Foto – Reuters/Scanpix/LETA
Foto – Reuters/Scanpix/LETA
Foto – Reuters/Scanpix/LETA

Tipiskas kļūdas, kam bēdīgas sekas. Kā izvairīties no bīstamu kukaiņu dzēlieniem? 0

“Mūsu brigādes ik dienu nogādā slimnīcā četrus piecus, bet dažreiz pat desmit lapseņu vai bišu sadzeltus cilvēkus, kuriem pēc tam sākusies izteikta, dzīvībai bīstama alerģiska reakcija,” stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša. Ļoti dramatiska situācija var veidoties tad, ja cilvēkam ir alerģija pret kukaiņu indi, ja vienlaikus iedzeļ vairāki kukaiņi vai to mērķis bijis galva, kakls vai – vēl ļaunāk – mēle un mutes dobums.

Reklāma
Reklāma

Pirms dzer vai ēd – apskaties!

VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Gan pieaugušie, gan bērni karstajā laikā gadu no gada pieļauj tipiskas kļūdas, kas beidzas ar lapseņu, retāk – bišu vai sirseņu dzēlieniem. Visbiežākā no tām – saldinātu dzērienu vai alus baudīšana, nepārliecinoties, vai glāzē, pudelē vai skārdenē nav iekļuvis kukainis. “Jebkurš dzēriens, kas atrodas svaigā gaisā, var kļūt par lapseņu tīkojuma objektu. Īpaši uzmanīgi jāpārbauda tumšas stikla pudeles, glāzes, kurās ielidojušie kukaiņi nav redzami. Uzmanība nepieciešama, arī ēdot ogas un augļus, lai kopā ar kumosu mutē nenokļūtu lapsene,” brīdina I. Bukša.

Pieaugušie nereti cieš no vairāku kukaiņu dzēlieniem, cenšoties iznīcināt lapseņu vai sirseņu pūzni, bet pietiekami neparūpējoties par savu drošību. Arī siena pļāvēji nejauši var uzdurties pūznim un piedzīvot saniknoto kukaiņu uzbrukumu. Bitei var nejauši uzkāpt virsū, staigājot basām kājām, bet lapsene var sadzelt, palienot zem vaļīga apģērba vai pat gultasveļas. Tādēļ I. Bukša aicina pievērst uzmanību vietām, kur plānots apsēsties vai atgulties, bet, ja pielidojis indīgs kukainis, saglabāt mieru un nevicināt rokas, jo tad tas aizsargājoties patiešām var iedzelt.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ja bite vai lapsene nosēdusies uz kādas ķermeņa vietas, nevajag censties to par katru cenu notraukt, labāk pagaidīt, līdz tā aizlidos pati. Zināms, ka visbiežāk šie kukaiņi dzeļ tad, ja tos cenšas nospiest.

Lielākajai daļai ļaužu pēc kukaiņu dzēliena ir tikai lokāla reakcija – pampums, apsārtums, sāpes, nieze, ko var mazināt ar vēsu kompresi, piemēram, pieliekot aukstumpaku, plastmasas maisiņā iebērtus ledus gabaliņus, kas ietīti auduma gabalā, iedzerot pretalerģijas tableti vai uzziežot antihistamīna ziedi, vispirms dezinficējot koduma vietu.

Ja iedzēlusi bite, vispirms uzmanīgi jāizvelk dzelonis, nesaspiežot indes pūslīti, lai tā neizplatītos asinsritē. Noteikti nevajag likt klāt vēsu zemi vai augu lapas, lai sīkajā brūcītē neiekļūtu infekcija,” saka I. Bukša. Bites dzeloni labāk izvilkt nekavējoties, pretējā gadījumā tas dzēluma vietā turpinās ievadīt indi vēl apmēram divdesmit minūtes.

Ja pēc lapsenes dzēliena mutes dobumā, kaklā vai citā vietā galvā alerģiskā reakcija nav pārāk izteikta, diskomfortu un gļot­ādas tūsku var mazināt, maziem malciņiem dzerot vēsu ūdeni, sūkājot ledus gabaliņu, ēdot saldētas ogas vai saldējumu. Arī ārpusē uz kakla ieteicams uzlikt vēsu kompresi, jo tas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku.

Uz ādas lokāli var lietot antihistamīna ziedes, dzert tabletes.

Cilvēkiem, kas uz kukaiņu dzēlieniem reaģē jutīgāk nekā pārējie, vasarā un rudens sākumā pavadot laiku svaigā gaisā, noteikti vajag paņemt līdzi alergologa vai ģimenes ārsta ieteiktos pretalerģijas līdzekļus.

Bīstamais anafilaktiskais šoks

“Ja alerģiska reakcija veidojas ne tikai dzēliena vietā, bet ģeneralizēta nātrene izplatās pa visu ķermeni, ja rīklē, elpceļos veidojas tūska, pietūkst seja, lūpas, kakls, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība,” brīdina I. Bukša, piebilstot, ka izteikta alerģiska reakcija var veidoties gan ļoti strauji, gan dažu stundu laikā.

Reklāma
Reklāma

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas bērnu alergoloģe Elīna Aleksejeva norāda, ka anafilakse (anafilaktiskais šoks) ir smaga, akūta, dzīvībai bīstama vispārēja organisma alerģiskā reakcija uz noteiktiem alergēniem – ne tikai bišu, sirseņu, lapseņu indi, bet arī pārtikas produktiem, piemēram, zemesriekstiem, jūras veltēm, kviešiem, medikamentiem. Par to var liecināt smakšana vai apgrūtināta elpošana, bronhu spazmas, samaņas zudums, reiboņi vai stipras galvassāpes, pēkšņas sāpes krūtīs, sirdsdarbības paātrināšanās, asinsspiediena samazināšanās, slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā.

Lai no tā izvairītos, cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret kukaiņu indi, iesaka veikt alergēnu specifisko imūnterapiju jeb desensibilizāciju, lietojot speciālus preparātus pilienu vai tablešu formā vai veicot zemādas infekcijas. Ar šīs terapijas palīdzību organisms pakāpeniski tiek pieradināts pie alergēna, vājinot tā atbildes reakciju. Tā kā šī terapija ilgst 3 – 5 gadus, jārēķinās ar izdevumiem. Piemēram, P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā specifiskā imūnterapija ar bišu vai lapseņu alergēnu injekciju maksā 12 eiro (par katru injekciju).