Foto: pexels.com

Kā pārdzīvot krāpšanu: pieci glābšanas paņēmieni 2

Tu esi atguvies no pirmā šoka, kas saistīts ar vīra (sievas) neuzticību, bet laiks iet un sāpes nemazinās.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 104
Lasīt citas ziņas
Tu baidies, ka nekad nespēsi aizmirst, piedot un ka attiecības ir neatgriezeniski sabojātas.

“Kopš dienas, kad uzzināju par vīra sānsoli, pagājis pusotrs gads. No malas tagad izskatās, ka mums viss ir labi, bet es jūtu, ka vairs nespēju viņam uzticēties. Dažreiz man šķiet, ka es viņu vairs nemīlu. Es esmu nogurusi katru dienu domāt par notikušo, bet nevaru neko ar sevi padarīt. Vai ir kāda izeja?” jautā Anna (42).

CITI ŠOBRĪD LASA

Portālā psychologies.ru var lasīt ģimenes psihoterapeita Endrjū Māršala (Andrew G. Marshall), vairāku grāmatu, tai skaitā “Es tevi mīlu, bet neesmu tevī iemīlējies” (“I Love You But I’m Not in Love With You”, Bloomsbury, 2007) autora, ieteikumus.

“Pierakstiet un analizējiet savas domas un emocijas – tas jums palīdzēs tās vadīt”

“Nekrītiet izmisumā. Man šī situācija ir labi pazīstama, jo vairums manu klientu cīnās ar šo pašu dilemmu. Varu ilustrēt savu pieeju šim jautājumam ar pieciem vienkāršiem paņēmieniem.

Pieņemiet savas jūtas

Lūdzu, nepārmet sev, ka nevari brīnumainā kārtā to visu atstāt pagātnē un dzīvot tālāk, it kā nekas nebūtu noticis. Iespējams, vīra neuzticība kļuvusi par vislielāko satricinājumu tavā dzīvē, un apdraud tavu labklājību, tādēļ neesmu pārsteigts, ka sāpes par notikušo ik pa brīdim atgriežas un galvā nemitīgi pulsē vienas un tās pašas domas. Tu nekādi nevarat saprast, kā vispār varēja notikt tāda briesmīga nodevība.

Foto: PN/ SCANPIX/ LETA

1.paņēmiens: Izsaki savas jūtas skaļi, neļauj tām bezgalīgi klusībā riņķot tavā prātā – tas patiešām palīdz. Pasaki sev: ”Es jūtu dusmas, es uztraucos, esmu izmisusi” vai kaut ko tamlīdzīgu. Tev nebūs nekas jādara ar šīm jūtām – pietiekoši, ka tās atzīsi.

Dažreiz es saviem klientiem lūdzu ieviest jūtu dienasgrāmatu, kurā viņi fiksē laiku, jūtas, un iemeslu, kas tās izraisījis (kāds notikums vai doma). Turpini pierakstus dienasgrāmatā vairākas dienas vai nedēļas un tev atklāsies noteiktas likumsakarības. Tici: kad tu pamani un piefiksē savas jūtas, seko tām līdzi, bet neapspied, tās pakāpeniski pierims un pēc kāda laika būs arvien vairāk vadāmas.

Piestrādā pie savām domām

Daudzās jūtas rodas mūsu domu rezultātā. Mēs tiecamies ticēt visam, ko saka mūsu iekšējā balss, kā pēdējās instances patiesībai. Taču šī balss bieži pārspīlē, vai savieno dažādo dzīves situāciju notikumus, lai pasniegtu mums neapstrīdamus pierādījumus tam, ka dzīve ir beigusies. (Es to saucu par ”katastrofisko domāšanu”).

Foto: pexels.com

2. paņēmiens: Neļauj kaitīgām domām indēt tavu dzīvi, tādēļ pieraksti tās. Pieraksti šīs domas tā, it kā to diktētu iekšējā balss. Kad visu pierakstīsi vārds vārdā, redzēsi, ka nekā ļoti biedējoša tajā visā nav. Atgriezies pie teksta sākuma un pameklē pārspīlējumus.

Piemēram, tu rakstīji: ”Es esmu tik ļoti nomocījusies katru dienu domāt par nodevību.” Vai tiešām ”katru dienu”?

Domāju, ka īstenība būtu precīzāk izteikta ar vārdu ”bieži”.

Zinu, ka šīs izmaiņas ir minimālas, toties jaunais vārdiņš jau neizklausās tik bezpalīdzīgi, piekrītat? Pēc tam, iespējams, gribēsi papildināt tekstu ar dažiem precizējumiem. Uzrakstīsi: ”Es bieži domāju par šo nodevību un dažreiz pēc tam jūtos izmocīta, kaut gan gadās arī tā, ka pēc tam man kļūst labāk”.

Reklāma
Reklāma

Noprotu, ka pēdējais variants ir ne tikai ”maigāks”, bet arī precīzāks. Pārlasi tekstu vēlreiz un pievērs uzmanību vārdiem ”vienmēr”, ”nekad”, ”vajag”, ”nepieciešams” un citiem vārdiem no melni-baltās leksikas kategorijas.

Padomā, ko šīs atmiņas vēlas tev pavēstīt

Par vīra nodevību tu atceries ne jau vienkārši tāpat vien. Ne tādēļ, ka esi slikts cilvēks un nespēj partnerim piedot, vai nevēlies saglabāt laulību.

Foto: Shutterstock

Drīzāk tavas jūtas cenšas pateikt, ka kādi jautājumi palikuši neatrisināti, ka vajadzētu jūsu attiecībām pievērst lielāku uzmanību.

Piemēram, jūsu seksuālā dzīve pārvērtusies par rutīnu, vai vīrs nepārtraukti konfliktē ar meitu, bet tu esi spiesta atrasties starp viņiem, kā starp diviem dzirnakmeņiem.

Ja turpināsi ignorēt šos satraucošos signālus, tava zemapziņa tos sūtīs atkal un atkal.

3. paņēmiens: Atgriezies pie ierakstiem dienasgrāmatā, kurus nodiktēja tava iekšējā balss. Pēc tam, kad atfiltrēsi pārspīlējumus, paliks daži, diezgan saprotami uzdevumi.

Piemēram, sabalansēt darbu ar sadzīvi; kaut kur divatā aiziet, tāpēc, ka pēdējo divu mēnešu laikā neesat ne reizi to darījuši.

Tad būtu loģiski spert praktiskus soļus, lai risinātu šīs problēmas. Piemēram, atslēgt telefonus pēc plkst. 21 vakarā, vai pieteikt galdiņu jūsu mīļajā restorānā.

Pārtrauc gaidīt no partnera neiespējamo

Es dažkārt sastopu cilvēkus, kuri gaida no partnera kādu sevišķu dvēselisku smalkumu, spējas sajust savas un citu jūtas, kas nekādi neatbilst viņa audzināšanai un rakstura īpatnībām.

Foto: Shutterstock

Piemēram, uz jautājumu ”Kāpēc tev bija vajadzīga šī mīlas dēka?” daudzos gadījumos atbildes būs nepārliecinošas, vienkārši tāpēc, ka līdz šim neviens cilvēku nav iztaujājis par motivāciju.

Iespējams, tu rēķināsies ar to, ka partneris uzklausīs un jutīs jums līdzi pat tad, kad tu dusmojies, kritizē vai kaunini viņu. Taču viņam patiesībā visvairāk vajadzīga speciālista palīdzība, kurš būtu spējīgs izlauzties caur šā cilvēka bruņām.

4. paņēmiens: Mēs esam tendēti redzēt savus partnerus tādus, kādus mums patīk tos redzēt, nevis tādus, kādi viņi ir īstenībā. Un piedevām, mēs nez kāpēc esam pārliecināti, ka viņi domā tieši tāpat kā mēs.

Centies pieņemt partnerī ne tikai viņa stiprās puses, bet arī viņa nepilnības.

Centies saprast, ka arī partnerim kaut kas nav pa spēkam.

Atbrīvojies no perfekcionisma

Visgraujošākā no visām emocijām ir – kauns. Tu jutīsies neveikli par sarīkoto histēriju vai dusmu uzplūdumiem, bet vēl vairāk kaunēsies par to, ka tevi nodeva un par to, ka tu, pēc visa spriežot, neesi pietiekami laba.

Tā kā šīs sajūtas ir nepatīkamas, mēs izmisīgi cenšamies no tām izbēgt. Vistipiskākais paņēmiens – mēģināt būt pašai pilnībai un cerēt, ka tas aizsargās no iespējamām ciešanām nākotnē.

Foto: Pexels

Mēs cenšamies būt vislabākie partnerim un ceram, ka arī viņš izrādīsies ideāls grēkus nožēlojošs grēcinieks. Es bieži satopu cilvēkus, kuri savas attiecības pirms nodevības apzīmē kā ideālas un pēc tam dubultā dusmojas uz savu dzīvesbiedru, kurš šo idilli izjaucis.

5. paņēmiens: Man patīk vācu filozofa Imanuela Kanta frāze: ”No tādas līkas pagales, kāds ir cilvēks, neko taisnu neizveidosi.” Citiem vārdiem sakot, mēs nevaram būt pilnība, tāpēc, ka esam cilvēki. Kad kļūdāmies vai mums neizdodas sasniegt neiespējamo, tomēr no tā kaunamies.

Atgriežoties pie pirmā punkta, pieņem sevī šīs jūtas un izanalizē domas, kuras šī iemesla dēļ rodas. Protams, ir vērts virzīties uz to, lai kļūtu par labāko sevis versiju, un lai jūsu laulība kļūtu par labāko versiju, bet, lūdzu, necentīsimies sasniegt absolūto pilnību.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.