Dažu minūšu laikā… Paņēmiens, kā pārliecināties, vai cilvēkam ir alerģija pret aukstumu 0
Aukstā laikā cilvēki mēdz sūdzēties par ādas apsārtumu un izsitumiem, kas pēkšņi parādās. Kad tā ir ādas reakcija uz aukstumu un kad tā ir alerģija pret aukstumu, kad nekavējoties jāmeklē palīdzība?
“Aukstuma alerģija un aukstuma nātrene ir sinonīmi. Tā ir akūta alerģija, kas var rasties dažādu iemeslu dēļ. Viens no tiem var būt ārēji kairinātāji – sniegs vai ledus, kas pacelts rokā, atrašanās aukstā gaisā vai ūdenī,” medijam “LRT” skaidro Lina Martinele, dermatoloģe un veneroloģe no Lietuvas.
Viņa medijam atklāja, ka aukstuma alerģija nav īpaši izplatīta, tomēr tā biežāk rodas jauniešiem.
“Taču dažiem pacientiem šī aukstā nātrene norit ļoti vieglā veidā. Šādiem pacientiem ir šī slimība, taču viņi parasti nemeklē medicīnisko palīdzību, jo viņu izsitumi ir ļoti viegli,” saka speciāliste.
Ārste paskaidro simptomus un to, kā atpazīt, kad ir alerģija pret aukstumu un kad tā ir tikai ķermeņa reakcija uz aukstumu.
“Sejas āda pati reaģē uz aukstumu, vēju un ilgstošu uzturēšanos ārā. Var rasties asinsvadu reakcija – parādās apsārtums. Taču tā nav tieša alerģija. Ja esam nonākuši saskarē ar rupju materiālu, uz ādas varam redzēt tādu pašu rezultātu. Tas ir ādas kairinājums, bet ne alerģija.”
Patiesa alerģija izpaužas kā izsitumi, kas atgādina nātru izsitumus. Ir ne tikai apsārtums, bet arī niezoši izsitumi. Tie saglabājas vienā vietā līdz pat divdesmit četrām stundām. Šādiem izsitumiem vajadzētu parādīties pēc ļoti īsas aukstuma iedarbības.
“Vaigi kļūst sarkani, ja divas stundas atrodamies ārā, bet, ja tā ir īsta alerģija, tā izpaužas dažu minūšu laikā,” skaidro speciāliste.
Viņa piebilst, ka, tāpat kā jebkura alerģija, arī šī var izpausties ar smagiem simptomiem, tāpēc ir ļoti svarīgi ātri reaģēt un meklēt medicīnisko palīdzību.
“Dažiem cilvēkiem alerģiskas reakcijas var būt ļoti smagas – var sākt pietūkt lūpas un mēle, var kļūt apgrūtināta elpošana. Var pazemināties arī asinsspiediens. Tad nepieciešama ātrā palīdzība.”
Kā šī alerģija rodas?
Ārste skaidro: “Iespējams, ka cilvēkam nekad nav bijusi alerģija pret aukstumu, un tā var attīstīties laika gaitā. Dažreiz aukstuma nātrene var rasties pilnīgi bez iemesla, to var provocēt citi faktori, piemēram, vīrusu vai baktēriju infekcija, autoimūnas slimības vai noteiktu medikamentu lietošana.”
Speciāliste stāsta, ka visbiežāk nātrenes cēloni nevar noteikt. Tāpat kā daudzas citas veselības problēmas, to var izraisīt arī stress.
Vai peldēšanās ziemā ir bīstama?
Ārsts saka, ka ja cilvēkam ir aukstuma alerģija, peldēšanās ziemā var būt bīstama.
“Peldēšanās aukstā ūdenī vai ledū ir īpaši bīstama cilvēkiem ar šo alerģiju. Jo, ja mēs runājam par došanos ārā vai sniega vākšanu, tiek atsegta tikai neliela ķermeņa daļa. Un izsitumu reakcija būs lēnāka – tiks skarta tikai viena zona.
Bet, ja cilvēks ielec ūdenī, ļoti liela ķermeņa daļa mijiedarbojas ar aukstumu. Ja pastāv kaut mazākās aizdomas, ka cilvēkam varētu būt aukstuma nātrene, es noteikti stingri ieteiktu nepeldēties aukstumā,” brīdina ārste.”
