Ja šķiet, ka apkārtējie pēkšņi kaitina un viss iet šķērsām, iespējams, problēma nav cilvēkos, bet gan tukšā vēderā 0
Droši vien esi pamanījis: ja izlaid pusdienas, pēkšņi viss sāk kaitināt. Cilvēki runā pārāk skaļi, sīkumi tracina, pacietība izkūp. Šai parādībai pat ir savs nosaukums – “dusmīgs, jo esi izsalcis”. Un tas nav tikai joks.
Zinātnieki apstiprina: izsalkums patiešām ietekmē mūsu garastāvokli un uzvedību.
Ikdienā tas izskatās pavisam vienkārši. Bērns rotaļu laukumā pēkšņi sāk raudāt, atsakās doties prom, izrāda dusmu lēkmes. Bieži vien iemesls nav ne slikta audzināšana, ne “raksturs”, bet gan tas, ka ir pāri ēdienreizes laikam. Ķermenis pieprasa barību.
Tas pats notiek arī ar pieaugušajiem – tikai mēs to biežāk maskējam ar neapmierinātību vai ironiju.
Kas notiek organismā, kad neesi paēdis?
Smadzenēm galvenais enerģijas avots ir glikoze, ko iegūstam no pārtikas. Kad tās kļūst par maz:
- smadzenes caur hipotalāmu signalizē par enerģijas trūkumu;
- aktivizējas smadzeņu zonas, kas saistītas ar emocijām un ķermeņa sajūtām;
- samazinās spēja koncentrēties un kontrolēt reakcijas.
Svarīgi ir tas, ka sliktais garastāvoklis ne vienmēr rodas tikai zema cukura līmeņa dēļ. Bieži tas pastiprinās brīdī, kad mēs apzināmies, ka esam izsalkuši.
Šeit iesaistās interocepcija – spēja uztvert sava ķermeņa signālus. Cilvēki, kuri labāk sajūt, kas ar viņiem notiek (izsalkums, nogurums, spriedze), parasti arī labāk kontrolē emocijas. Citiem vārdiem sakot – ja laikus pamani, ka gribas ēst, ir vieglāk nepārvērst to dusmās.
Kā nepārvērst izsalkumu konfliktā?
Ēd regulāri. Izlaistas ēdienreizes ir viens no biežākajiem pēkšņas aizkaitināmības iemesliem. Pat neliela uzkoda var būtiski uzlabot pašsajūtu.
Ieklausies ķermenī. Tukšuma sajūta vēderā, neliels vājums, grūtības koncentrēties – tās ir agrīnas bada pazīmes. Jo ātrāk tās pamani, jo mazāka iespēja, ka emocijas “aizies pa gaisu”.
Kusties. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz stabilizēt vielmaiņu un uzlabo organisma spēju pielāgoties enerģijas svārstībām. Rezultātā arī garastāvoklis kļūst noturīgāks.
Bērni un izsalkums
Bērni ir īpaši jutīgi pret bada sajūtu:
- viņu enerģijas rezerves izsīkst ātrāk;
- rotaļājoties viņi bieži nepamana, ka ir izsalkuši;
- rezultāts ir pēkšņas asaras vai dusmu lēkmes.
Vecākiem tas nozīmē vienu – labāk piedāvāt uzkodu nedaudz par agru nekā sagaidīt brīdi, kad izsalkums jau pārvērties histērijā.
“Dusmīgs, jo esmu izsalcis” nav attaisnojums sliktai uzvedībai, bet gan reāls fizioloģisks un psiholoģisks process. Iemācoties atpazīt sava ķermeņa signālus un plānot ēdienreizes, var:
- izvairīties no pēkšņām garastāvokļa svārstībām;
- uzlabot savstarpējo komunikāciju;
- saglabāt enerģiju produktīvākai dienai.
Galvenais princips ir vienkāršs: negaidi, līdz izsalkums pārvēršas dusmās. Paēd laicīgi.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
