā arī sanitāri, ģimenes ārsti, kas ir individuālā darba veicēji, šoferi un vēl citi.
Savukārt Andrejs Judins norādīja, ka Saeimas diskusijās par lielāku atalgojumu mediķiem uzsvars esot likts tieši uz ārstiem un medicīnas māsām, jo tieši viņu trūkst visvairāk.
“Deputāti tā arī saprata, ka runa galvenokārt ir par viņiem. Dīvaini, ka ministrija uzskata, ka, piemēram, lielāka alga ir nepieciešama jau tā labi atalgotajiem zobārstiem. Es runāju par konkrētiem cilvēkiem, savukārt ministrija par slodzēm – aizpildītām un neaizpildītām. Runājot tēlaini, to varētu salīdzināt ar cauruli, kur ministrija atrodas augšgalā, pa kuru tiek laista iekšā nauda, bet es ar saviem iegūtajiem datiem – apakšgalā, kur tiek skaitīts, kam tieši tā nauda tiek,” sacīja Judins un piebilda, ka viņš esot lūdzis vēl arī papildu informāciju par tām ārstniecības personām, kuras tādas skaitās pēc ministrijas informācijas.
Izrādās, ka arī Veselības ministrija jau no aizvadītā gada novembra beigām sadarbībā ar Valsts kancelejas darba samaksas ekspertiem esot vērsusies VID.
Ā. Kasparāns: “Mums bija tikšanās ar VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un vienojāmies par pieprasāmo informāciju, lai varētu veikt šādu datu analīzi. Problēma ir datu atlasē, jo, lai datus varētu objektīvi izanalizēt, mums ir jāizveido siets datu pieprasījumam. Tikai tad tos varēs jēgpilni apstrādāt.”
Judina aprēķinā ir ņemti vērā reāli mediķi, bet ministrijas – aizpildītās un neaizpildītās darba slodzes, kuras kopskaitā esot 38 tūkstoši. Ministrijai šī statistika top, balstoties uz to informāciju, ko iesniegušas valsts un pašvaldību slimnīcu valdes. Taču, lai slimnīcas saglabātu savu statusu, tās ir ieinteresētas saglabāt arī ministrijas noteikto speciālistu skaitu. Tāpēc tas, cik objektīvas ir uzrādītās neaizpildītas slodzes, ir tikai iestāžu vadītāju ziņā.
Ko tad īsti pērk ministrija – pakalpojumu, ārstu vai slimnīcu?
“Mēs pērkam pakalpojumu ar tarifu palīdzību, jo tur tiek iezīmēta darba samaksas daļa. Ārstus mēs pērkam tikai tiešās valsts budžeta iestādēs, no kurām lielākā ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. Ārstniecības iestādēm pēc tam tiek pieprasītas atskaites par naudas izlietojumu, un vienmēr tajās uzrādās, ka darba samaksai tiek tērēts vairāk, nekā valsts iekļāvusi darba samaksas daļā,” sacīja Kasparāns.
“Tas notiek uz amortizācijas vai citu izdevumu rēķina. Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati parāda, ka 2019. gada pirmajā pusgadā ārsta vidējā darba samaksa par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem bija 1950 eiro par vienu darba slodzi, bet tarifā bija 1350 eiro. Veselības ministrija uzskata, ka ārstam ir jāsaņem divas tautsaimniecībā nodarbināto algas – 2019. gada pusgadā būtu bijis jābūt 2100 eiro,” skaidro Kasparāns.
Savukārt Judina uzrādītā analīze par aizvadītā gada septembri rāda, ka ārsta vidējā darba samaksa ir nedaudz virs 2800 eiro un samaksa par stundas darbu ir 16 eiro, kamēr ministrijas aprēķinā 12 eiro.
Bet ir daži ārsti, kas saņēmuši mazāk par valstī noteikto pieļaujamo minimumu, proti, 950 eiro mēnesī.
“Tie bija deviņi gadījumi no četriem tūkstošiem simt piecdesmit viena ārsta. Tā nav sistēma, bet atsevišķi individuāli gadījumi. Iespējams, ka kaut kas nav bijis kārtībā ar datu kvalitāti jeb norādītajām darba stundām. Ja tiešām nav bijusi samaksāta šī minimālā alga, tad darbiniekam ir jāvēršas pie darba devēja, arodbiedrības vai Veselības inspekcijā, jo tas ir Ministru kabineta noteikumu pārkāpums. Ministrija nevar pārbaudīt katru šādu gadījumu, ja ņem vērā, ka ir 38 tūkstoši darba slodžu.”
Bet ir ārsti pārcilvēki, kuri spēj strādāt 500 un 600 stundas mēnesī. Ministrijai neesot tāda resursa, lai noskaidrotu, kā šāda situācija radusies.
Tā esot darba devēja atbildība, cik stundas reāli tiek uzrādītas atskaitē.
“Tiesa, ieraugot šos datus, mēs arī domājam par to, kāds varētu būt tas mehānisms, lai mēs to varētu pārbaudīt. Datu specifika ir tāda, ka mēs nevaram iegūt konkrētus uzvārdus un ārstniecības iestādes, bet to var izdarīt Valsts darba inspekcija. Mēs varam izlases kārtībā pārbaudīt valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādes, kuras uzrādījušas lielākās nostrādātās darba stundas,” sacīja Kasparāns.
A.Judina pārskats lasāms šeit.
